Domāju par Latviju, par visiem, kam šorīt ir bailes skatīties ziņas. Zinu, ka vairākiem mūsu draudžu locekļiem katrs mirklis ietērpts lūgšanās, lai Dievs pasargā viņu mīļos ģimenes locekļus, kas tik tālu prom, Latvijā. Ko nozīmē viņiem šis pavasaris, kad vajadzētu sirdīm atplaukt, cerībai un priekam līdz ar visu dabu un siltākām dienām. Bet tagad? - Neziņa un bailes. Lūgsim kopā ar viņiem.  Bet iezogās doma, vai ar to pietiek?‌‌‌‌‌ Lasīju šādus vārdus: "Vision without action is a daydream; action without vision is a nightmare." Vai tā kādreiz ir arī ar lūgšanām? Nevar jau būt, ka tas būtu viss, kas mums jādara. Un nav. Mēs rosāmies, mēs gribam turpināt runāt Latvijas vārdā, katras valsts vārdā, kuras pašnoteikšanu un brīvību apdraud cita valsts. Un tādēļ mēs turpināsim lūgt, jo lūgšanām ir spēks. . .

Pamazām saule ir uzaususi. Putnu dziesmas gandrīz vai apklusušas. Savādi, vai nē? Laiks, šķiet, beidzies tikai dziedāt, jāiet pie darba. Ir jāmeklē, ko ēst, ir jāgudro, kur un kā veidot ligzdas. Vai putniņi vienkārši instinktīvi jūt un zina: ja nu tie izdzīvojuši tik tālu, tad tagadējās grūtības ir nieks. Kāds sargā, Kāds gādā. Reiz Pestītājs mudināja rūpēs nonākušos raudzīties uz putniem gaisā, uz puķēm laukā, tā arī no dabas mācīties, ko nozīmē paļauties, jo Jēzus arī zināja, kāds spēks ir bailēm. Dievs ir spēcīgāks. Un mūsu lūgšanas, mūsu sarunas ar Viņu spēj apstiprināt to, ko arī mēs instinktīvi zinām: Mēs neesam vieni. Lai kas būtu, Viņš būs ar mums, vienmēr un visur. Te un Latvijā. Šodien un rīt un dzīvības uzvaras svētkos!

Ieklausies, vai dzirdi Viņa rīta sveicienu: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!” Dzīvība uzvarēja nāvi, Dieva mīlestība un žēlastība uzvarēja grēku! Šī uzvara dārgi maksāja, arī to nedrīkstam mēs aizmirst, bet, paldies Dievam - Gaisma uzvarēja! Ne tumsa! Pavasars uzvar - ne ziema. Dzīvības uzvaras svētki ir pie durvīm. Uzticies. Dzied Allelūja! -  un tad dodies drošsirdīgi pretī dienai!

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā!

Tas nozīmē, ka nevienam no mums nav jānoliedz ne bēdas, nedz sāpes, nedz trūkumu - arī ne nāves baismo varu. Tomēr, vēl noteicošāks mūsu dzīvei var būt Lieldienu Augšāmcelšanās spēks.

Tas ir Dieva mīlestības spēks, kas Jēzū Kristū uzvarējis nāvi, naidu, ļaunumu. Tas spēj pavērt dzīvo apvārsni arī mums, pašiem mūsu dzīvē, un par liecību un palīdzību citiem. Tas dara bagātu nabagāko no mums, tik bagātu, ka tam ir ko dot citiem - ar tādu bagātību, ko zaglis nevar nozagt, nedz kodes un rūsa samaitāt.

Arī mums netrūkst apdraudējumu un rūpju: par austrumu kaimiņa draudiem Ukrainai, arī Latvijai un visai pasaulei. Par dabas katastrofām, kuras daļēji izraisām paši. Daudzus mūsu vecās paaudzes cilvēkus nodarbina jautājums, kā turēties, kad spēki iet mazumā. Daudzi, kas pirms neilga laika ieradušies, cīnās, lai pastāvētu saimnieciski un tomēr uzturētu savu identitāti un kopību ar savējiem. Novēlu, lai mēs visu to redzētu arvien Lieldienu apvārsnī: Dievā dibinātas cerības un prieka apvārsnī, Viņa mīlestības apvārsnī: Es dzīvoju, un jums ar' dzīvot būs! Un, kopā ar manu kundzi, pateicos par visām mīļām, jaukām Lieldienu pieredzēm mūsu dzīvē un kalpošanā. Lai mums arvien par jaunu pavērtos šie lodziņi uz Dieva debesīm!

No tā, ko esmu lasījusi mūsu draudžu rakstos, no tā, ko esmu dzirdējusi no draudžu priekšniekiem un priekšniecēm, kurus esmu apzvanījusi un turpināšu apzvanīt, mūsu draudzes grib dzīvot. Tās ir pateicības pilnas par to, kā Dievs arvien viņus svētī.  Ir zīmīgi, ka par spīti demogrāfiskiem apstākļiem un izteiktām finansiālām grūtībām, ir tikai dažas draudzes, kuru budžetos neparādītos algas paaugstinājumi saviem garīdzniekiem. Ir milzīgi sāpīgi tad, kad jāsamazina algas, bet arī tas tika darīts, lai draudze vispār varētu ilgāk pastāvēt. 

Pirms sniedzu chronoloģisku darbības atskaiti, gribu dalīties ar dažiem novērojumiem, lasot jauno Valtera Bruegemana (Walter Brueggemann) grāmatu “Sabbath as resistance: Saying NO to the CULTURE OF NOW.”  Viņa darbs skaudri apstiprina, ka neesam vienīgā Baznīca, kas piedzīvo ne tikai lielas pārmaiņas, bet dažkārt ‘game changing’ krīzes. Pašai nāca prātā līdzība, kas nav pilnīga, tomēr palīdz atklāti novērtēt mūsu situāciju: kaut Dieva darbs nav sporta spēle, ir tomēr tie, ar kuriem ‘jāsacenšas’, un mums ir jāaptver, kas ir mūsu sāncenši/konkurenti un ko no tiem varam mācīties, kad mums uz tiem jāreaģē.

• Paprasiet Dr. Jurim Cilnim, kas notika Sietlas draudzē, kad likās apdraudēts viņu dievnams. Vai par maz novērtējām to, cik patiesi krīzēm ir liels spēks vienot un atspēkot to, kad ko dārgu grib atņemt?

• Vai viens sāncensis mūsu draudzēm ir tas pats ļoti iemīļotais sports vai citas svētdienas nodarbības, kuras, šķiet, pievelk tik daudzus mūsu draudzes locekļus un atstāj dievnamus daudz tukšākus.

• Varbūt cits sāncensis ir neizbēgamie ģeogrāfiskie attālumi, kas kavē ierasties dievkalpojumos. Ņujorkas draudzes priekšnieks ziņo, ka strādā pie iespējas pārraidīt dievkalpojumus tiem, kas nevar atnākt uz dievnamu. Mūsu pašu mājas lapa ir spēcīgs darba rīks kopējam darbam!!!! Paldies Dievam, ka tā tādā veidā tapusi kopš mūsu pēdējās sēdes! Kam vēl kādas programmas, no kurām mācīties? Dalīsimies.

• Ir citi sāncenši, kas izraisa dziļas pārdomas. Tik daudz negatīva, tik lielas sāpes brāļu un māsu vidū. Vai nav tā, ka dažas amata māsas un amata brāļi iegājuši “survivor mode”. Kā atsaukties viņu vajadzībām, bailēm un rūpēm par nākotni. Kā atjaunot cerību mūsu starpā? Kā viņiem nemitīgi atgādināt, ka neesam viņus aizmirsuši. Ka lūdzam būt atklātiem, uzticēties cits citam un dusmās nevairot sāpes un realitātes apliecinājumos – neveicināt izmisumu.

• Varam arī mācīties cits no cita, kā sasaukt un stiprināt, ‘trenēt’ vienas komandas līdzdalībniekus! Dievnamā un, ko jāatceras tieši šajos laikos, arī ārpus dievnama! Kādreiz ir vienkārši jādodas tur, kur mūsu draudzes locekļi un tie, kas vēl nepazīst Kristu, atrodas. Populārā restorānā sanākt kopā katru nedēļu kopīgā mielastā (kā Indianapolē), sarīkojumos ierasties un sēdēt ar tiem, ko nepazīstam, dārza svētkos un izstādēs, atjautīgos sarīkojumos, visos var arī notikt ‘sabata’ brīži.   

Bruegemana grāmata atgādina trešā baušļa svētību, tā vēsturisko pamatu un sabata ievērošanas sekas. Mums gara vēsture! Kopēja dievpielūgšana ir stiprinājusi visu latvju tautu un ne tikai tās Baznīcu. Varam liecināt, ka patiesi kopā varam ‘sacelties’ un piedāvāt to, ko Bruegemans raksturo šā: “Resistance to Anxiety; Coercion; Exclusivism; Multitasking; (un, ja varu to tā kopsavilkumā raksturot pēdējo nodaļu); Resistance to Consumerism, Envy, and Greed.”  

Jaunā ELCA bīskape savā pirmajā rakstā minēja, ka ELCA jādodas atpakaļ pie savas būtības. Sirdī iekrita viņas vārdi: “How are we to live as church first? This is how I see it. At the center of our life together is worship and at the center of our worship is the crucified and risen Christ….we are a community of spiritual discernment. Employing secular business strategies can be very useful to the church so long as they are used in service to God.  But as church it is important that we understand the difference between decision-making and discernment. Decision making is something we do, discernment is something we receive.” (The Lutheran, Jan. 2014) Liekas, šie ir labi, lietderīgi novērojumi arī mums. No sirds lūdzu, kaut paplašināto sēdi Dievs svētītu ar Svētā Gara iedvesmu un gudrību un mieru, lai  mūsu lēmumi un ieceres saskanētu ar Viņa prātu un gribu LELBA.  

Darbības pārskats no 2013. gada marta līdz 2014. gada martam

• Sekojot LELBA revīzijas komisijas ieteikumiem, LELBA pārvalde sanāca tikai pirms šīs sēdes, lai ietaupītu līdzekļus. Toties kopš paplašinātās pārvaldes sēdes Floridā ir notikušas 10 telekonferences (10. aprīlī; 6. maijā;  24.jūnijā; 30.jūlijā; 26. augustā; 24. septembrī; 30. oktobrī, 25. novembrī; 17. janvārī un 19. februārī). No sirds pateicos visiem pārvaldes locekļiem! Tiešām, paldies katram un arī Tijai! Paldies arī mūsu prāvestiem, nozaru vadītājiem un revīzijas komisijas locekļiem. Uzklausīt lūgumus, izpildīt prasības, uzņemties atbildību par specifiskiem projektiem, mēģināt citam citu stiprināt un mierināt – būt lūgšanās ar LELBA, prasa daudz. Lai Dievs dod, ka arī daudz saņemam pretī.

• No 17. līdz 24. aprīlim piedalījos LELBĀL Virsvaldes plenārsēdē Izraēlā. Sniedzu ziņojumus, vadīju vienu vakara svētbrīdi. Jau ziņots par šo sēdi, tikai gribu piemetināt, ka tad, kad sēdes dalībnieki dalījās ar saviem piedzīvojumiem, ļoti daudzas draudzes piedzīvoja lielu svētību! Ir atskanējis jautājums, vai LELBA nevarētu rīkot plašāku svētceļojumu tiem, kas no draudzēm gribētu kopā doties uz Izraēlu. Vai ir kāds/-a, kas būtu ar mieru sākt ievākt informāciju tādam LELBA rīkotam, kopējam svētceļojumam?

• No 17. līdz 18. maijam uzņēmu bīskapu Pāvilu Brūveru un viņa kundzi mūsu mājās.

• No 6. jūnija biju Rīgā, piedaloties LELB Sinodē. Tikos arī ar LLSTA pārstāvēm. Kopā ar arch. Elmāru Ernstu Rozīti atsevišķi satikāmies ar dažiem amata brāļiem un māsām, kuri varētu pretendēt uz vakantām vietām LELBĀL. Sprediķoju Āraišos, pēc dievkalpojuma kopā ar diak. Viju Klīvi tikos ar māc. Gintu Poli, lai runātu par mūsu Indijas ārmisijas darbu. Laiks liekas neizmērojams, ko Ārmisijas nozares vadītāja un palīgi veltījuši ārmisijas darbam. Arī man šis jautājums daudz prasījis. Par to vairāk pastāstīšu vēlāk.

• Mācīju Garezera vasaras vidusskolā un nometnē no 2. jūlija līdz 13. jūlijam. Vadīju vienu svētdienas un vienu svecīšu dievkalpojumu, kura laikā novietojām mūsu Draudžu dienās veidoto lūgšanu tīklu ezera krastā. Paldies Baibai!

• 7. augustā devos uz Austrāliju, LELBĀL prezidija aicināta. Par piedzīvojumiem jau ziņots. Šis ceļojums dziļi ietekmēja manu ticību. Dievam pateicos par to un par katru, ar ko iepazinos. Mēs esam ļoti bagātīgi svētīti ar Baznīcu, kurā patiesi ir tik liela dažādība. Nāca prātā Pāvila vārdi: “Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem!”  (I Kor. 12:4-6)

• Sagatavoju vairākus rakstus 2014. Baznīcas gadagrāmatai.

• Piedalījos visās LELBĀL telekonferencēs. Pateicos par ļoti labo sadarbību ar mūsu arch. Elmāru Ernstu Rozīti un prezidija locekļiem.

• Pārstāvēju LELBA 5. oktobrī, kad Čikāgas “Rockefeller Chapel Univeristy of Chicago” notika ELCA bīskapes Elizabeth Eaton’s instalācija. Apsveicu viņu LELBA vārdā.

• Piedalījos Vidienes apgabala konferencē Čikāgā, Sv. Pētera draudzē, no 25. līdz 26. oktobrim.

• 1. novembrī devos uz Vāciju, kur Vitenbergā piedalījos internacionālā Luterāņu pasaules federācijas atbalstītā seminārā par Luteru un viņa Baznīcas izpratni. Bija vienreizēja iespēja atjaunot un paplašināt manas zināšanas, bet vēl svarīgāk, ka iepazinos ar apbrīnojamiem cilvēkiem no 17 valstīm. Saņēmu nupat iznākušo grāmatu: “From Conflict to Communion: Lutheran-Catholic Common Commemoration of the Reformation in 2017.”  Tuvojas  Reformācijas 500 gadu jubileja. Vēl meklējam tos, kuri varētu saņemt “Thrivent” piedāvātos fondus, izveidojot projektus, kas veicinātu mūsu draudžu aktīvāku un nozīmīgāku līdzdalību, gatavojoties jubilejai.

• Arvien apsveicu draudzes un draudžu locekļus viņu jubilejās, kā arī sēru gadījumos nosūtu līdzjūtību LELBA vārdā. Esmu centusies atbildēt, cik vien iespējams laicīgi varu, gan uz e-pasta vēstulēm, gan uz telefona zvaniem.

• Apbrīnojami labā sadarbība ar manu sekretāri Tiju Abulu ļauj mums informēt un atgādināt, iedvesmot un atgādināt, cik varam, un varam būt patiesi pateicīgi, ka visi kopā kalpojam un piedzīvojam Dieva svētību un Kristus žēlastību tik daudzos grūtos un prieka pilnos gadījumos.

Turpmākie darbi

Piedalīšos Vidienes apgabala garīdznieku konferencē Detroitā no 24. līdz 25. aprīlim, tad apgabala jauniešu iesvētes saietā Garezerā, kas paredzēts no 25. līdz 26. aprīlim. Vadīšu dievkalpojumu Kalamazū draudzē 26. aprīlī. 

Ceru mācīt Garezerā no 27. jūlija līdz 10. augustam. Esmu pieteikusies palīdzēt ar priekšdarbiem Garezera 50 gadu jubilejai.

Kopā ar Tiju strādājot, turpinu nobeigt grāmatiņu “Enkurs un spārni”. Tas noslēgtu vienu “Thrivent” projektu. Grāmatiņu ceru sagatavot vismaz līdz Sinodei, kas notiks Milvokos no 23. līdz 26. oktobrim. Turpinām veikt priekšdarbus.

Otrs “Thrivent” projekts, ko pēdējā mirklī kopā ar Tiju Abulu izveidojām (jo neviens cits neatsaucās un negribējām zaudēt $5000.00) drīz īstenosies. 6. aprīlī Milvoku un Mineapoles draudžu locekļi dosies uz Gleason, Viskonsīnu, vecāko latviešu kapsētu ASV. 

Negribas noslēgt kapsētā, kaut tieši to Kristus pārvērta par dzīvības apliecinošu vietu! Kur dzimst jaunas cerības un tiek atjaunota ticība, apliecināts mūžīgās mīlestības spēks! Kristus ir augšāmcelšanās un dzīvība! Viņš dzīvo un mēs tam līdz!