CIEŠANU LAIKA LĪDZCEĻOTĀJI
Ciešanu laika sešās nedēļās vairākās draudzēs notiek īpašas Bībeles stundas, pārrunas, kas palīdz iedziļināties šī laika nozīmē un dod iespēju garīgi augt. Aicinu arī šogad turpināt šo svētīgo tradīciju vai to no jauna izmēģināt! Ceru, ka šie sagatavotie materiāli varēs palīdzēt iedziļināties Svētajos rakstos ceļā uz Lieldienu rītu. [...]Katrai nedēļai sagatavots īss apraksts par kādu no Bībeles cilvēkiem, kas kalpoja laikmetā, kurā viņi dzīvoja. Tie atsaucās uz Dieva aicinājumu turpināt Viņa valstības celšanas darbu. Atzīmēti Bībeles teksti ko lasīt. Kādreiz ar ‘*’ norādīšu uz to, ka Bībeles zinātnieki ir pacēluši kādu jautājumu, ko mums vajadzētu zināt, bet kas nemaina teksta nozīmi mūsu centienos izprast kalpošanas sūtību Svētajos Rakstos. Katras nedēļas svētdienai būs izraudzīti teksti, kuri apliecina, ka itin neviens cits tik pilnīgi neatklāj ko nozīmē kalpot, kā mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.
Bībelē ir tik daudz ticības varoņu - Dieva izredzēto, par kuriem diezgan daudz esam mācījušies un viņu darbus labi pazīstam, bet ir arī tie, par kuriem maz ko esam dzirdējuši, bet kas kritiskā brīdī un veidā atsaucās Dieva vai Kristus aicinājumam un uzticīgi kalpoja. Labi ir atcerēties varoņus, kā arī labi ir vismaz mazliet iepazīt tos Dieva vīrus un sievas, kuri nebija ‘zvaigznes’ , bet kuru devums tomēr nesa svētību citiem.
Pateicos Tijai Abulai par šī darba tehnisko noformējumu un visu viņas darbu! Sagatavojot šo projektu, man ļoti palīdzēja 2003. gadā Latvijas Bībeles Biedrības izdotā 1965. gada izdevuma revidētais Bībeles teksts, jo tajā parādījās palīgmateriāli no Good News Bible, the Living Faith Bible, the Good News Study Bible, The Bible Dictionary, The Interpreter’s Dictionary of the Bible, The Expositor’s Greek Testament un citi komentāri. Lai Dievs svētī jūsu svētceļojumu un kalpošanu Bībeles kalpu pavadībā!
“Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad ar to spēku, ko Dievs piešķir, lai visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu. Viņam lai pieder gods un vara mūžu mūžos.” (I Pēt. 4:10-11)
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un cerībā, ka Dievs svētīs katru dienu šī gada Ciešanu laikā. Kristus miers lai pilda sirdis un tās svētī ar Viņa žēlastības un mīlestības atjaunojošo spēku!
+ Lauma Zušēvica
Archibīskape
2019. gada 6. martā
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
APUSTULIS PĀVILS
Gavēņa laika pārdomās un lūgšanās dodamies līdzi Pestītājam Viņa dzīves ceļā, zinādami stāsta iznākumu. To nezināja mācekļi. Jēzus vārdi par Viņa paredzētām ciešanām un nāvi ir tik patiesi un mums atgādina, ka kaut Viņš bija Dieva Dēls, Viņš bija arī cilvēks. Viņš saprata, ko nozīmē kalpot Dievam. Viņš mācīja, ko nozīmē izprast savu uzdevumu un neatkāpties no tā piepildīšanas, lai cik tas maksātu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 12: 27 - 33
Cerams, ka daudz zinām par Apustuli Pāvilu. Šoreiz, lasot viņa vārdus, ceru, ka tie palīdzēs izprast to kalpošanas veidu, kas pastāv visgrūtākajos apstākļos. Dibinot pirmās kristīgās draudzes un rakstot savas vēstules, Apustulis Pāvils, pildot savu uzdevumu, daudzkārt cieta. Viņš mira kā Kristus asins liecinieks Nērona vajāšanu laikā, 64. vai 65. gadā.*
Pasaulē vēl ir valstis, kurās aizliegts brīvi pielūgt Dievu un dzīvot kristīgu dzīvi. Piedzīvojot jebkādus pārbaudījumus, Pāvila vārdi var stiprināt, jo tie atklāj noslēpumu,- viņa spējām izturēt, nepadoties un kļūt citiem par iedvesmu.
* Vairākas tradīcijas min, ka Pāvilam nocirta galvu, citas tikai min, ka viņš mira kā moceklis. Jaunās Derības zinātnieki debatē arī par to, kad tieši uzrakstītas Pāvila vēstules, tomēr vairākums piekrīt, ka tās, droši vien, rakstītas starp 49. un 57. gadiem. Domas dalās arī par to, kuras vēstules Pāvils pats uzrakstīja, kuras tika rakstītas viņa vārdā. Pirmajos gadu simteņos rakstīt otra vārdā nozīmēja rakstītam vārdam piešķīrt lielāku autoritāti un bija pagodinājums tam, kura vārdā tika rakstīts.
P: Rom. 12:1-5; 14:7-9
O: II Kor. 6:1-10
T: II Kor. 11:22-33
C: Kol. 1: 24-29
P: Gal. 6:2-10
S: Kol. 4:7-18
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
ĀRONS
Jēzus teica: “…Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko Es gribu, bet grib Tas, kas mani sūtījis.” (Jņ. 6:38) Pildot sava Tēva gribu, Jēzus kļūst par paraugu visiem, kas sevi un savu gribu neieceļ pirmajā vietā, bet ar savu kalpošanu veicina otra kalpošanu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 6: 27 – 40; 14:12-13.
Ārons bija Mozus brālis.* Šonedēļ iepazīsimies ar viņa stāstu. Ir domāts, ka Ārons dzīvoja ap to laiku, kad Ēgiptē valdīja Ramzess II. Tas būtu no 1290.-1244. g. pirms Kristus. No sākuma Ārons bija uzticīgs un ļaunā faraona priekšā drošsirdīgi runāja. Liekas, ka garajā ceļā tuksnesī, viņš sagura un aizmirsa savu uzdevumu, tautai palīdzot celt zelta teļu. Mozus viņu izglābj no nāves soda. Viņa ticība tiek atjaunota un viņš turpina kalpot kā Israēlas pirmais augstais priesteris.
* Viņa kalpošana bija Mozus ‘ēnā’. Viņa uzdevums bija runāt Mozus vietā.
P: II Mozus gr. 4:10-17
O: II Mozus gr. 4:27-31
T: II Mozus gr. 7:1 -6
C: II Mozus gr. 16:1-2;9-15
P: II Mozus gr. 24:1-2; 28:1-3
S: II Mozus gr. 32:1-7
Vai Tu vari runāt kāda cita vārdā? Varbūt dievkalpojumos lasot Svētos Rakstus, varbūt aprūpes namā, slimnīcā, vai apgrūtinātā ģimenē - kļūstot par otra balsi vai atbalstītāju? Vai tas, ka Āronam Dievs piedeva tik lielu grēku un atļāva viņam turpināt kalpot pie altāra Tev palīdz atbrīvoties no sajūtas, ka varbūt neesi pietiekami labs, zinīgs, ticīgs, pacietīgs, mīļš?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
RUTE
Tajā naktī, kad Jēzus tapa nodots, Viņš ne tikai pirmo reizi ar mācekļiem dalījās Svētā Vakarēdiena mielastā, Viņš patiesā pazemībā mācekļiem mazgāja kājas.* Un tad Viņš sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? Jūs mani saucat Mācītāj un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums būs cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai Jūs darītu, kā es jums esmu darījis.” (Jņ. ev. 13:12-15)
*latīniski vārds pavēlēt ir ‘mandate’. No šī vārda nāk Zaļās Ceturtdienas nosaukums angliski: “Maundy Thursday”, diena, kad Jēzus pavēlēja sekot Viņa pazemīgās kalpošanas priekšzīmei.
Svētdienas teksts: Jņ. 13: 16 – 17
Rute dzīvoja Israēlas tautas soģu laikmetā, kas bija starp 1210. un 1030. gadu pirms Kristus. Viņa bija sveštautiete, moabiete, kas bija precējusies ar Israēlieti, kurš vēlāk nomira. Rutes gatavība palikt un gādāt par Naomiju, savu mirušā vīra māti, ir slavējama. Būtu labi arī vērst uzmanību uz Naomijas atjautību un ticību. Vēlāk stāstā Israēlietis Boāss ievēro Rutes teicamo kalpošanu un pats nolemj gādāt par Ruti. Rute kļūst par Boāsa sievu un Ķēniņa Dāvida ciltsmāti. (Mat.ev.1:5-6)
P: Rutes gr. 1:8 - 13
O: Rutes gr. 1: 16 - 18
T: Rutes gr. 2:1 - 7
C: Rutes gr. 2: 8 - 12
P: Rutes gr. 2: 15 - 23
S: Rutes gr. 4: 13 - 22
Vai tava kalpošana spējusi iedvesmot vēl kādu? Vai citu vērojot pats esi gribējis mēģināt vairāk no sevis dot?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
ANNA (HANNAH*)
Pie Kristus krusta stāvēja Jēzus māte, svētā Marija. Viņas ciešanas varam tikai iedomāties, tik dziļa bija viņas mātes mīlestība. Bija reize, kad Jēzus māte un brāļi gribēja Viņu redzēt. Jēzus atbilde atklāj Viņa kalpošanas izpratni: pat ģimenes attiecības neietekmē Viņa uzdevumu sludināt Dieva valstību. Jēzus teica: “Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” (Lūkas ev. 8:21) Dieva valstībā izveidojam jaunas ‘ģimenes‘ attiecības, kuru raksturu nosaka visu gatavība arvien pilnīgāk kalpot Dievam.
Svētdienas teksts: Lūkas ev. 8: 19 - 21
Anna dzīvoja priestera Ēļa laikā un ļoti ilgojās kļūt par māti. Skumjās viņa neēda un daudz raudāja; viņas sāpes kāpināja citu sievu nežēlīgā kaitināšana par viņas neauglību. Lūdzot pēc bērniņa, viņa Dievam apsolīja, ka to novēlēs tam Kungam, ja Viņš to viņai dotu. Tā arī notika un Samuēls piedzima. Anna neaizmirsa savu solījumu. Viņas dziedātā slavas dziesma atbalsojās Marijas ‘magnificatā.’ Anna neaizmirsa savu dēlu un viņam augot, katru gadu uzšuva jaunas drēbes. Lielos un mazos veidos šī māte uzticīgi kalpoja savam bērnam un savam Kungam.
*Annas vārdam sākumā un beigās angliski parasti pievieno burtu ‘h’, lai atspoguļotu ebrēju valodas izburtojumu. Vārds ‘Hannah’ nozīmē piemīlība, angliski: “grace/gracious”.
P: I Samuēla gr. 1: 1 – 6
O: I Samuēla gr. 1: 7 – 11; 17 – 19
T: I Samuēla gr. 1: 20 – 28
C: II Samuēla 2: 1 - 10
P: Lūkas ev. 1: 46 - 55
S: II Samuēla 2: 18 – 21; 26; Lūkas 2:52
Vai pat vasaras brīvdienās atrodam iespējas kalpot – uzklausot Dieva Vārdu un tad to ‘darot’? Vai kā Anna spējam Dievam kalpot, savus bērnus sagatavojot Viņa darbam? Izsekosim ne tikai viņu fiziskām vajadzībām, bet arī garīgajām, ka tie aug piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. Kas par svētīgu kalpošanu!
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
SAMUĒLS
Jēzus teica: “…Kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa ev. 8:29) Jēzus bija nepārtrauktā komunikācijā ar savu Tēvu. Lūgšanās pavadītais laiks Jēzu stiprināja un atklāja Dieva gribu, to, kas Dievam labpatika. Lūgšanas palīdz saskatīt, uztvert vai nojaust* katras mūsu darbības motivāciju un piemērotību. Tā Jēzus māca pārbaudīt kalpošanu.
* labs vārds šim ‘ieraudzīšanas’ procesam angliski ir “discernment.”
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 8: 25 32
Samuēlam dotais vārds nozīmē: “Izlūgts no Dieva” vai “Dieva sadzirdēts.” Viņš patiešām bija mātes izlūgts no Dieva un visu mūžu Dievam kalpoja, uzklausot Tā pavēles kā priesteris, soģis un pravietis. Dieva vadīts, Viņš izraudzīja Israēlas pirmos ķēniņus, Saulu un Dāvidu. Tautai viņš mācīja, ka tās liktenis būs atkarīgs no tās uzticības Dieva derībai un, ka Dievs pasargā no ienaidniekiem tos, kas Viņam uzticās. Līdzīgi Jēzum, Samuēls lūgšanās kalpoja kā savas tautas starpnieks ar Dievu. Viņš apsola: “…Es jūsu labad piesaukšu To Kungu.” (I Sam. 7:5)
P: I Samuēla gr. 3: 1 – 10; 19
O: I Samuēla gr. 7: 3 – 6
T: I Samuēla gr. 8: 1 – 10
C: Psalms 33: 12-22 un Psalms 93
P: I Samuēla gr. 9: 26 – 10:1
S: I Samuēla gr. 16: 1, 4 - 13
Vai esat aizlūguši par Latviju un tiem, kas tai kalpo Latvijā un ārpus tās? Samuēla dzīve liecina, cik svētīga var būt tāda kalpošana.
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
TOMS
Jēzus dažreiz atbildēja uz jautājumu ar jautājumu. Tā Dieva Dēls kalpoja, lai atklātu jautātāja īsto motivāciju, vai savu būtību, vai arī, lai atmodinātu ziņkārību un vēlmi jautātājam pašam tālāk meklēt pēc atbildēm. Vai jautāšana nav meklēšanas sastāvdaļa? Saņēmuši atbildes, varam tālāk kalpot.
Svētdienas teksts: Mateja ev. 7: 7
Vai esi kādreiz klusējis cerot, ka ‘kāds’ uzdos to jautājumu, ko Tev nav drosmes prasīt? Tādos brīžos ceram uz tiem, kas kalpo un mūsu vietā jautā, pat Dievam, meklējot pēc dziļākām, vai skaidrākām atbildēm. Tāds taujātājs bija māceklis Toms. Par viņu dzirdam Baltā svētdienā. Vienīgi Jānis savā evaņģēlijā apraksta notikumu, kura dēļ Toms ieguva apzīmējumu: „Neticīgais Toms”.* Viņš tomēr bija bijis gatavs kopā ar Jēzu doties pretī nāvei . Vienā Jāņa evaņģēlija tekstā Toms centās noskaidrot Jēzus vārdu dziļāko nozīmi tad, kad citi klusēja. Vēlāk viņš gan apšaubīja citu mācekļu liecību; kad Jēzus viņu aicināja pārbaudīt to, ko citi teikuši, Toms iesaucās: „Mans Kungs un mans Dievs!” (Jņ. 20:28) Viņa vēlākā kalpošana kristīgai Baznīcai ir neapšaubāma. Baznīcai vajadzīgi arī tādi Kristus kalpi, kuru ticības meklējumi, jautājumi, pat šaubas un izaicinājumi, palīdz citiem garīgi augt.
*Angliski Tomu nosauca par: “Doubting Thomas.” Šaubīties var katrs, un tas, ka Toms galu galā ticēja un apliecināja Jēzu ir skaidrs. Agrā kristīgā Baznīcā tika stāstīts, ka Toms aizceļoja līdz Indijai un tur nodibināja draudzi un vēlāk mira martīra nāvi. Vairāki dokumenti ir rakstīti viņa vārdā, arī Koptu Toma evaņģēlijs, kas nav Jaunās Derības kanonā, izmanto apmēram pusi no sinoptisko evaņģēliju tekstiem. (t.i., Mateja, Marka un Lūkas)
P: Jāņa ev. 20: 24 - 29
O: Jāņa ev. 11: 5 - 16
T: Jāņa ev. 14: 1 - 6
C: Marka ev. 9: 16 - 24
P: Apustuļu darbu gr. 2: 29 - 39
S: Jāņa ev. 3: 1 - 12
Ja esi klusējis, tad zini, tieši tavs jautājums varētu būt tas, kas atver sapratni otram. Uzdrīksties! Jautā, jo arī tā Tu vari kalpot un augt ticībā!
Lauma Zušēvica
AICINĀJUMS LŪGŠANĀS BŪT NOMODĀ UN LŪGT PAR VENECUĒLAS TAUTU
Mīļās māsas un brāļi LELBĀL,
Mūs informēja LELBA austrumu apgabalā ievēlētais Dienvidamerikas referents Guntars Gedulis, ka 23. janvārī ir plānotas masīvas demonstrācijas visā Venecuēlā protestējot pret Maduro, pieprasot pārejas valdības izveidošanu un brīvas vēlēšanas. Viņš tālāk informēja par notikumiem, kas noveduši līdz šim solim. Kā zemāk varat lasīt, rītdien arī citās valstīs pulcēsies, lai atbalstītu tautu, kas nonākusi kritiskā stāvoklī.*
[...]Šajā tik ļoti liktenīgā dienā aicinu lūgšanās būt klāt mūsu Karakasas Augšāmcelšanās draudzes locekļiem Venecuēlā, Guntaram Gedulim, prāv. Gunāra Lazdiņa ģimenes locekļiem, kas tur dzīvo un noteikti aicina mūs lūgt par visu Venecuēlas tautu, kas ilgstoši smagi cieš dēļ represīvās un viņu mokām vienaldzīgās valdības. Lūgsim, lai demonstrācijas nestu iecerētos rezultātus, bez brutalitātes un asins izliešanas.
Apustulis Pāvils reiz iedrošināja kristiešus Efesā: “Nepiedalieties neauglīgos tumsības darbos, bet gan atmaskojiet tos! Ko nepaklausīgie slepenībā dara, par to ir kauns pat runāt, bet viss atmaskotais gaismā top redzams, jo viss, kas gaismā redzams, ir gaisma.” (5:11-14a). Vēstuli noslēdzot Pāvila vārdi aicina mūs lūgt un turklāt atklāj kādos apstākļos viņš atrodās: “Ar lūgšanām un aizlūgšanām lūdziet Dieva Garā ik brīdi! Esiet pastāvīgi nomodā un nepārtrauktā lūgšanā par visiem svētajiem, un arī par mani, lai Dievs man dotu īstos vārdus, kad man jāatdara mute, lai drosmīgi sludinātu evaņģēlija noslēpumu. Kā vēstnieks es to sludinu, važās kalts; lai tad esmu bez bailēm, kā man tas pienākas.” (6:18-20)
Mīļās māsas un brāļi Venecuēlā - lai Dievs jūs svētī un pasargā, ka tiekat Svētā Gara stiprināti un vienoti Kristus mierā, lai arī jūs varētu būt bez bailēm, kā arī jums pienākas. Lūgšanās būsim nomodā par jums!
Jūsu
+ Lauma
*Notikumi ir sekojošie:
5.janvārī - Asamblēja ievēlēja jaunu priekšēdi, deputātu Huanu Guaidó, 35.g.v. inženieru, kas ir atsājis tautā ļoti positīvu iespaidu
10. janvārī – Maduro uzsāka savu jauno prezidentūru, ko vairums valstu uzskata par nelegālu, jo maija vēlēšanas nesekoja attiecīgajiem priekšrakstiem. (Klāt vija tikai Bolivijas, Kubas, Salvadoras un Dividosetijas (!) prezidenti, OPEPa ģenerālsekretārs, Belīzes ekonomikas ministrs, Sankristobalas un Nieves ministru presidents, Turcijas viceprezidents, kāds aktivists Lumumba no Kongo demokrātiskās republikas, kā arī delegācijas no Belīzes, Dienvidāzijas, Īrijas, Baltkrievījas, Krievījas, Alzherijas, Dienvidāfrikas). (valdības ziņu avoti).
14. janvārī – Asambleja paziņoja, ka uzskata Maduro valdību par nelegālu, un ka spēkā ir satversmes 233, 333 un 350 panti. Iznāk tad, ka Asamblejas prezidentam tagad ir jākļūst par pagaidu valsts prezidentu, un ka viņam ir jāizsludina brīvas vēlēšanas.
Pēc tam pagājušajā nedēļā sākās tautas sapucles (“cabildo”) vairākās iekšzemes pilsētās, sapulci Marakaibo apspieda. Guaidó ir redzēts runājam vairākās sapulcēs. Sapulces patlaban turpinājās, un trešdien, 23. janvārī tad nu ir paredzēta masveidīga demonstrācija pa visu zemi, un ir izziņoti koncentrācijas punkti. Bet ja aptjaujām ir taisnība, un ja, piem., tiešām 8 no katriem 10 karakasiešiem protestēs, tad jau visas malas būs pilnas. Protesta akcijas ir izziņotas daudzās valstīs un var atvērt sekojošo lapu, lai redzētu, cik plašās tās ir paredzētas internacionālā līmenī. Skat. venezolanossiempre, wordpress.com. (Tajā pat var redzēt, kur pulcēties ārzemēs,) Tauta šais nedēļās ir radušas lielas ceŗības, ir notikušas visādas pārrunas, arī sarunas ar militāriem, lai neseko Maduro valdības pavēles, negāžās ļaudīm virsū, drīzāk, vēršas pret nelegālo valdību.
Lauma Zušēvica
Kristus gaisma Adventā, Ziemsvētkos un 2019. gadā
Reiz pirms 70 gadiem, neparastā vietā un laikā, skolotājs Eicēns latviešu bērniem bēgļu nometnē par Ziemsvētkiem brīnišķīgi mācīja: “Ja no rīta es pie sava loga sniegā redzu pēdas, tad domāju: naktī kāds ir garām gājis, vīrietis vai sieviete, liels vai mazs. Bet visu es nevaru pateikt: vai viņš ir bijis jauns vai vecs, labs vai ļauns, vai mans draugs vai ienaidnieks. Tamdēļ viņš man jāredz, man ar viņu jārunā, man viņu jāpazīst… tā Dievs aicina Viņu saredzēt Kristus Bērnā, Viņa Dēlā… jo, kā vēstule ebrejiem māca: šinīs pēdējās dienās Dievs uz mums ir runājis caur savu Dēlu… te Viņa vaiga un godības atspīdums.” Viņa vaigs mums dziļi sirdī rakstīts. Nebūtu mēs Jēzu Kristu pazinuši, Dievs mums būtu palicis apslēpts.”[...]
Gaismā grūti ko paslēpt. Adventa laikā un Ziemsvētkos pasaulē aug gaisma ap mums un mūsos. Baznīcās atskanēs Dieva vēsts: “Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jes. 9:1) Atskanēs Dieva mīlestības vēsts, ka mums dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, tas Kungs! Un, kad no silītes Betlēmē izstaroja šī svētā, svētīgā gaisma, tā lauza nakts tumsu un viscietākās cilvēku sirdis.
Bet ne toreiz, ne arī tagad visi izvēlas sekot šai gaismai. Kas dod spēku nožēlot grēkus, izlīgt vienam ar otru, piedot otram un sev? Vēl pasaule cīnās, dzīvo tik daudz Dieva bērni bez gaismas, kas dziedina, dāvina mieru, prieku, visu, kas nes dzīvību. Kristus teica: “Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma!” (Jņ. 8:12) Neviena svecīte nespēj līdzināties šai Ziemsvētku dāvanai! Šī dzīvības gaisma liek doties kā gudriem vīriem pa citu ceļu pie tiem, kam vēl jādzird Prieka vēsts. Ceturtā gadu simtenī Baznīcas tēvs Atanāzijs rakstīja: “Viņš kļuva par to, kas mēs esam, lai mūs pārvērstu par tiem, kas Viņš ir!”
Loģiski iznāk, ka mēs, kas esam Viņā, esam arī gaisma! Tādēļ nav vienalga, kā mēs tagad izturamies. Mūsu gaisma spīd, gaiši vai tumši, un rāda citiem, kas mēs esam, bet vēl patiesāk – rāda ceļu uz Dievu, kuram vien pieder gods un mūsu pateicība. “Kas mēs esam” – ir jautājums, kas nodarbinājis mūsu Baznīcu sevišķi spilgti 2018. gada laikā. Esam nonākuši dziļi sāpīgos konfliktos ar LELB. Kā tas var būt, kāds prasīs? Mēs visi lasām tos pašus Svētos Rakstus un pielūdzam to pašu Pestītāju, bet tik atšķirīgi kādreiz atbildam uz būtiskāko jautājumu – ne “kas mēs katrs esam”, bet “kā Viņš mums katram atklājies savā vārdā un aicinājumā”. 119. psalma 105. pants atgādina, kur mums vajadzētu atkārtoti meklēt gaismu tālākam ceļam: “Tavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!” Lai tā gaisma vada mūs un svētī mūs, ieejot 2019. gadā!
Ticēsim, lūgsim, paļausimies, jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Viņa vārdā, tur Viņš sola būt klāt, kas ir mūsu miers, mūsu gaismas un mīlestības avots. Ģimenēs, draudzēs, sanāksmēs lūgsim cits par citu, bet arī vēl vairāk par tiem, kas vēl dzīvo tumšās, aukstās vietās un nav ieraudzījuši ne Viņa pēdas, nedz gaismu savās dzīvēs, vai tik smagi cietuši dabas katastrofās, ugunsgrēkos, plūdos, briesmās, ka jūt – vairs nav nākontes, nedz cerības! Dzejolī “Ziemassvētku gaisma” Elza Ķezbere atgādina: “Ko cilvēks ceļ un saliek, viss drūp; zūd laiks un miņa. Tik viena gaisma paliek – tā Mīlestības ziņa”.
Tā Dieva Mīlestības ziņa ir tava, ko tālāk dot! Kas pasauli padara gaišāku arī tam, kas tavās pēdās iet. Pateicos jums katram, kas esat mūsu Baznīca – kas strādājat, gaismu izstarojot savās draudzēs, ģimenēs, skolās un pildot uzticētos amatus! Vai varat iedomāties, ka tieši pareizā laikā, vietā un veidā jūs kādam esat Kristus gaisma?! Jūs kādam esat Kristus! Tā ir Mīlestības ziņa!
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu jums katram gaišus, priecīgus, Kristus mīlestības svētītus Ziemsvētkus! Līdz ar jums lūdzu, lai Dievs mūs visus vada un svētī 2019. gadā – Latvijā un ārpus tās! Viņš lai vairo Kristus gaismu pasaulē un pasargā mūs no ļauna! Dievs ir nomodā kā Jāzeps, sargājot Dieva gaismas svētīto Kristus Bērnu. Nomodā esam arī mēs! Jūsu + Lauma
Lauma Zušēvica
