Dievs ar mums - šeit un tagad
“Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” Lk 2:12
Mēs esam pavadījuši Adventa laiku, gaidot un gatavojoties šai naktij. Mūs nepārsteidz Kunga eņģelis un viņa brīnumainais paziņojums. Mēs pieņemam sludināto vēsti ar prieku un ar eņģeļu kori dziedam ‘Gods Dievam augstībā!’ Bet eņģelis mūsu sūta citur. Prom no mirdzošām debesīm un dramatiskiem paziņojumiem. Lai saprastu to, kas noticis, mums dota zīme: Pestītāju atradīsiet silē gulošu.
[...] Arī šajos Ziemassvētkos mēs tiekam aicināti nevis skatīties debesīs, bet meklēt virs zemes; nevis gaidīt atbrīvotāju–varoni ar politisku varu vai militāru spēku, bet atrast bērnu silē gulošu.
Arī šajos Ziemsvētkos, sekosim ganu priekšzīmei un nepalaidīsim garām Dieva atnākšanu tāpēc, ka gaidījām kaut ko dramatiskāku, skaistāku, varenāku. Tā vietā Dieva gaisma nāk tumsā caur neaizsargātu bērnu, caur nabadzīgu ģimeni, kas turas pie Dieva apsolījumiem.
Amerikāņu rakstniece Anne Lamott grāmatā ‘Operating Instructions’ apraksta notikumu, kad viņas dēlam bija apmēram divi gadi un viņš nejauši ieslēdzās guļamistabā. Sapratusi, kas noticis, viņa mēģināja puišelim izskaidrot, kā atslēgt durvis. Bet viņš, protams, nesaprata. Un māte juta, cik ļoti viņš bija nobijies. Kamēr viņi gaidīja palīgus atbraucam, vienīgais, ko viņa varēja darīt, ir nogulties uz grīdas un pabāzt savu roku zem durvīm. Tikai divi pirksti derēja starp grīdu un durvīm. Bet kaut kā ar to pietika, lai mazais varētu pieķerties.
Pārdomājot šo notikumu, rakstniece atzina, ka tāda bijusi arī viņas pieredze ar Dievu. Lielāko daļu laika mēs esam pieķērušies diviem pirkstiem zem durvīm. Taču ar to pietiek, lai mūs izvestu cauri dzīves pārbaudījumiem, lai uzturētu mūsos cerību.
Ziemassvētkos saņemam prieka vēsti, ka Dievs šodien — šeit un tagad — ir atrodams ikdienišķajā, ka Dievs pieņēmis cilvēka veidu un līdz ar to visu, ko mēs piedzīvojam. Un Dievs dod mums spēku atbalstīt vienam otru pat tad, kad viss, ko mēs varam piedāvāt, ir divi pirksti zem durvīm:
• telefona zvans
• lūgšana
• atvainošanās, izlīgšana
• siltas pusdienas vai kafijas tase
• slimnieka apmeklējums
• laiks veltīts kādam bērnam, pensionāram
Ziemassvētki pasludina, ka tas, pēc kā mēs ilgojamies, jau ir šeit. Parastos cilvēkos, kas viens otram zem durvīm tur divus pirkstus.
Mēs vēlējāmies Dievu, kas izkliedētu tumsu. Tā vietā mēs saņēmām Dievu, kurš ienāca mūsu tumsā un ir apsolījis tur būt kopā ar mums, lai tā mūs nepārvarētu.
Mēs vēlējāmies zīmi par Dieva uzticamību. Tā vietā Dievs lūdza, lai mēs viens otram esam šī zīme. Dažkārt lielos pasaules iekārtas mainošos veidos, bet dažkārt arī šķietami mazos viedos, kas tomēr neļauj tumsai mūs pārvarēt.
Mēs vēlējāmies apsolījumu, kas ļautu mums dzīvot bez uztraukumiem. Tā vietā Dievs mums deva misiju: ar mīlestības darbiem radīt vietu, kur Pestītājam piedzimt mūsu laikā un mūsu ietekmes pasaulē.
Kā bērniņš silītē, kā divi pirksti zem durvīm, kā vientuļa gaisma ziemas naktī — Dievs ir ar mums!
Lai caur jums šī prieka vēsts izpaužas ticībā, cerībā un mīlestībā šajos Ziemassvētkos un visā tā Kunga 2024. gadā!
prāv. Anita Vārsberga–Pāža
Publicēts 26|12|2023
Prāveste
Anita Vārsberga Pāža
Ziemassvētku sveiciens
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi.
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katras galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/Valda Mora/
[...] Atvērās debesis un pie mums nāca Dieva Dēls - dzimis, lai uz laiku mājotu m usu vidū, un lai dzīvotu mūžīgi! Lai gadu simteņiem ilgi un šovakar Jēzus katram Dieva bērnam sirdī čukstētu - Es saprotu, ko nozīmē staigāt Tavās kurpēs!
Vai arī tā var saprast, ko nozīmē inkarnācija? Kad Vārds tapa miesa un ir klāt ar Tevi priekos un bēdās. Vai arī tad, kad Tu aptver, ka kurpes vairs neder, vai visa dzīve pārvērtusies, un Tu neesi spējis līdzi mainīties. Vai tad, kad Tu cīnies sasiet savas kurpes, vai steigā lūdz nezaudēt pacietību, sasienot savu bērniņu kurpes. Jā, arī tad, kad varam iedomāties, ka Viņš iekāpj Tavās kurpēs un žēlastībā un mīlestībā vada Savā ceļā! Un kaut kas mainās Tevī, jo:
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas.
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas,
Un māca tevi mīlot visu piedot.
/Valda Mora/
Arī šogad, kad briesmīgu konfliktu tik daudz, ka grūti izgudrot, kā piedot, vai kam. Lūgsim: Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes! Uzticēsimies.
Dievs lai svētī mūs 2024.gadā! Viņš lai žēlastībā svētī mūsu latvju tautu ar drošību, mūsu Baznīcu ar drosmi un visu, visu pasauli ar mieru. Eņģelis no debesīm vēstīja - Nebīstieties Lai Dievs palīdz visu bailes pārvērst solītā priekā, jo mums Pestītājs dzimis, Kristus, tas Kungs, kas mīlestības spēkā mums dodas līdzi dzīves ceļā, kā reiz dosimies Viņa pēdās! Priecīgus Svētkus!
Lauma Zušēvica,
LELBP archibīskape
Publicēts 26|12|2023
Arhibīskape
Lauma Zušēvica
REFORMĀCIJAS DIENĀ ATSKATOTIES NO PASAULES OTRĀS PUSES
Melburnā, Austrālijā, ir agrs rīts un Visu svēto diena jau klāt! Tomēr zinu, ka pie daudziem vēl ir Reformācijas svētku diena! Ieklausos, kā skan putnu dziesmas, domāju, tās līdz ar mani sveic arī mūsu Luterāņu Baznīcu visā pasaulē 506. dzimšanas dienā! Domājot par Luteru, pārlasīju Pāvila vārdus:
[...]“Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: no ticības taisnais dzīvos.” (Rom. 1:16-17)
Nedaudzos vārdos piecas atklāsmes, kuŗas ar laiku pārtapa par Luterāņu ticības pamatakmeņiem.
Pāvila vārdus Romiešiem Luters taču nelasīja pirmo reiz! Viņš jau bija katoļu teoloģijas profesors! Tomēr, kā arī notiek mums, cilvēkam mainoties, mainās arī mūsu izpratne par Dieva vārdu. Liktenīgā brīdī Luters kā no jauna lasīja vārdus, atvērās kāds logs viņa dvēselē, tajā ieplūda jauna izpratne Kristus patiesības gaismā, Svētā Gara iedvesmojumā! Radās drosme arī viņam teikt: es nekaunos evaņģēlija dēļ! Kaut kas viņā pārvērtās, un arī dēļ viņam Dieva dāvinātām atklāsmēm, mainījās kristīgās baznīcas vēsture.
Luters mācīja savai tautai saprast, ka nav nemaz tik komplicēti! Sola scriptura! Tikai svētie raksti atklāj visu Dieva gribu cilvēcei un katram Dieva bēram! Pietiek ar Dieva vārdos atklāto evaņģēliju, jo tas sevī nes Kristu! Solus Christus! Tikai Kristus vajadzīgs, ja tik vien spējam ticēt! Sola fide! Tā vienīgā kvalifikācija, vai esi jūds, vai grieķis, tici, jo no ticības taisnais dzīvos! Ne bailēs vairs par to, vai esi pelnījis žēlastību, bet gavilēs, jo Kristus žēlastības dēļ esi atbrīvots, apžēlots, mīlēts un sargāts. Un tas nav no tevis! Tā ir žēlastība - Sola gratia! Un to Tu nevari ne nopelnīt, nedz par to pietiekami pateikties. Atliek ‘tikai’ mūžu pavadīt Dievu slavējot! Soli Deo gloria! Vienīgi Dievam dodot godu un slavu par visu, ko esi saņēmis.
Reiz svētrunā prasīju, “Kas ir tas fantastiskais, kam Dievs prasījis ticēt?” Ticēt bez šaubām, ka tā ir – absolūtā pārliecībā, ka tas notiks, jo Dievs to ir apsolījis! Kam Dievs tev prasa tā ticēt?
Ka vēl pasaulē iespējams atrast Kristus miera ceļu? Cits citam piedodot, cits citu apžēlojot, dziedinot, mīlot? Lai Dievs dod, ka tā notiktu Izraēlā, Gazā, Ukrainā, visur, kur cilvēki cieš, kaŗo, bailēs raud. Ticēsim, – sola fide – by faith alone, ka Dievs saklausīs mūsu lūgšanas un tās atbildēs – arī caur mums.
Luters, viens cilvēks pareizā brīdī, lasot Dieva vārdus, kas sen jau lasīti, kā no jauna tiek uzrunāts - un ‘the rest is history’! Arī mēs, LELBP, esam maza daļa no šīs vēstures! Šī vēsture vēl tiek rakstīta. Kādu teikumu Tu tajā ierakstīsi?
Kristus mīlestībā vēlot skaistus Reformācijas svētkus baudīt katru dienu!
+ Lauma
Publicēts 01|11|2023
Arhibīskape
Lauma Zušēvica