Expressing condolences for loss of Notre Dame de Paris
The Latvian Evangelical Latvian Church Abroad joins Christians and citizens around the world as we grieve the loss of much of Notre Dame.
[...]We express our deepest condolences to the congregation that worshiped in this amazing sanctuary. Notre Dame seemed to belong to everyone who was ever blessed to enter and sense God's presence, Christ's peace, and the voices of history. We join in pray with all who are promising to rebuild, knowing that what is irreplaceable cannot be brought back to life, but trusting that out of the ashes something sacred will rise once more.
May this Holy Week bring healing.
+ Lauma Zuševica
Archbishop of Latvian Evangelical lutheran church abroad
Publicēts 16|04|2019
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica
Izvēles Kristus Augšāmcelšanās rītā
Pirms saule pilnīgi uzaususi, vai mazliet vēlāk, kad tā mirdz visā savā greznā spožumā, Lieldienu rītā ļaudis izvēlēsies. Vai tā būs diena, kā visas citas, vai tā patiesi pārtaps par Kristus Augšāmcelšanās svētku dienu, kad dievnamos atgriežas Allelūja! Daži varbūt tikai pēdējā mirklī izvēlēsies iegriezties dievnamā, kad atskan Baznīcas zvani, pasauli modinot un vēstot: līdz ar Kristus Augšāmcelšanās no nāves, ir atgriezusies cerība.
[...]Tie, kas gaida mūs pie atvērtiem dievnamiem, arī izvēlējušies. Kā izdaiļot dievnamu. Kā sagatavot dievkalpojumu. Ko dziedās draudze, ko koris? No kura no četriem evaņģēlijiem atskanēs Kristus augšāmcelšanas stāsts. Katram atļauts brīvi izvēlēties starp Mateja, Marka, Lūkas vai Jāņa evaņģēlijiem, kaut ekumeniskais lasījumu saraksts Revised Common Lectionary šogad iesaka izvēlēties, vai nu Lūkas 24:1–12, vai Jāņa 20:1–18.
Bet ja nu mēs izvēlētos abus? Vai vēl skaidrāk mēs izprastu, cik liktenīgas bija cilvēku izvēles tajā pirmajā Lieldienu rītā? Marija un citas sievietes taču redzēja Jēzus briesmīgās ciešanas un krusta nāvi. Vai kāds viņas vainotu, ja viņas nebūtu devušās uz Viņa kapa vietu, lai līdz galam piepildītu savu pienākumu pret Viņu? Un vēl pie tam tumsā. Izmisumā mācekļi bija izvēlējušies tomēr kopā pavadīt laiku, gaidot? Bet ko? Atbildi, ko tagad darīt, kad likās bez cerības viņu nākotne? Vai dodies pie citiem, kad esi nonācis tādā vietā?
Jeb, vai kā Marija, citas sievietes, Tu dodies tieši pretim tukšumam? Redzot no Jēzus kapa novelto akmeni, viņas dodas kapā! Liktenīga izvēle, jo tieši tur, kur tukšais kaps izraisa šoku, izbrīnu, jautājumu plūdu, neziņu – tiešu tur, kur kapa tumsā viņas bija paredzējušas atrast nāves upuri, parādās tie, kas mirdzošās drēbēs viņām prasa jautājumu: „Ko jūs meklējiet dzīvo starp mirušajiem?” Un divi turpināja palīdzēt viņām saprast, ka viss noticis tieši tā, kā Jēzus bija sludinājis, vēl Galilejā būdams. Atcerieties? Baidāmies, kad sākam ko aizmirst.
Vai atceries? Kad pirmo reiz varbūt kāds cits izvēlējās jūsu vietā doties uz dievkalpojumu? Kādēļ toreiz viss likās iespējams? Ka pasaule pēkšņi likās gaišāka, jo dzirdēji, ka ir Kāds spēcīgāks par ļaunumu, par to, kas tevī ir tik lielā nemierā. Atceries, kad varbūt tikai aiz ziņkārības Tu izvēlējies doties dievnamā, varbūt tikai, lai mazliet izprastu, kādēļ tik daudzi tomēr tic šim brīnumam un paši top pārvērsti ne tādēļ, ka viņiem tik liela ticība, bet, ka ir tik Liels Tas, Kam viņi tic.
To tikai pamazām atklāja tie, kas piedzīvoja pirmās Lieldienas! Vispirms viņiem bija bailes, tad šaubas, tikai tad pamazām atgriezās ticība, cerība un prieks! Kad Marija un citas devās no tukšā kapa, lai mācekļiem liecinātu, kas viņām tika teikts un sludināts, tad Lūkas ev. 24:12 skaudri liecina: „Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņam neticēja.“ Ahā! Varbūt, ka teiktu tie, kas meklē, kā lai attaisnot savas izvēles neticēt tādām pasakām. Ir tie, kas patiesi izvēlās tālāk nelasīt un tā arī nokavē izprast, kā šis stāsts patiesi atspoguļo gandrīz vai katra cilvēka garīgās cīņas ar neticību.
Lasot tālāk, nākamais vārds sniedz pirmo zīmi, kā cilvēks tomēr atrod ticību. Tas vārds ir bet. „Bet Pēteris, piecēlies aizskrēja pie kapa, un ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu, un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.“ (Lk. 24:12) Vai, Pēteri, Tu redzēji tikai to pašu linu autu un to sviedrautu, ko redzēja Marija, Tu redzēji „to sviedrautu, kas bija apklājis Jēzus galvu, noliktu nevis kopā ar linu autu, bet atsevišķi satītu citā vietā.” (Jņ.20:7)
Kādēļ divos evaņģēlijos tik sīki tiek aprakstīts fakts, ka Jēzus tukšais kaps tomēr nebija pavisam tukšs! Vai Dieva Dēls saprot, cik mūsu dabā meklēt pēc pierādījumiem jebkādai patiesībai? Lai mēs spētu izvēlēties, ticēt vai neticēt? Ir tie, kam mazāk vajadzīgas tādas zīmes, ir citi, kam pietiek ar tukšo kapu. Ir tie, kam pietiek ar Marijas un mācekļu liecībām! Ir tie, kurus vairāk tomēr pārliecina tas, kas acīm saredzams, rokām sataustāms, kā pašu mācekļu un Kristus sekotāju absolūtā pārvērtība, kad beidzot saprata visi: Tas Kungs ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies.
Otrs nevar otra vietā tiem ticēt, otrs var otram apliecināt tikai, kādēļ tā tic. Un piedāvāt sevi kristīgā mīlestībā kā blakus gājēju otram, aicinot līdz doties, jā, arī Lieldienu rītā tur, kur sanākuši tie, kam nav visas atbildes, bet saprot, ka Jēzus dod laiku tās atrast. Viņš zina, kādreiz nemaz nav viegli izvēlēties, kā pavadīt to laiku, kas piešķirts mums te virs zemes dzīvot. Bet Viņš atgādina, ka ir tik svarīgi izvēlēties kā to pavadīt. Tādēļ dod zīmes, sniedz pierādījumus savai mūžīgai patiesības spēkam. Kādreiz vienkārši jāizvēlas tās saredzēt – uzdrīkstoties doties vietās, no kurām parasti izvairās visi. Kaps ir tukšs. Nav tur kur meklēt Jēzu, jo Viņš ir Augšāmcēlies! Lieldienu rītā kaut Dieva Gars mums palīdzētu izvēlēties tapt par Lieldienu ļaudīm!
No sirds novēlu ticības atjaunojošus, priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!
Lai Dievs svētī!
+ Lauma Zušēvica
Arhibīskape
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas
Publicēts 29|03|2019
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica
CIEŠANU LAIKA LĪDZCEĻOTĀJI
Ciešanu laika sešās nedēļās vairākās draudzēs notiek īpašas Bībeles stundas, pārrunas, kas palīdz iedziļināties šī laika nozīmē un dod iespēju garīgi augt. Aicinu arī šogad turpināt šo svētīgo tradīciju vai to no jauna izmēģināt! Ceru, ka šie sagatavotie materiāli varēs palīdzēt iedziļināties Svētajos rakstos ceļā uz Lieldienu rītu. [...]Katrai nedēļai sagatavots īss apraksts par kādu no Bībeles cilvēkiem, kas kalpoja laikmetā, kurā viņi dzīvoja. Tie atsaucās uz Dieva aicinājumu turpināt Viņa valstības celšanas darbu. Atzīmēti Bībeles teksti ko lasīt. Kādreiz ar ‘*’ norādīšu uz to, ka Bībeles zinātnieki ir pacēluši kādu jautājumu, ko mums vajadzētu zināt, bet kas nemaina teksta nozīmi mūsu centienos izprast kalpošanas sūtību Svētajos Rakstos. Katras nedēļas svētdienai būs izraudzīti teksti, kuri apliecina, ka itin neviens cits tik pilnīgi neatklāj ko nozīmē kalpot, kā mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.
Bībelē ir tik daudz ticības varoņu - Dieva izredzēto, par kuriem diezgan daudz esam mācījušies un viņu darbus labi pazīstam, bet ir arī tie, par kuriem maz ko esam dzirdējuši, bet kas kritiskā brīdī un veidā atsaucās Dieva vai Kristus aicinājumam un uzticīgi kalpoja. Labi ir atcerēties varoņus, kā arī labi ir vismaz mazliet iepazīt tos Dieva vīrus un sievas, kuri nebija ‘zvaigznes’ , bet kuru devums tomēr nesa svētību citiem.
Pateicos Tijai Abulai par šī darba tehnisko noformējumu un visu viņas darbu! Sagatavojot šo projektu, man ļoti palīdzēja 2003. gadā Latvijas Bībeles Biedrības izdotā 1965. gada izdevuma revidētais Bībeles teksts, jo tajā parādījās palīgmateriāli no Good News Bible, the Living Faith Bible, the Good News Study Bible, The Bible Dictionary, The Interpreter’s Dictionary of the Bible, The Expositor’s Greek Testament un citi komentāri. Lai Dievs svētī jūsu svētceļojumu un kalpošanu Bībeles kalpu pavadībā!
“Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad ar to spēku, ko Dievs piešķir, lai visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu. Viņam lai pieder gods un vara mūžu mūžos.” (I Pēt. 4:10-11)
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā un cerībā, ka Dievs svētīs katru dienu šī gada Ciešanu laikā. Kristus miers lai pilda sirdis un tās svētī ar Viņa žēlastības un mīlestības atjaunojošo spēku!
+ Lauma Zušēvica
Archibīskape
2019. gada 6. martā
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
APUSTULIS PĀVILS
Gavēņa laika pārdomās un lūgšanās dodamies līdzi Pestītājam Viņa dzīves ceļā, zinādami stāsta iznākumu. To nezināja mācekļi. Jēzus vārdi par Viņa paredzētām ciešanām un nāvi ir tik patiesi un mums atgādina, ka kaut Viņš bija Dieva Dēls, Viņš bija arī cilvēks. Viņš saprata, ko nozīmē kalpot Dievam. Viņš mācīja, ko nozīmē izprast savu uzdevumu un neatkāpties no tā piepildīšanas, lai cik tas maksātu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 12: 27 - 33
Cerams, ka daudz zinām par Apustuli Pāvilu. Šoreiz, lasot viņa vārdus, ceru, ka tie palīdzēs izprast to kalpošanas veidu, kas pastāv visgrūtākajos apstākļos. Dibinot pirmās kristīgās draudzes un rakstot savas vēstules, Apustulis Pāvils, pildot savu uzdevumu, daudzkārt cieta. Viņš mira kā Kristus asins liecinieks Nērona vajāšanu laikā, 64. vai 65. gadā.*
Pasaulē vēl ir valstis, kurās aizliegts brīvi pielūgt Dievu un dzīvot kristīgu dzīvi. Piedzīvojot jebkādus pārbaudījumus, Pāvila vārdi var stiprināt, jo tie atklāj noslēpumu,- viņa spējām izturēt, nepadoties un kļūt citiem par iedvesmu.
* Vairākas tradīcijas min, ka Pāvilam nocirta galvu, citas tikai min, ka viņš mira kā moceklis. Jaunās Derības zinātnieki debatē arī par to, kad tieši uzrakstītas Pāvila vēstules, tomēr vairākums piekrīt, ka tās, droši vien, rakstītas starp 49. un 57. gadiem. Domas dalās arī par to, kuras vēstules Pāvils pats uzrakstīja, kuras tika rakstītas viņa vārdā. Pirmajos gadu simteņos rakstīt otra vārdā nozīmēja rakstītam vārdam piešķīrt lielāku autoritāti un bija pagodinājums tam, kura vārdā tika rakstīts.
P: Rom. 12:1-5; 14:7-9
O: II Kor. 6:1-10
T: II Kor. 11:22-33
C: Kol. 1: 24-29
P: Gal. 6:2-10
S: Kol. 4:7-18
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
ĀRONS
Jēzus teica: “…Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko Es gribu, bet grib Tas, kas mani sūtījis.” (Jņ. 6:38) Pildot sava Tēva gribu, Jēzus kļūst par paraugu visiem, kas sevi un savu gribu neieceļ pirmajā vietā, bet ar savu kalpošanu veicina otra kalpošanu.
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 6: 27 – 40; 14:12-13.
Ārons bija Mozus brālis.* Šonedēļ iepazīsimies ar viņa stāstu. Ir domāts, ka Ārons dzīvoja ap to laiku, kad Ēgiptē valdīja Ramzess II. Tas būtu no 1290.-1244. g. pirms Kristus. No sākuma Ārons bija uzticīgs un ļaunā faraona priekšā drošsirdīgi runāja. Liekas, ka garajā ceļā tuksnesī, viņš sagura un aizmirsa savu uzdevumu, tautai palīdzot celt zelta teļu. Mozus viņu izglābj no nāves soda. Viņa ticība tiek atjaunota un viņš turpina kalpot kā Israēlas pirmais augstais priesteris.
* Viņa kalpošana bija Mozus ‘ēnā’. Viņa uzdevums bija runāt Mozus vietā.
P: II Mozus gr. 4:10-17
O: II Mozus gr. 4:27-31
T: II Mozus gr. 7:1 -6
C: II Mozus gr. 16:1-2;9-15
P: II Mozus gr. 24:1-2; 28:1-3
S: II Mozus gr. 32:1-7
Vai Tu vari runāt kāda cita vārdā? Varbūt dievkalpojumos lasot Svētos Rakstus, varbūt aprūpes namā, slimnīcā, vai apgrūtinātā ģimenē - kļūstot par otra balsi vai atbalstītāju? Vai tas, ka Āronam Dievs piedeva tik lielu grēku un atļāva viņam turpināt kalpot pie altāra Tev palīdz atbrīvoties no sajūtas, ka varbūt neesi pietiekami labs, zinīgs, ticīgs, pacietīgs, mīļš?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
RUTE
Tajā naktī, kad Jēzus tapa nodots, Viņš ne tikai pirmo reizi ar mācekļiem dalījās Svētā Vakarēdiena mielastā, Viņš patiesā pazemībā mācekļiem mazgāja kājas.* Un tad Viņš sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? Jūs mani saucat Mācītāj un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums būs cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai Jūs darītu, kā es jums esmu darījis.” (Jņ. ev. 13:12-15)
*latīniski vārds pavēlēt ir ‘mandate’. No šī vārda nāk Zaļās Ceturtdienas nosaukums angliski: “Maundy Thursday”, diena, kad Jēzus pavēlēja sekot Viņa pazemīgās kalpošanas priekšzīmei.
Svētdienas teksts: Jņ. 13: 16 – 17
Rute dzīvoja Israēlas tautas soģu laikmetā, kas bija starp 1210. un 1030. gadu pirms Kristus. Viņa bija sveštautiete, moabiete, kas bija precējusies ar Israēlieti, kurš vēlāk nomira. Rutes gatavība palikt un gādāt par Naomiju, savu mirušā vīra māti, ir slavējama. Būtu labi arī vērst uzmanību uz Naomijas atjautību un ticību. Vēlāk stāstā Israēlietis Boāss ievēro Rutes teicamo kalpošanu un pats nolemj gādāt par Ruti. Rute kļūst par Boāsa sievu un Ķēniņa Dāvida ciltsmāti. (Mat.ev.1:5-6)
P: Rutes gr. 1:8 - 13
O: Rutes gr. 1: 16 - 18
T: Rutes gr. 2:1 - 7
C: Rutes gr. 2: 8 - 12
P: Rutes gr. 2: 15 - 23
S: Rutes gr. 4: 13 - 22
Vai tava kalpošana spējusi iedvesmot vēl kādu? Vai citu vērojot pats esi gribējis mēģināt vairāk no sevis dot?
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
ANNA (HANNAH*)
Pie Kristus krusta stāvēja Jēzus māte, svētā Marija. Viņas ciešanas varam tikai iedomāties, tik dziļa bija viņas mātes mīlestība. Bija reize, kad Jēzus māte un brāļi gribēja Viņu redzēt. Jēzus atbilde atklāj Viņa kalpošanas izpratni: pat ģimenes attiecības neietekmē Viņa uzdevumu sludināt Dieva valstību. Jēzus teica: “Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” (Lūkas ev. 8:21) Dieva valstībā izveidojam jaunas ‘ģimenes‘ attiecības, kuru raksturu nosaka visu gatavība arvien pilnīgāk kalpot Dievam.
Svētdienas teksts: Lūkas ev. 8: 19 - 21
Anna dzīvoja priestera Ēļa laikā un ļoti ilgojās kļūt par māti. Skumjās viņa neēda un daudz raudāja; viņas sāpes kāpināja citu sievu nežēlīgā kaitināšana par viņas neauglību. Lūdzot pēc bērniņa, viņa Dievam apsolīja, ka to novēlēs tam Kungam, ja Viņš to viņai dotu. Tā arī notika un Samuēls piedzima. Anna neaizmirsa savu solījumu. Viņas dziedātā slavas dziesma atbalsojās Marijas ‘magnificatā.’ Anna neaizmirsa savu dēlu un viņam augot, katru gadu uzšuva jaunas drēbes. Lielos un mazos veidos šī māte uzticīgi kalpoja savam bērnam un savam Kungam.
*Annas vārdam sākumā un beigās angliski parasti pievieno burtu ‘h’, lai atspoguļotu ebrēju valodas izburtojumu. Vārds ‘Hannah’ nozīmē piemīlība, angliski: “grace/gracious”.
P: I Samuēla gr. 1: 1 – 6
O: I Samuēla gr. 1: 7 – 11; 17 – 19
T: I Samuēla gr. 1: 20 – 28
C: II Samuēla 2: 1 - 10
P: Lūkas ev. 1: 46 - 55
S: II Samuēla 2: 18 – 21; 26; Lūkas 2:52
Vai pat vasaras brīvdienās atrodam iespējas kalpot – uzklausot Dieva Vārdu un tad to ‘darot’? Vai kā Anna spējam Dievam kalpot, savus bērnus sagatavojot Viņa darbam? Izsekosim ne tikai viņu fiziskām vajadzībām, bet arī garīgajām, ka tie aug piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem. Kas par svētīgu kalpošanu!
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
SAMUĒLS
Jēzus teica: “…Kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa ev. 8:29) Jēzus bija nepārtrauktā komunikācijā ar savu Tēvu. Lūgšanās pavadītais laiks Jēzu stiprināja un atklāja Dieva gribu, to, kas Dievam labpatika. Lūgšanas palīdz saskatīt, uztvert vai nojaust* katras mūsu darbības motivāciju un piemērotību. Tā Jēzus māca pārbaudīt kalpošanu.
* labs vārds šim ‘ieraudzīšanas’ procesam angliski ir “discernment.”
Svētdienas teksts: Jāņa ev. 8: 25 32
Samuēlam dotais vārds nozīmē: “Izlūgts no Dieva” vai “Dieva sadzirdēts.” Viņš patiešām bija mātes izlūgts no Dieva un visu mūžu Dievam kalpoja, uzklausot Tā pavēles kā priesteris, soģis un pravietis. Dieva vadīts, Viņš izraudzīja Israēlas pirmos ķēniņus, Saulu un Dāvidu. Tautai viņš mācīja, ka tās liktenis būs atkarīgs no tās uzticības Dieva derībai un, ka Dievs pasargā no ienaidniekiem tos, kas Viņam uzticās. Līdzīgi Jēzum, Samuēls lūgšanās kalpoja kā savas tautas starpnieks ar Dievu. Viņš apsola: “…Es jūsu labad piesaukšu To Kungu.” (I Sam. 7:5)
P: I Samuēla gr. 3: 1 – 10; 19
O: I Samuēla gr. 7: 3 – 6
T: I Samuēla gr. 8: 1 – 10
C: Psalms 33: 12-22 un Psalms 93
P: I Samuēla gr. 9: 26 – 10:1
S: I Samuēla gr. 16: 1, 4 - 13
Vai esat aizlūguši par Latviju un tiem, kas tai kalpo Latvijā un ārpus tās? Samuēla dzīve liecina, cik svētīga var būt tāda kalpošana.
««»»««»»««»»««»»««»»««»»««
TOMS
Jēzus dažreiz atbildēja uz jautājumu ar jautājumu. Tā Dieva Dēls kalpoja, lai atklātu jautātāja īsto motivāciju, vai savu būtību, vai arī, lai atmodinātu ziņkārību un vēlmi jautātājam pašam tālāk meklēt pēc atbildēm. Vai jautāšana nav meklēšanas sastāvdaļa? Saņēmuši atbildes, varam tālāk kalpot.
Svētdienas teksts: Mateja ev. 7: 7
Vai esi kādreiz klusējis cerot, ka ‘kāds’ uzdos to jautājumu, ko Tev nav drosmes prasīt? Tādos brīžos ceram uz tiem, kas kalpo un mūsu vietā jautā, pat Dievam, meklējot pēc dziļākām, vai skaidrākām atbildēm. Tāds taujātājs bija māceklis Toms. Par viņu dzirdam Baltā svētdienā. Vienīgi Jānis savā evaņģēlijā apraksta notikumu, kura dēļ Toms ieguva apzīmējumu: „Neticīgais Toms”.* Viņš tomēr bija bijis gatavs kopā ar Jēzu doties pretī nāvei . Vienā Jāņa evaņģēlija tekstā Toms centās noskaidrot Jēzus vārdu dziļāko nozīmi tad, kad citi klusēja. Vēlāk viņš gan apšaubīja citu mācekļu liecību; kad Jēzus viņu aicināja pārbaudīt to, ko citi teikuši, Toms iesaucās: „Mans Kungs un mans Dievs!” (Jņ. 20:28) Viņa vēlākā kalpošana kristīgai Baznīcai ir neapšaubāma. Baznīcai vajadzīgi arī tādi Kristus kalpi, kuru ticības meklējumi, jautājumi, pat šaubas un izaicinājumi, palīdz citiem garīgi augt.
*Angliski Tomu nosauca par: “Doubting Thomas.” Šaubīties var katrs, un tas, ka Toms galu galā ticēja un apliecināja Jēzu ir skaidrs. Agrā kristīgā Baznīcā tika stāstīts, ka Toms aizceļoja līdz Indijai un tur nodibināja draudzi un vēlāk mira martīra nāvi. Vairāki dokumenti ir rakstīti viņa vārdā, arī Koptu Toma evaņģēlijs, kas nav Jaunās Derības kanonā, izmanto apmēram pusi no sinoptisko evaņģēliju tekstiem. (t.i., Mateja, Marka un Lūkas)
P: Jāņa ev. 20: 24 - 29
O: Jāņa ev. 11: 5 - 16
T: Jāņa ev. 14: 1 - 6
C: Marka ev. 9: 16 - 24
P: Apustuļu darbu gr. 2: 29 - 39
S: Jāņa ev. 3: 1 - 12
Ja esi klusējis, tad zini, tieši tavs jautājums varētu būt tas, kas atver sapratni otram. Uzdrīksties! Jautā, jo arī tā Tu vari kalpot un augt ticībā!
Publicēts 12|03|2019
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Lauma Zušēvica
