LELBA statement on family separation
The
Latvian Evangelical Lutheran Church in America (LELCA) and its congregations
across the U.S. are appalled by the fact that 2,000 + children have been
separated from their families at the US-Mexican border under the US governments
“zero tolerance” policy. This policy leads to children being separated from
parents caught illegally crossing the border.
Members
of our congregations arrived from Latvia in the US after WWII as immigrants,
seeking the freedom and refuge that the United States promised. The separation
of children from their families offers no promise of freedom or refuge.
[...]
Tearing
children away from their parents who have made an incredibly dangerous journey
in the hope of freedom is very cruel and traumatic to these families. LELCA
expresses its deepest concern about this inhumane practice and urges the
Justice Department to stop this policy of separating families.
Let
us remember the words of Paul in the letter to the Romans: “Love your neighbor as yourself. Love does no
harm to a neighbor. Therefore love is the fulfillment of the law.” Romans 13:9-10
In
God’s love we join with all of our Latvian
Lutheran congregations around the world to pray for the children and families
who are suffering under this policy.
Rev. Gunars Lazdins
President
Lauma Zusevics
+ Archbishop
Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad
Rev. Dag Demandt
Director of Communications
Publicēts 18|06|2018
Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis
Daudziem šī diena būs kā visas citas, bet latvietis tai nedrīkst paiet garām bez lūgšanām. Mūsu latvju tautai 14. jūnijs nedrīkst kļūt par tikai "vēl vienu dienu". Kas tad pieminēs tos, kas tai dienā un dienās pēc tam piedzīvoja teroru, ārprātu, nāvi, nežēlību?! Man reiz prasīja: “Kāpēc vēl ik gadu pulcējāmies svētbrīdī pie aizvesto pieminekļa? Ir taču pagājuši tik daudz gadu, un arī dievlūdzēju skaits kļūst arvien mazāks.” Patiesība, bet vajag jau tikai divus, lai Pestītājs būtu klāt un uzklausītu lūgšanas, ko vēl čukst tie, kuru sirdis gatavas vēlreiz skumt, arī lai neaizmirstu, kā līdzi just. Spēja līdzi just ir pretspēks apātijai, kas ir reāls apdraudējums pasaules mieram. 14. jūnija piemiņas brīži ir arī pretspēks aizmirstībai, un tā ir bīstama.
Tādēļ vēlreiz aicinu šodien neaizmirst, bet kopā sanākt un, ja vien tas neiespējams, tad domās līdz aizceļot pagātnē un uz mirkli līdzi just tiem latviešu bēgļiem, kas pēc sešiem gadiem 14. jūnijā pulcējās Sillenbuchas baznīcā un dziedāja:
[...]
Par tiem, kas projām dzīti no mūsu tēvzemes,
Dievs Tēvs, mēs Tevi lūdzam no sirds un dvēseles,
Lai savos sāpju ceļos tie kaut cik remdētos...
Iet viņi svešos ceļos un sāpju dzelmēs grimst;
Bet daudziem nāves ēnā sirds gurdā pukstēt rimst,
Lai tiem, kas paliek turpu, Dievs vieglas smiltis dod;
Bet tie, kas pārcietuši, lai ceļu pie mums rod.
Ieskatieties mākslinieces Laisteres tikai pirms trim gadiem tapušajā gleznā! Viņas sirds arī nevarēja šo dienu aizmirst! Katram šis tēls nozīmēs ko citu, man no vagona lidojošie tauriņi liek augšup celties pateicības lūgšanām, ka Kristus ir Augšāmcelšanās un dzīvība, nāves uzvarētājs, cietējs, kas spēja un spēj līdzi just katram, kas nav Viņa aizmirsti. Nekad! Mums nav jāskumst kā tiem, kam nav cerības! Lai Dievs svētī jūs atceroties, lūdzot, pieminot, sirdis atverot līdzjūtībā un arvien drošākā paļāvībā Kristum, kura mīlestība nekad nebeidzas, bet vieno mirušos un dzīvos!Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis.
Pateicos Ap. Linkolnas draudzei par atsūtīto pagājušā gada Tautas sēru dievkalpojuma lapiņu.
Publicēts 15|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Sveicam mūsu mīļo Archibīskapi Laumu ordinācijas 40. gadadienā!
Ko rakstīt šādā dienā, kad visas domas ceļo uz brīdi, kad nelaiķis Arch. Arnolds Lūsis mani ordinēja? Tik viens vārds skan caur visām domām: paldies! Paldies Dievam Debestēvam, Pestītājam Jēzum, kalpošanas iedvesmotājam Svētajam Garam!
Paldies par Baznīcu, kas reiz saredzēja manī to, ko kādreiz pati nespēju! Paldies par mana aicinājuma apstiprinājumu un nepārtraukto atbalstu manai kalpošanai! Paldies par katru iespēju būt kopā un mācīt, sapņot, kopā kalpot ar visu mūsu Baznīcu Kristus mīlestības un žēlastības spēkā!
[...]
Paldies par draudzi, kas jau 30 no 40 gadiem ir ar savu ticību un darbiem apliecinājusi, cik patiesi Dievs Svētais Gars dzīvu dara visu un visus!
Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ne tikvien draudzē, bet arī plašāk mūsu Baznīcā. To darbu neizmērojami svētīja laba sadarbība ar Tiju Abulu. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!
Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ārpus tās. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!
Paldies par jums, manām amata māsām un amata brāļiem! Kas par žēlastību kopā ar jums un visiem, kas ir mūsu māsas un brāļi Kristū, kopā strādāt Baznīcā, kopā lūgt, Dievu slavēt un teikt dievkalpojumos, konferencēs, nometnēs! Priekos un bēdās esam bijuši un būsim kopā. Iedomājos, cik laimīga es esmu - jau 40 gadus darīt to, kas nes sirdī tādu prieku un izraisa, jā, rūpes un kādreiz raizes, bet vienmēr pateicības pilnas lūgšanas par iespēju tā dzīvot, ka darbs neliekas kā darbs! Viss, viss ir žēlastība.
Paldies par ģimeni - gan to, kas ir ap mani, gan par to ģimenes daļu, kas jau debesīs! Ar Ivaru kopā pavadīti 38 no šiem 40 gadiem. Bez viņa atbalsta es nebūtu varējusi tā kalpot un kopā izaudzināt abas brīnišķīgās meitas! Tagad klāt ir viņu dzīves draugi un mazbērniņi, kas piešķīruši neizmērojāmu svētību visai dzīvei. Paldies!
Šodien Dieva priekšā ar dziļu pateicību un mīlestību pieminu manu mīļo mammiņu un papu, kā arī neskaitāmos mūžībā aizgājušos brāļus un māsas Kristū. No garīdzniekiem, kas toreiz 4. jūnijā bija ap mani, Dieva mierā aizgājuši Arch. Arnolds Lūsis, prāv. Laimdots Grendze, prāv. Kārlis Birznieks, māc. Jurjāns un māc. Kārlis Briedis. Paldies, ka mūsu Baznīcā vēl kalpo prāv. emer. Ivars Gaide, kas mani iesvētīja un iesaistīja tik pilnīgi draudzes dzīvē!
Šajos 40 gados man ir bijusi tā iespēja ticības svētceļojuma beigās būt klāt neskaitāmiem Dieva bērniem. Viņi visi un katrs manā sirdī atstājuši neizdzēšamas pēdas. Viņi tik daudz man ir mācījuši un palīdzējuši augt. Paldies...
Lūdzu un domāju par rītdienu un to, kas vēl būs. Zinu, ka tikai visi kopā, kas esam LELBāL, varēsim gan izveidot, gan sasniegt nākāmo gadu darbības mērķus. Kaut Dievs dotu mums vienotības Garā cits citam Kristus mīlestības un žēlastības spēkā un Viņa patiesības vadībā palīdzēt celt tālāk Dieva valstību te - virs zemes, kur vēl tik daudzi nav atklājuši, kāds Viņš ir, kas viņu Radītājs, Pestītājs un Svētdarītājs! Viss, viss lai nes godu un slavu Dievam un pateicību Jēzum!
Mīlestībā Viņam par katru dienu, ko Viņš žēlastībā dāvinājis...
https://www.facebook.com/LaumaZusevica/posts/570040006730541
Publicēts 05|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
