Kas ir LELBA

LELBA – kas  mēs esam un ko darām
Tiekoties ar dažāda gājuma ļaudīm – gan praktizējošiem luterāņiem, gan tādiem, kam Baznīca ir gandrīz nepazīstams jēdziens, rodas iespaids, ka ir vajadzība paskaidrot, kas ir un ko  dara Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā (LELBA).
LELBA ir sadalīta četros ģeografiskos apgabalos un apvieno 60 latviešu luterāņu draudzes Amerikas kontinentā, no kuŗām, ārpus ASV, 13 darbojas Kanadā un trīs Dienvidamerikā. LELBA ir daļa no mūsu ārpus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELBĀL), kuŗā ietilpst vēl  arī deviņas Austrālijas un 36 Eiropas draudzes, tostarp nesen dibinātā Neatkarīgā draudze Rīgā, Latvijā. Latviešu evaņģēlisko luterisko baznīcu vada virsvalde, kuŗā ir visu zemju ievēlēti pārstāvji, un archibīskaps. Savukārt LELBA ik pa trim gadiem sasauc sinodi, kas ievēl LELBAs septiņus pārvaldes locekļus, izvirza tās darbības vadlīnijas un apstiprina budžetu nākamajiem trim gadiem. XIII LELBAs sinode notiks šogad no 21. līdz 23. oktōbrim Indianapolē.
LELBAs pārvaldei katru gadu ir viena ievēlēto locekļu sēdie un viena paplašināta sēde, kuŗā piedalās arī Apgabalu prāvesti un darbības nozaru vadītāji. Ievēlētie pārvaldes locekļi parasti ir arī kādas nozares vadītāji. Pārvalde pēc vajadzības rīko pāris stundu gaŗas telekonferences no savām mājām, izmantojot Skype. Šāda veida konferences rīko  arī baznīcas virsvalde, kam gan  grūtāk saskaņot konferences laiku, jo, kad Eiropā ir jau pēcpusdiena, Kalifornijā ir agrs rīts un Austrālijā vēl valda dziļa nakts. Taču priekšrocība ir, ka konferences notiek bez kādiem izdevumiem.
Individuālās draudzes darbojas neatkarīgi un  pašas ir atbildīgas par saviem īpašumiem un par kontraktu ar mācītāja, kuŗā, ievērojot  LELBAs ieteikto paraugkontraktu, ir noteikta  mācītāja alga un pienākumi draudzē, kā arī draudzes pienākumi pret mācītāju. Draudzes pašas izlemj, cik bieži un kādos gadījumos draudzē lietojama angļu valoda. Gadījumā, ja  draudzes locekļu un mācītāju starpā radušās nopietnas domstarpības, LELBA piedāvā starpnieku konflikta atrisināšanai.
Izņemot nomināli atalgotu daļēja laika sekretāri, LELBAs pārvaldes locekļi un darbības nozaŗu vadītāji strādā bez atlīdzības, no budžeta saņemot samaksu tikai par tiešiem, ar nozares darbu saistītiem, izdevumiem.
LELBĀL, kuŗas skaitliski lielāko daļu pārstāv LELBA, gādā, lai draudzēm būtu kvalificēti garīdznieki un vienveidība dievkalpojumu liturģijā. Šajā  laukā nozīmīgu darbu veic LELBAs Teoloģijas un Mūzikas un liturģijas nozares. Gadu gaitā izdotas Bībeles un Dziesmu grāmatas dievkalpojumiem, kā arī dažiem īpašiem pasākumiem. Svētdienas skolām un latviešu skolām ir LELBAs sagatavoti ticības mācības materiāli.
Mūsu archibīskaps pārstāv Baznīcu sadarbībā ar luterāņu Baznīcu Latvijā un starptautiskos Baznīcu forumos. Archibīskaps arī cenšas uzturēt vienotību ar visām draudzēm ārpus Latvijas un archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis līdz šim apmeklējis gandrīz ikvienu no tām.
Jau Latvijas okupācijas laikā LELBA gādāja par garīgo un materiālo atbalstu mācītājiem un draudzēm Latvijā. Palīdzības darbs vēl aizvien turpinās. Sākumā palīdzējām sakārtot un atjaunot izpostītos dievnamus,  tagad galvenokārt atbalstām māsu draudzes (gandrīz katrai draudzei ir viena vai vairākas māsu draudzes Latvijā). Atbalstām arī bāriņu un bērnu aprūpes namus un organizācijas, skolēnus, un  svētdienas skolu darbu.  Pērn bīskaps Einārs Alpe ziņoja, ka viņa rajonā daudzi  palikuši bez transporta, un aicinājumam ,,Lai rit” bija labi panākumi – divriteņu iegādei Latgalē ziedojumos ieņēmām  vairāk nekā  40 000 dolaru.  Divriteņus izdalīja mūsu diakona Daga Demanta (Demandt) vadībā.  Palīdzības darbam līdzekļus iegūst no draudzēm, kā arī  individuālām personām un LELBA cenšas saskaņot darbus un ziedoto līdzekļu sadali.
Palīdzības darbs neaprobežojas, tikai atbalstot trūkumcietējus Latvijā. Lielo dabas katastrofu gadījumos, piemēram, pēc viesuļvētras izraisītiem plūdiem  Taizemē, nesenās zemestrīces radītā postā Haiti salā  un tsunami izdarīto postu Japānā, LELBAs aicinājumam draudzes atsaucās ar dāsniem ziedojumiem vairāku desmittūkstoš dolaru vērtībā.
Rītdienas fonds un archibīskapa Arnolda Lūša piemiņas fonds gadskārtēji atbalsta Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti, ar stipendijām teoloģijas studentus maģistra un doktora gradu iegūšanai. Domājot par draudžu tiešām vajadzībām, priekšroka ir tiem, kuŗi vēlas savu dzīvi saistīt ar kalpošanu latviešu luteriskās draudzēs. Mūsu jaunākiem garīdzniekiem un garīdzniecēm fondi palīdz papildināt teoloģisko izglītību, kā arī iegūt gradu kādā papildprofesijā, lai nodrošinātu darba iespējas līdztekus kalpošanai draudzēs. Apzināmies, ka draudzes pamazām izmirst un vairākas jau tagad vairs nespēj nodrošināt mācītājam algu. Apgūstot blakus profesiju, šie mācītāji un mācītājas varēs atļauties turpināt garīgo aprūpi mazajās draudzītēs. Pēdējo divu gadu laikā desmit personām piešķirtas stipendijas gandrīz 94 000 dolaru apmērā. Minētos fondus  veido testamentārie novēlējumi, draudžu un individuālie ziedojumi. Sinode ieteikusi katram draudzes loceklim  ziedot Rītdienas fondam vismaz vienu dolaru gadā.
Katru gadu LELBA apgabalos notiek draudžu darbinieku un garīdznieku konferences ar priekšlasījumiem un pārrunām par draudžu darbu un to problēmām. Katru otro gadu LELBAs evaņģelizācijas nozare rīko Draudžu dienas, kas pārmaiņus notikušas  Rietumkrastā, Vidienē, Austrumkrastā un Kanadā, tādējādi sagādājot iespēju tajās piedalīties plašākai publikai savas dzīvesvietas tuvumā. Nākamās Draudžu dienas notiks Floridā, 2013. gadā. Notiek arī iesvētāmo un nesen iesvētīto jauniešu saieti. Pagājušais šāds saiets bija 2011. gadā, Gaŗezerā. LELBAs Vidienes apgabala pārstāvji  rūpējas, lai vasaras mēnešos Gaŗezerā ik svētdienu notiktu dievkalpojums un Vasaras vidusskolai netrūktu ticības mācības skolotāju. Īpašu pateicību pelnījušas draudzes, kuŗas atvēl saviem mācītājiem laiku kalpošanai Gaŗezerā.
Šogad prāveste Lauma Zušēvica izstrādājusi Bībeles lasīšanas plānu katrai dienai  ar nosaukumu ,,Pastaiga ar taviem 365 vislabākiem draugiem”. Pāris iepriekšējos gados līdzīgas programmas ievērojami veicināja Bībeles lasīšanu mājās.
LELBA cenšas turpināt jau Latvijas pirmskaŗa laikā Annas Irbes sākto misijas darbu Tamil-Nadu rajonā Indijā. Ārmisijas darbu pašaizliedzīgi vada mācītājs Tālivaldis Šmits, tajā ieguldot  savu laiku un lielus personiskos līdzekļus. Ārmisijas fondu veido tikai  draudžu un personiskās, galvenokārt vecākās paaudzes ļaužu brīvprātīgas iemaksas. Ziedojumiem samazinoties, rodas bažas, ka ārmisijas darbs būs jāpārtrauc.
Vairākumam luterāņu LELBĀL un LELBAs veiktais darbs ir  nozīmīgs. Protams, vienmēr daži apšaubīs tā vispārējo jēgu, bet bez tā mūsu latviešu draudzes aizklīstu katra pa savu ceļu kā sektas, bez kādas plašākas kopības apziņas.


Juris Pūliņš, LELBA Pārvaldes loceklis un Informācijas nozares vadītājs
2011.g. augustā