Archibīskapa ziņojums LELBA XIII Sinodei

 Archibīskapa ziņojums LELBA XIII Sinodei  - Ko LELBĀL nozīmējušas Vitenberga, Porvo, Rīga
Domājot par aizvadītajiem 3 gadiem, daudzas norises LELBĀL tieši vai netieši saistās ar šīm trim pilsētām. Tā tas ir attiecībā uz mūsu konfesionālo un nacionālo identitāti, bet arī raksturojot manas vai LELBĀL Virsvaldes kopumā gaitas.
 
Vitenbergā no 2010. gada 22. līdz 27. septembrim notika pēdējā LELBĀL Virsvaldes (BV) plenārsēde. Esmu arvien raudzījies, lai sēdes novietojums būtu arī principiāli nozīmīgs, protams ar priekšnoteikumu, ka tas kopsummā nedrīkst radīt lielākus izdevumus. Vitenbergai piemīt ne tikai vēsturiska nozīme kā “Reformācijas galvas pilsētai”, ar Lutera un Melanchtona kapiem pils baznīcā un daudzām oriġināli saglabātām vietām pašā pilsētā, vai tuvā apkaimē. Vitenbergai arī būs centrāla loma Reformācijas 500-gadē 2017. gadā, kad atzīmēs 500 gadus kopš Mārtiņš Luters pie pils baznīcas durvīm piesita savas tēzes. Kā dzīvu pieminekli ir uzsākts veidot Vitenbergā Lutera dārzu ar kopā 500 kokiem, atgādinot Lutera apliecinājumu, ka ja viņš zinātu, ka rīt būs pastardiena, viņš ticībā Dievam vēl šodien stādītu ābelīti. Dārza centrā arī lielās konfesijas, kā Anglikāņu un Romas katoļu, ir apliecinājušas kristīgo kopību piedaloties Lutera dārzā ar savu koku. 2010. gada 24. septembrī mūsu Virsvaldes rīta brīvdabas dievkalpojumā, abi kopā ar LELBĀL garīgo viceprezidenti prāvesti Laumu Zušēvicu, stādījām mūsu Baznīcas “Lutera koku”, par ko liecina attiecīga plāksnīte. Katra baznīca apņemas pie sevis stādīt vēl kādu "partnera koku". Tā kā LELBĀL darbojas daudzās zemēs, pēc “oficiālā partnera koka" stādīšanas Vašingtonā šādi koki stādīti arī Sietlā un, mūsu Lielbritānijas iecirkņa 62. Sinodes laikā 2011. gada 22. maijā, Rofantā pie Londonas.
 
Blakus ik pa 3 gadiem kārtojamiem administratīviem jautājumiem, BV plenārsēde veltīja  sevišķu uzmanību grūtajam tautas un mūsu Baznīcas stāvoklim Latvijā. Tik daudzu latviešu ierašanās pie mums ārpus Latvijas rada lielus izaicinājumus, bet arī lielas iespējas. Reizē nedrīkstam likt novārtā mūsu pašu nedz sirmo paaudzi nedz pavisam jauno paaudzi ar to specifiskām vajadzībām. Uzturot savu identitāti arvien par jaunu to ir jāsavieno ar mūsu vides un laikmeta prasībām. Nolēmām LELBĀL turpmāk inkorporēt ASV Ņujorkas štatā, un pateicoties BV locekļa Vilmāra Beiniķa un advokāta Māra Bībelnieka pūlēm tas starplaikā ir arī panākts (Certificate of Incorporation of The Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad, datēts March 15, 2011). Pateicamies advokātam Mārim Bībelniekam, ka viņš piekritis arī turpmāk palīdzēt kā LELBĀL juriskonsults, uz BV prezidija vienbalsīga lēmuma pamata. Turpinājām darbu pie LELBĀL Darbības noteikumu revīzijas, ņemot vērā pagājušo 20 gadu pieredzi. Priecājos, ka ar šādām aktivitātām esam atkārtoti pierādījuši savu rīcības spēju.
 
Mūsu piederība luterāņu baznīcu saimei izpaudusies daudzejādā veidā. Pasaules luterāņu federācijas (PLF) 11. asamblejā Štutgartē, no 2010. gada 20. līdz 27. jūlijam, ar lūgšanas vārdiem “Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien” kā galveno temu, no LELBĀL piedalījās prāv. Lauma Zušēvica un es, kā arī Vitenbergas baznīcas mācītāja Ilze Druviņa, pavadot LELB kapelāni Rudīti Losāni.
 
2010. gada 25. novembrī, Ženēvā, kopā ar manu kundzi Veru, kā vienīgie no Baltijas luterāņu baznīcām, ar sveicieniem no tām, piedalījāmies PLF jaunā ġenerālsekretāra Dr. Mārtiņa Junges ievešanā amatā. Pastāvīga viesa statusā turpinās mūsu līdzdarbība PLF Vācijas nacionālā komitejā. Tāpat tas notiek Vācijas luterāņu bīskapu gadskārtējās konferencēs. Pēdējā bija Raceburgā, 2011. gadā no 19. līdz 22. martam, par tematu “Kristīgā mācība par izlīgšanu laikmetīgā teorijā un praksē — izaicinājumi, problēmas, perspektīvas” — pārdomājot par Kristus nāves nozīmi un šīs nozīmes izteiksmes iespējām, it īpaši šī laika cilvēkiem un sabiedrībai.
 
No šī gada 6. līdz 8. aprīlim biju aicināts, pārstāvēt LELBĀL PLF Eiropas konferencē Londonā, kuŗā apsprieda Eiropas ieteikumus un sniegumu PLF turpmākam darbam. PLF Vācijas nacionālās komitejas 12. un 13. maija sēdes ietvaros, Strasbūrā, Francijā, mūs iepazīstināja ar PLF Strasbūras Teoloġiskā Institūta darbu. Tā degpunktā ir dialogi ar citām konfesijām: ar menonitiem, baptistiem, un tāpat ar Romas katoļiem. Institūta nopelns ir, ka Eiropas mērogā arvien tuvākas izveidojušās attiecības ar reformātu tradi-cijas Baznīcām. Bieži šādas sarunas ar citām tradicijām palīdz labāk apzināties arī sevi.
 
Sevišķi jauki izpaudās mūsu piederība lielai PLF saimei, kad 2009. gada 17. janvārī biju viens no pirmās latviešu luterāņu sievietes, Jānas Jērumas-Grīnbergas, konsekrātoriem bīskapes amatā. Tas gan nenotika mūsu latviešu Baznīcā, bet angliski runājošā Lutheran Church in Great Britain, Londonas Sv. Annas un Agnēzes baznīcā, kuŗā viņu biju ordinējis 1997. gadā.
 
Arvien ciešākas saites LELBĀL izveidojušās ar anglikāņu baznīcām, sevišķi Porvo līguma ietvaros, kas vieno daudzas luterāņu un anglikāņu Baznīcas Eiropā, galvenokārt Skandināvijā un Baltijas valstīs. Tas atbalsojās līdzīgās vienošanās arī Ziemeļamerikā, piemēram, Waterloo līgumā ar ELCIC. Jau sarunās, kas noveda pie Porvo līguma, kā LELBĀL un LELB kopējs pārstāvis bija iesaistīts mūsu tā laika Lielbritānijas prāvests Ringolds Mužiks. Diemžēl LELB vēl arvien nav izšķīrusies par šī līguma parakstīšanu, bet paliek novērotāja lomā, kādēļ LELBĀL netika aicināta. Pateicoties Porvo kontaktgrupas (PCG) anglikāņu sekretāram Dr. Leslie Nathaniel, aizvadītajā gadā LELBĀL tika uzņemta kā novērotāja — līdzīgi LELB —, un tāpat kā bīskapes Jānas Jērumas-Grīnbergas vadītā Baznīca. Tā mēs 2010. gadā no 4. līdz 7. oktobrim piedalījāmies gadskārtējā PCG sēdē Madridē, iepazīstinot pārējo baznīcu pārstāvjus ar mūsu darbu un stiprinot draudzīgas attiecības. Tas mūsu Baznīcai sevišķi nozīmīgi ir tajās zemēs, kur anglikāņu Baznīcām svarīga loma reliġiskā un sabiedriskā dzīvē. Tur tas  konkrēti var arī sekmēt vietējo latviešu draudžu un mācītāju darbu. Aiz šī iemesla, no 2011. gada 20. līdz 23. februārim, piedalījos Tallinā, Igaunijā PCG rīkotā konsultācijā par baznīcu lomu konfliktu situācijās. Mēs varam pateikties māc. Dr. Normundam Kamergrauzim, ka viņš, no 2011. gada 28. līdz 31. martam, Gēteborgā, LELBĀL godam pārstāvēja PCG rīkotā konsultācijā par dažādu ticību sadarbību. 2011. gada oktobŗa sākumā paredzēta nākošā PCG sēde Kardifā, Lielbritānijā, savienota ar Porvo baznīcu primātu tikšanos. Priecājamies, ka mūsu jaunievēlētai prāvestei Ilzei Kuplēnai-Ewart, pārstāvot ELCIC, ir ilga un draudzīga pieredze anglikāņu-luterāņu sadarbībā, un pateicamies par viņas palīdzību sevišķi šajā jomā.
 
Arī pārējam darbam dažreiz bijusi saikne ar nupat minēto. Manā vizitācijā mūsu Rietumanglijas-Velsas draudzē, 2011. gadā, no 4. līdz 9. maijam, abi ar kundzi iegriezāmies ne tikai mūsu pašu kopās Bristolē un Svonsijā, bet, līdz ar prāv. Dr. Andri Abakuku ar kundzi Rūtu, draudzes mācītāju Elīzi Zikmani un draudzes priekšnieku, LR goda konsulu Andri Tauriņu ar kundzi, mērķtiecīgi tikāmies arī ar vietējiem anglikāņu Baznīcas pārstāvjiem, kā ar Brekonas un Svonsijas bīskapu Džonu Deivis (John Davies).
 
Rīga LELBĀL un man ilgus gadus saistījusies galvenām kārtām ar sadarbību ar LELB un piedalīšanos LELB norisēs. Tas, protams, turpinājas. LELB rekolekciju centrā Mazirbē, pēc divarpus gadu pārtraukuma, no 2009. gada 16. līdz 19. septembrim notika LELB-LELBĀL Sadarbības padomes sēde, par kuŗu jau 24. septembrī plašu ziņojumu izsūtīju LELBA Kanadas un Austrumu apgabalu konferencēm. Šo ziņojumu informācijai nosūtīju arī visiem manu apkārtrakstu saņēmējiem, tā tad vismaz visām LELBĀL ordinētām personām. Starp citu, šajā ziņojumā, kā vairākkārt, norādīju uz LELBĀL Darbības noteikumu revīzijas darbu, uz tā apspriešanu BV plenārsēdē 2010. gada rudenī, un sekojošo sinodālo balsošanu. Tā tas nevienam nevar būt pārsteigums. Blakus pārrunām par jau toreiz jūtamo saimniecisko un uzticības krīzi Latvijas valstī un LELB, un palīdzības akcijām kā “Lai rit!” akciju, kas LELBA un bīskapa Alpes vadībā izveidojās ļoti sekmīga, vienbalsīgi pieņēmām tālejošu lēmumu. Citēju:
 
“Sevišķi nozīmīgas bija pārrunas un lēmumi par LELB un LELBĀL turpmāko sadarbības veidu. Ņemot verā, ka kopš Īrijas draudzes uzņemšanas LELB sastāvā noteikts teritoriālais princips vairs nepastāv, vienojāmies uz sekojošām vadlīnijām:
 1. Neatbalstīsim jau esošu draudžu piederības maiņu, bet neiebilstam pret to, ka jaundibinātas draudzes izvēlas savu piederību, neatkarīgi no teritorijas.
 2. Tanī pašā teritorijā darbojošās LELB un LELBĀL draudzes un struktūras aicinātas iespējami cieši sadarboties, tāpat kā viņu personāls.
 3. Ievērojot atšķirības, piekopsim maksimālu respektu, atturēsimies no polemikas, un būsim uzmanīgi, lai mūs “neizspēlē” vienu pret otru.”
 
Šī lēmuma konsekvencē, 2009. gada 20. septembrī, Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā notika dibināšanas sapulce Rīgas Evaņġēliskai draudzei, ar draudzes priekšnieku Ivaru Slokenbergu un garīgo vadītāju prāvestu Klāvu Bērziņu. Šī draudze starplaikā tikusi reġistrēta un izteikusi vēlēšanos, tapt uzņemtai LELBĀL draudžu sastāvā. Tas nozīmē, ka braucot uz Rīgu mēs turpmāk nedosimies uz citas Baznīcas teritoriju, bet — vismaz iespējami — pie mūsu pašu Baznīcas locekļiem. Laikam nebūs bijusi reize, kad esot Rīgā nebūtu apspriedies ar prāv. Bērziņu, un priecājos, ka arī sadarbības vēlme īstenojusies ar to, ka prāv. Bērziņš tiek aicināts uz LELB Rīgas mācītāju konventu, tāpat kā mūsu Lielbritānijas saietos laipni tiek aicināti, un piedalās, Īrijas draudzes pārstāves un pārstāvji līdz ar savu mācītāju.
 
Svarīgākās piedalīšanās LELB lietās, kopā ar manu kundzi, man bija:
 
2010. gada 10. aprīlī Rīgas Domā Guntara Dimanta konsekrācijā Rīgas bīskapa amatā, zem archibīskapa Jāņa Vanaga. Kārtējā LELB 25. Sinode bija no 2010. gada 3./4. jūnija pārcelta uz 3./4. decembri un risinājās Rīgas Lutera baznīcā. Par to Jums sīki esmu ziņojis manā apkārtrakstā “Daudzi PRET, bet tālāk, kā līdz šim”. Kaut gan Sinodes laikā tika solīts, ka archi-bīskapa Jāņa Vanaga ziņojums tikšot publicēts, archibīskaps Jānis Vanags to nav vēlējies. Līdz šim arī nav zināms, vai kaut kas būtu noticis ar viņa Ikšķiles zemes gabala atdošanu, vai ar LELB bezprocenta aizdevumu celtās privātmājas nodošanu LELB Virsvaldei, kā viņš to LELB 25. Sinodei teica. Laiks, kuŗā atvieglotā veidā iespējamas LELB Satversmes maiņas, tika pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim. Lūdzu ievērot, ka arī iespējamība, ka sieviešu ordinācijas noliegums tiktu ierakstīts LELB satversmē, ar to nav atcelta, bey tikai atlikta.
 
Pēdējais lielākais sarīkojums bija Liepājas Diecēzes dienas no 2011. gada 8. līdz 10. jūlijam Jaunpilī, ar virstēmatu “Esi uzticams”, ar jauku un ļoti kvalitatīvu mūzikālu programmu (kori, ansambļi, LNO solistiem Ingu Šļubovsku un Ingus Pētersonu), un galveniem referātiem: “Uzticēšanās Dievam un savai dzīvei” (māc. Paičs) un “Uzticēšanās draudzē un Baznīcā” (archib. Vanags), kā arī ar diskusiju grupu posmiem. Starp vairāk nekā 600 dalībniekiem, no LELBĀL piedalījāmies mēs abi ar prāv. Gunāru Lazdiņu. Ļoti vēlos Jums likt pie sirds būt atsaucīgākiem šādu saietu apmeklēšanā, kā LELBĀL tā arī LELB ietvaros!
 
Domājot par LELBĀL, vēlos vēlreiz ar lielu pateicību pieminēt paaudzi, no kuŗas tikai nedaudz vairs palikuši līdz ar mums šajā saulē. 2009./2010. gadā ar prāv. Albertu Ozolu un prāv. Leonu Čuibi mūžībā tika aizsaukti divi izcili tās pārstāvji. Pateicos visiem Jums, kas man un mūsu ġimenei līdzi juta, manai mātei Dr. Anni-Ernai Rozītei aizejot mūžībā šī gada 20. maijā. Viņa tika izvadīta 27. maijā – mūsu laulību gadskārtā -, bet viņas urniņu “Annās” 26. jūlijā novietojām mūsu ġimenes kapos Esslingenas Ebershaldenas kapsētā.                                  
 
Ne mazāk mēs ar pateicību, prieku un svētības vēlējumiem pavadam māsas un brāļus, kas uzsākuši ieguldīt savas spējas LELBĀL, draudžu līmenī vai arī ordinētā amatā: māc. Aiju Greiemu (Graham) Amerikā, no LELB pārnākušos māc. Viesturu Vāveri Lielbritānijas vidienē, māc. Tāli Rēdmani Berlīnē un māc. Daini Markovski Melburnā. Īpašs prieks un svētība mums saistās ar to, ka ar prāv. Anitu Vārsbergu Pāžu, prāv. Ilzi Kuplēnu-Ewart un BV locekli Dairu Vāveri (Lielbritānijā) arvien vairāk sievietes kalpo arī amatos ar plašāku atbildību LELBĀL ietvaros. Turpinu censties līdzi dzīvot ikkatrai draudzei gan priecīgos iemeslos, gan problēmās. Domāju, ka šāda personīga tuvība varētu būt mūsu vidēji lielās Baznīcas īpaša dāvana, salīdzinot ar Baznīcām,  kuŗu locekļus skaitām simttūkstošos, vai miljonos. Apzināsimies to, un kopsim to! Tas var notikt ar elektroniskiem palīglīdzekļiem, vēl labāk ar vēstuli, vai telefona zvanu.
 
Turpinu arī censties uzturēt personīgo kontaktu vizitējot. Ziemeļamerikā parasti piedalos vismaz LELBA paplašinātās Pārvaldes sēdēs, pievienojot Rītdienas fonda sēdes un vairākus draudžu apmeklējumus.
 
Plašāks vizitācijas ceļojums, kopā ar manu kundzi, bija uz Austrāliju un Jaunzēlandi no 2010. gada 25. janvāra līdz 16. februārim. Visvairāk koncentrējos uz Adelaidi, ar mūsu Baznīcas Austrālijā ġenerālsinodi un Dr. Ivara Ozola ordināciju diakona amatā, un uz Melburnu, sakarā ar vakanci Sv. Krusta draudzē. Priecājāmies redzēt atjaunoto rosību Kraistcercas draudzē Jaunzēlandē. Gluži dabīgi, ka pēc smagām zemestrīcēm tūlīt mēġinājām uzzināt, kā iet māsām un brāļiem Kristū, kas īsā laikā mums kļuvuši tik tuvi. Paldies Dievam – ir gan saimnieciski zaudējumi, bet visi sveiki un veseli nule varēja svinēt Jāņus. Jā, lielā Christchurch katedrāle sabruka, bet mūsu mazā Māras baznīca zemestrīces grūdienus labi “izjāja”. Arī Austrālijas nesenās uguns liesmās un drīzi sekojošos plūdos paldies Dievam neviens no mūsu saimes necieta.
 
Šī gada LELBA pārvaldes marta sēdēi Milvokos rakstīju: “Noslēgumā minēšu, kur mums – pēc manām domām – derētu īpaši piestrādāt. Rakstīju jau par mūsu Baznīcas Gadagrāmatas izplatīšanu. Ir daži cildeni piemēri, mudināsim ikkatrs mūsu paziņas garīdzniekus un mūsu draudzes orienteties pēc tiem, piemēram, dāvinot draudzes valdes locekļiem vai jubilāriem.
 
Paldies visiem, kas rūpējas par nākošā mūsu Baznīcas vadītāja atalgošanu. Tomēr, mēs esam ļoti tālu no apmierinoša stāvokļa, un es tikai varu atgādināt no savas paša pieredzes, ka nav fiziski iespējams LELBĀL archibīskapa amatu pilnvērtīgi pildīt, ja tanī pašā laikā jāpelna algu no citiem pienākumiem.
 
Vēlos arī atgādināt, ka visā LELBĀL nav ne viena vienīga kopējam darbam pilna laika atalgota darbinieka! Uz šī fona “struktūras samazināšana” nenozīmē algu ietaupījumu, bet brīvprātīgo darbinieku skaita samazināšanu – vai lai atlikušie pilnīgi sabrūk? Esam jau, pateicoties elektroniskām iespējam, fiziskās tikšanās reizes samazinājuši. Ja mums nebūtu vairs pa spēkam, atlīdzināt nelielos biroja izdevumus un paredzēt minimālas iespējas vadošo darbinieku personīgam kontaktam, par cik tad mēs vairs būtu nopietni ņemama Baznīca?
 
Beidzot priekšlikums: Reti kāds savai draudzei dod desmito tiesu, dzīvojot. Kā būtu, ja mēs ierosinātu domu, vismaz atstājot šo sauli mūsu Baznīcai nodot desmito tiesu no atlikušās svētības. Varbūt mantinieki, saņemot tikai 9 desmitdaļas, šo šoku pārdzīvotu, un visiem būtu labi.”      

Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis