Vēstule no archibīskapes Laumas
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
No sirds ceru, ka Dievs jūs ir svētījis ar iespēju atspirgt no darba slodzes un baudīt vasaru. Zinām, ka ne visiem šis ir bijis skaists laiks. Lūgsim par tiem, kas Kalifornijā, Zviedrijā un Grieķijā smagi cieš dēļ tik spēcīgiem dzīvību un dabu apdraudošiem ugunsgrēkiem! Lūgsim arī par Latviju, jo Kurzemē deg meži un lielais karstums daudziem nes nelabvēlīgas sekas! Atcerēsimies: “Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi.” (I Kor. 12:26) Mēs varam palīdzēt, ja kāds ir cietis.
[...]Lūgsim arvien par mūsu draudzi Aizputē, un jo sevišķi 8. augustā! Todien būs apelācijas instances tiesa lietā starp LELB un Aizputes Sv. Jāņa draudzi. Lai Dievs stiprina mācītāju Vari Bitenieku, draudzes vadību un visu draudzi, kas tik ļoti daudz centušies, lai nezaudētu savu dievnamu! Dievs lai vada un svētī! Tāpat turpināsim lūgt par mūsu Liepājas Krusta draudzi, mācītāju un vadību.
Pēc plenārsēdes daudz bija ko domāt, vēl vairāk ko lūgt pateicībā Dievam par mūsu Baznīcu un katru tās Virsvaldes un Revīzijas komisijas locekli. Kad pirms daudziem gadiem Latvijā sākās atdzimšanas un atjaunošanās kustība, mēs tik ļoti Dievam pateicāmies, jo Viņš tieši tajā laikā mūs bija aicinājis dziļāk un pilnīgāk iesaistīties kopīgā darbā, lai atjaunotos cerība un iedvesmotu visu mūsu Baznīcu.
Vai tāds laiks varētu atkārtoties? Mūsu gatavība atjaunot sadarbības padomes darbu vismaz radīs iespēju atsāk sarunu ar LELB. Dievs lai dod, ka mēs atrastu, kā vienoties Kristū, lai mēs kopā veiktu savu īpašo aicinājumu un sevišķo misiju kalpot latviešu tautai! Dieva vārds atgādina: “Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau ir sen bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo.” ( Māc. 3:15) Un mazliet vēlāk Mācītājs iedrošina un mūs mudina: “No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Māc. 11:6) Lai Dievs svētī!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā,
+ Lauma
Foto: Baiba Rēdmane
Publicēts 04|08|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
LELBA statement on family separation
The
Latvian Evangelical Lutheran Church in America (LELCA) and its congregations
across the U.S. are appalled by the fact that 2,000 + children have been
separated from their families at the US-Mexican border under the US governments
“zero tolerance” policy. This policy leads to children being separated from
parents caught illegally crossing the border.
Members
of our congregations arrived from Latvia in the US after WWII as immigrants,
seeking the freedom and refuge that the United States promised. The separation
of children from their families offers no promise of freedom or refuge.
[...]
Tearing
children away from their parents who have made an incredibly dangerous journey
in the hope of freedom is very cruel and traumatic to these families. LELCA
expresses its deepest concern about this inhumane practice and urges the
Justice Department to stop this policy of separating families.
Let
us remember the words of Paul in the letter to the Romans: “Love your neighbor as yourself. Love does no
harm to a neighbor. Therefore love is the fulfillment of the law.” Romans 13:9-10
In
God’s love we join with all of our Latvian
Lutheran congregations around the world to pray for the children and families
who are suffering under this policy.
Rev. Gunars Lazdins
President
Lauma Zusevics
+ Archbishop
Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad
Rev. Dag Demandt
Director of Communications
Publicēts 18|06|2018
Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis
Daudziem šī diena būs kā visas citas, bet latvietis tai nedrīkst paiet garām bez lūgšanām. Mūsu latvju tautai 14. jūnijs nedrīkst kļūt par tikai "vēl vienu dienu". Kas tad pieminēs tos, kas tai dienā un dienās pēc tam piedzīvoja teroru, ārprātu, nāvi, nežēlību?! Man reiz prasīja: “Kāpēc vēl ik gadu pulcējāmies svētbrīdī pie aizvesto pieminekļa? Ir taču pagājuši tik daudz gadu, un arī dievlūdzēju skaits kļūst arvien mazāks.” Patiesība, bet vajag jau tikai divus, lai Pestītājs būtu klāt un uzklausītu lūgšanas, ko vēl čukst tie, kuru sirdis gatavas vēlreiz skumt, arī lai neaizmirstu, kā līdzi just. Spēja līdzi just ir pretspēks apātijai, kas ir reāls apdraudējums pasaules mieram. 14. jūnija piemiņas brīži ir arī pretspēks aizmirstībai, un tā ir bīstama.
Tādēļ vēlreiz aicinu šodien neaizmirst, bet kopā sanākt un, ja vien tas neiespējams, tad domās līdz aizceļot pagātnē un uz mirkli līdzi just tiem latviešu bēgļiem, kas pēc sešiem gadiem 14. jūnijā pulcējās Sillenbuchas baznīcā un dziedāja:
[...]
Par tiem, kas projām dzīti no mūsu tēvzemes,
Dievs Tēvs, mēs Tevi lūdzam no sirds un dvēseles,
Lai savos sāpju ceļos tie kaut cik remdētos...
Iet viņi svešos ceļos un sāpju dzelmēs grimst;
Bet daudziem nāves ēnā sirds gurdā pukstēt rimst,
Lai tiem, kas paliek turpu, Dievs vieglas smiltis dod;
Bet tie, kas pārcietuši, lai ceļu pie mums rod.
Ieskatieties mākslinieces Laisteres tikai pirms trim gadiem tapušajā gleznā! Viņas sirds arī nevarēja šo dienu aizmirst! Katram šis tēls nozīmēs ko citu, man no vagona lidojošie tauriņi liek augšup celties pateicības lūgšanām, ka Kristus ir Augšāmcelšanās un dzīvība, nāves uzvarētājs, cietējs, kas spēja un spēj līdzi just katram, kas nav Viņa aizmirsti. Nekad! Mums nav jāskumst kā tiem, kam nav cerības! Lai Dievs svētī jūs atceroties, lūdzot, pieminot, sirdis atverot līdzjūtībā un arvien drošākā paļāvībā Kristum, kura mīlestība nekad nebeidzas, bet vieno mirušos un dzīvos!Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis.
Pateicos Ap. Linkolnas draudzei par atsūtīto pagājušā gada Tautas sēru dievkalpojuma lapiņu.
Publicēts 15|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
