Gaismā grūti ko paslēpt. Adventa laikā un Ziemsvētkos pasaulē aug gaisma ap mums un mūsos. Baznīcās atskanēs Dieva vēsts: “Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jes. 9:1) Atskanēs Dieva mīlestības vēsts, ka mums dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, tas Kungs! Un, kad no silītes Betlēmē izstaroja šī svētā, svētīgā gaisma, tā lauza nakts tumsu un viscietākās cilvēku sirdis.  

Bet ne toreiz, ne arī tagad visi izvēlas sekot šai gaismai. Kas dod spēku nožēlot grēkus, izlīgt vienam ar otru, piedot otram un sev? Vēl pasaule cīnās, dzīvo tik daudz Dieva bērni bez gaismas, kas dziedina, dāvina mieru, prieku, visu, kas nes dzīvību. Kristus teica: “Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma!” (Jņ. 8:12) Neviena svecīte nespēj līdzināties šai Ziemsvētku dāvanai! Šī dzīvības gaisma liek doties kā gudriem vīriem pa citu ceļu pie tiem, kam vēl jādzird Prieka vēsts. Ceturtā gadu simtenī Baznīcas tēvs Atanāzijs rakstīja: “Viņš kļuva par to, kas mēs esam, lai mūs pārvērstu par tiem, kas Viņš ir!” 

Loģiski iznāk, ka mēs, kas esam Viņā, esam arī gaisma! Tādēļ nav vienalga, kā mēs tagad izturamies. Mūsu gaisma spīd, gaiši vai tumši, un rāda citiem, kas mēs esam, bet vēl patiesāk – rāda ceļu uz Dievu, kuram vien pieder gods un mūsu pateicība. “Kas mēs esam” – ir jautājums, kas nodarbinājis mūsu Baznīcu sevišķi spilgti 2018. gada laikā. Esam nonākuši dziļi sāpīgos konfliktos ar LELB. Kā tas var būt, kāds prasīs? Mēs visi lasām tos pašus Svētos Rakstus un pielūdzam to pašu Pestītāju, bet tik atšķirīgi kādreiz atbildam uz būtiskāko jautājumu – ne “kas mēs katrs esam”, bet “kā Viņš mums katram atklājies savā vārdā un aicinājumā”. 119. psalma 105. pants atgādina, kur mums vajadzētu atkārtoti meklēt gaismu tālākam ceļam: “Tavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!” Lai tā gaisma vada mūs un svētī mūs, ieejot 2019. gadā!

Ticēsim, lūgsim, paļausimies, jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Viņa vārdā, tur Viņš sola būt klāt, kas ir mūsu miers, mūsu gaismas un mīlestības avots. Ģimenēs, draudzēs, sanāksmēs lūgsim cits par citu, bet arī vēl vairāk par tiem, kas vēl dzīvo tumšās, aukstās vietās un nav ieraudzījuši ne Viņa pēdas, nedz gaismu savās dzīvēs, vai tik smagi cietuši dabas katastrofās, ugunsgrēkos, plūdos, briesmās, ka jūt – vairs nav nākontes, nedz cerības! Dzejolī “Ziemassvētku gaisma” Elza Ķezbere atgādina: “Ko cilvēks ceļ un saliek, viss drūp; zūd laiks un miņa. Tik viena gaisma paliek – tā Mīlestības ziņa”.

Tā Dieva Mīlestības ziņa ir tava, ko tālāk dot! Kas pasauli padara gaišāku arī tam, kas tavās pēdās iet. Pateicos jums katram, kas esat mūsu Baznīca – kas strādājat, gaismu izstarojot savās draudzēs, ģimenēs, skolās un pildot uzticētos amatus! Vai varat iedomāties, ka tieši pareizā laikā, vietā un veidā jūs kādam esat Kristus gaisma?! Jūs kādam esat Kristus! Tā ir Mīlestības ziņa!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu jums katram gaišus, priecīgus, Kristus mīlestības svētītus Ziemsvētkus! Līdz ar jums lūdzu, lai Dievs mūs visus vada un svētī 2019. gadā – Latvijā un ārpus tās! Viņš lai vairo Kristus gaismu pasaulē un pasargā mūs no ļauna! Dievs ir nomodā kā Jāzeps, sargājot Dieva gaismas svētīto Kristus Bērnu. Nomodā esam arī mēs! Jūsu + Lauma

Mīļais Dievs,

dāvā mums Savu Svēto Garu,

ka vārds, ko esam dzirdējuši,

nonāktu līdz mūsu sirdīm,

ka mēs, Tavus vārdus uzklausīdami,

tos pieņemam un tiem ticam,

par tiem priecājamies un tajos rodam

mierinājumu tagad un mūžīgi.

Sludināto vārdu dzirdēja daudzi – citi paklausījās un neuzņēma, citi uzņēma – un saņēma varu kļūt par Dieva bērniem. Kas par neiedomājami lielisku stāvokli: Nabaga cilvēks, nespēcīgs un grēcīgs, dzird par Jēzu, sāk Viņam ticēt un kļūst par Visuvarenā Dieva bērnu! Dievs bezgala lielais un majestātiskais, kļūst tik tuvs kā tēvs.

Uzņēma – neuzņēma, šī izšķiršanās iet cauri visai vēsturei. Ir mainījušās varas, mainījušās tradīcijas, bet Kristus vienmēr ir palicis tas pats.

Ziemsvētku vēsts liecina, ka Dieva mīlestība ir lielāka par vislielāko tumšumu un naidu zemes virsū. Viņa mīlestība kliedē šaubas un dod atbildi gan šīs dzīves, gan mūžības jautājumiem. Dieva labā vēsts atskan: “Nebīsties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis.” Pat vistumšākā dzīves brīdī – nebīsties, jo tavs Pestītājs ir tev klāt! Šī tiešam ir Dieva Labā vēsts!

Atgriezīsimies atkal pie Dieva un Viņa svētā vārda, un lūgsim Dievu, lai Viņš piedod mums mūsu kļūdas un dod mums jaunas sirdis, kas kalpo Viņam īstā, dzīvā ticībā un dedzīgā Kristus mīlestībā.

Mīļā LELBA, tas, ko dodam no savas dzīves Kristū un no Kristus dzīves mūsos, vienmēr bagātina, iedvesmo un ceļ. Betlēmē Dzimušais ir visa labā un katras svētības avots, ieskaitot šo jauno posmu LELBAs dzīvē. Dāvināsim sevi Viņam, lai šis avots neizsīkst mūsos.

Vēlu visiem svētītus, dziļa un cildena prieka pilnus ZIEMSVĒTKUS! Un lai Svētais Gars Jūs vada un pasargā tā Kunga 2019. gadā!

Prāv. Gunārs Lazdiņš, LELBA priekšnieks

Košie, dzīvespriecīgie zīmējumi, kas tapuši Latvijas simtgades gaidās, ir Latvijas bērnu sirsnīgs veltījums Šizuokas slimnīcas bērniem, novēlot drīzu atveseļošanos. Šizuokas bērnu slimnīcas direktors Kisaburo Sakamoto un vēstniece bija vienisprātis, ka šādi krāsaini, sirsnīgi zīmējumi sniedz bērniem pozitīvas emocijas un palīdz atveseļoties. Tāpat Japānas bērniem veidojas labāka izpratne un interese par Latviju, raugoties uz to ar Latvijas bērnu acīm.” Kas par vienreizēju velti!

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā aprūpē bērniņus no visas Latvijas. Vai, Latvijas simtgadi atzīmējot, varētu kas svarīgāks būt, kā izlūgties veselību, Dieva svētību, mīlestību un drošu nākotni katram tās bērnam? Kā mazajai Evelīnai, kas rakstīja: “Kad zīmēju uz dēļa, es domāju par nākotni. Kādas debesis būs nākotnē?”

Uz mirkli raudzījos uz Latviju caur viņas acīm. Zīmējumā debesīs parādās gan zvaigznes, gan mākoņi, gan balons ar trīs sirdīm. Varbūt šīs zvaigznes viņai atgādināja tās, kas Latvijas klusā naktī debesis piepilda un liek cilvēkam izbrīnā apklust, un tomēr cerēt, ka Dievs saklausīs katru lūgšanu. Vai tādas debesis nodrošinātu Latvijas nākotni? Vai varbūt tādas, kur parādās balti, gandrīz vai priecīgi mākoņi, kas, šķiet, vēsta – tuvojas gaiša, cerīga nākotne, ne tumšas, vētrainas dienas. Un balons ar trīs sirdīm? Debesis bez mīlestības nav iedomājamas, ja Latvijai gribam novēlēt nākotni, kurā gribētos dzīvot.

Trīs baloni lika domāt par apustuļa Pāvila vārdiem: “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība!” (I Kor.13:13) Kādēļ mīlestība ir tā lielākā? Jo tā ir Dieva mīlestība, un tik liela, ka no tevis tā prasa tikai kā dāvanu to saņemt. Ticība, jā, tā tevi ved tuvāk Pestītājam; cerība – tā tevi uztur svētceļojumā un dāvina iedvesmu. Bet Dieva mīlestība? Tā tevi pārvērš par šīs mīlestības tālāk dalītāju! Pēkšņi tu vairs nespēj sev vienam to taupīt! Kā Dievs nespēja. Varbūt tādēļ tā ir vispilnīgākā, lielākā, svētākā Dieva velte?!

Domājot par nākotni un Latviju tās simtgadē, lūgsim līdz ar Evelīnu, lai Latvijas nākotnes debesis nestu mieru – kā naktī klusā zvaigžņu sega – un pateicības pilnu prieku debesīs, sveicot baltos mākoņus saules apmirdzētās dienās! Lūgsim, lai debesis virs Latvijas nākotnē būtu ticības, cerības un mīlestības svētītas!

Lai Dieva senie vārdi svētī Latviju, tai vēstot: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – Es došu jums nākotni un cerību!” (Jer. 29:11) Caur bērna acīm lai šī nākotne taptu par svētību debesīs kā virs Latvijas, tā ārpus tās – visur, kur latvju tauta dzīvo, tic, cer un mīl! Malu malās izkaisīti, kā Evelīnas zīmējums māca, mēs tomēr visi esam zem vienas debess un mums visiem viena nākotne! Paldies, Evelīna! Lai tev tikai labas dienas un prieks, sagaidot Latvijas simtgadi!

No sirds apsveicu arī jūs – ikvienu mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienā! Dievam pateicos par tiem, kas reiz dziļā ticībā, cerībā un mīlestībā īstenoja neatkarības ieceri! Viņi no sevis deva visu, lai vēl 100 gadus vēlāk mēs viņiem un viņu bērnu bērniem dotu apsolījumu lūgt un kopā strādāt, lai tuvumā un tālumā – kur vien latvju tauta pulcējas – debesis arī nākotnē vēstītu: “Dievs ir svētījis un svētī Latviju!”

+ Lauma, archibīskape, LELBāL