Par vardarbību pret imigrantiem un notikumiem Mineapolē
Ar dziļām sāpēm un nopietnām rūpēm mēs vēršamies pie LELBA
draudzēm un plašākas sabiedrības laikā, kad mums tiešā tuvumā sistemātiski tiek
apdraudēta cilvēka cieņa un dzīvība.
[...]
Latviešu evaņģēliski luteriskā Baznīca Amerikā (LELBA)
apliecina savu solidaritāti ar tiem, kuri šobrīd cieš no vardarbīgas
imigrācijas kontroles Amerikas Savienotajās Valstīs. Mēs sērojam par
nevainīgajiem, kuri ir ievainoti vai nogalināti, tostarp bērniem, miermīlīgiem
protestētājiem un arī ASV pilsoņiem. Mēs Dieva priekšā pieminam Renee
Nicole Good un Alex Jeffrey Pretti. Mēs sērojam par ģimenēm, kas tiek šķirtas,
par bailēm, kas tiek sētas, un par ievainojumiem un rētām, ko šī vardarbība
atstāj cilvēkos un sabiedrībās.
Dieva priekšā mēs pieminam un savās
lūgšanās nesam mūsu Mineapoles–St. Paulas draudzi, apzinoties, ka no attāluma
nespējam pilnībā aptvert to sāpi un spriedzi, ko jūs šobrīd piedzīvojat.
Mēs apliecinām, ka tas, kas šobrīd
notiek ASV pret imigrantiem, nav tikai politikas jautājums. Tas ir kristīgās
ticības pārbaudes jautājums — jautājums par to, kā mēs izturamies pret savu
tuvāko, pret svešinieku, pret ievainojamo, pret bērnu un pret tiem, kuriem nav
varas sevi aizstāvēt.
Evaņģēlijs nepiedāvā neitralitāti
vardarbības priekšā. Kristus stāv pazemoto pusē. Dieva Vārds mums atgādina, ka
katra dzīvība ir svēta, nevis izmantojama politiskos nolūkos; ka vara ir dota
kalpošanai, nevis iebiedēšanai. Kā to ir
formulējis vācu luterāņu teologs un moceklis Dītrihs Bonhēfers: “Tavs ‘jā’
Dievam pieprasa tavu ‘nē’ visai netaisnībai, visam ļaunumam, visiem meliem,
visai apspiešanai un vājo un nabago pazemošanai.”
Tieši šī ticības pārliecība mūs
mudina runāt publiski un rīkoties.
Valstij ir pienākums veidot sakārtotu un taisnīgu imigrācijas sistēmu,
bet likumu izpilde nedrīkst atņemt cilvēkam cieņu vai dzīvību. Tāpēc mēs
nepārprotami aicinām pašreizējo ASV valdību un atbildīgās institūcijas izbeigt
vardarbīgas prakses imigrācijas politikā, pārtraukt ģimeņu šķiršanu, atteikties
no militarizētas pieejas un nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un cilvēka cieņas ievērošanu. Mēs
pieprasām atbildību par nodarītajām ciešanām un pārestību, caurspīdīgumu lēmumu
pieņemšanā un rīcību, kas aizsargā dzīvību, nevis to apdraud.
Mēs apzināmies, ka mūsu Baznīcā
pastāv dažādi politiskie uzskati. Tomēr mēs apliecinām, ka mūsu primārā
lojalitāte nepieder nevienai partijai vai politiskam līderim. Mūsu lojalitāte
pieder Kristum. Būsim mēs Kristus gaisma
bailēs dzīvojošā pasaulē! Iestāsimies
par neaizsargātajiem, praktizēsim viesmīlību, nevardarbīgu drosmi un aktīvu
līdzcietību.
Mēs šajā liecībā neesam vieni. Arī
LELBPasaulē un LELBA Kanādas apgabals pauž solidaritāti un rūpes par cilvēkiem
un sabiedrību ārpus baznīcu sienām. Šī kopīgā balss apliecina Baznīcas
mīlestību pret visiem cilvēkiem un norāda uz to, kā Evaņģēlija vēsts izpaužas
reālajā dzīvē.
Arī šajā tumšajā laikā mēs turamies
pie cerības. Kristus nav pametis savu tautu. Gaisma spīd tumsā, un tumsa to nav
uzvarējusi.
Lai Dievs stiprina tos, kuri cieš,
lai Viņš atgriež sirdsapziņu tiem, kuriem ir vara, un lai Viņš dod savai
Baznīcai drosmi palikt patiesībā, mīlestībā un taisnīgumā.
prāv. Anita Vārsberga-Pāža, LELBA priekšniece
+ Kārlis Žols, LELBP
arhibīskaps
Publicēts 01|02|2026
LELBA
“Tajā pašā apvidū gani nomodā zem klajas debess
sargāja savus ganāmpulkus.” (Lk 2:8)
[...]Ko nozīmē gaidīt un sagaidīt Ziemassvētkus? Tas
nozīmē nomodu. Un būt nomodā — tas ir būt pilnībā
klātesošam. Kristīgā nozīmē tas saistās ar tādu dzīvi,
kurā katra diena ir sagatavošanās un aktivitāte, nevis
tikai gaidīšana. Mēs gatavojamies Ziemassvētkiem un
domājam, ka šī procesa svarīgākā daļa ir iejukt
pirmssvētku kņadā un tai pievienoties. Patiesībā runa
ir par citu aktivitāti, citu gatavību.
Šobrīd pasaulē valda neziņa par nākotni. Mēs nezinām, ko nesīs attīstība, kas saistīta ar karu
Ukrainā, kā tā ietekmēs arī mūs. Nākošais gads var būt ļoti liktenīgs dažādās nozīmēs. Pie
mums — Latvijā — nākošajā gadā notiks Saeimas vēlēšanas. Vai un kā tās mainīs mūsu valsts
un zemes attīstību? Bet varbūt tieši tas, ka mēs nezinām, kas var notikt pēc brīža, palīdz
mums iekšēji pamosties tādā nozīmē, ka arī katra nodzīvotā diena var kļūt piepildīta ar
apzinātu dvēseles aktivitāti un — garīgā nozīmē — arī svēta.
Jēzus bērniņa dzimšana, kuru svinam Ziemassvētkos, nav tikai kāds pagātnes notikums.
Kristus nākšana, uz kuru kristieši gaida, nav tikai kāds nākotnes notikums. Gan Kristus
dzimšana, gan Kristus nākšana ir tagadne, kas iekļaujas mūsu ikdienas dzīvē. Ticībā Dievam
šie notikumi mūs atmodina un aicina uz dzīvu dzīvi jau šeit un tagad, uz dzīvām attiecībām
ar Dievu un pasauli.
Nomodā būt nozīmē spēt atšķirt Dieva darbību šodienā, reaģēt uz notiekošo pasaulē ar
aktīvu mīlestību un spēju aktīvi un taisnīgi darboties.
Vai spējam būt klātesoši paši sev, savai dvēselei, viens otram un pasaulei? Tas prasa
atbildību pašam par sevi un savu tuvāko, tas prasa drosmi. Dažādas propagandas, virtuālās
“realitātes” mūs arvien vairāk novērš no patiesas klātesamības. Vai spējam šīm mūsu laika
tendencēm pretoties? Jā, katrā laikmetā ir savi izaicinājumi. Vai patiesi apzināmies šī — sava
laika — izaicinājumus?
Kā veidot sevī patiesu saskari ar realitāti? Tas ir patiesais adventa un Ziemassvētku
jautājums. Varbūt, piepildot katru rītu un/vai vakaru ar kādu, kaut vai mazu gatavošanos
tam, lai sastaptu dievišķo — ar lūgšanu, piedošanu, pateicību; padarot dzīvi piepildītāku ar
dvēseles dziļumu; gaišāku, tiešā klātesamībā sarunājoties vienam ar otru, nevis skatoties
lielākos vai mazākos ekrānos… Un pavaicājot sev: kā manas darbības atspoguļo Kristu šajā
dienā, šajā nedēļā? Ja atnāk “nakts” vai krīze, vai es esmu gatavs reaģēt nevis ar paniku, bet
ar skaidrību, drosmi un mīlestību…
Advents un Ziemassvētki ir aicinājums aktīvi veidot mūsu tagadni tā, lai mēs būtu gatavi
rītdienai, kā Svēto Rakstu vārdi saka — jaunai Kristus nākšanai — ar darbiem mīlestībā un ar
cerību, kas pārvērš pasauli.
Gaidīt un sagaidīt Kristus nākšanu, Viņa piedzimšanu — tas nozīmē būt dziļi piesaistītam
tagadnei, ar abām kājām stāvēt uz zemes, izprast realitāti, pastāvēt par taisnību un attīrīt
savu iekšējo redzi — lai spētu pamanīt Dieva klātesamību savā ikdienā.
Advents un Ziemassvētki runā par cilvēka iekšējo transformāciju — par ceļu, kas gatavo
satikšanos ar to, kas stāv mums pāri. Tajā ir aicinājums katram uzņemties personīgo
atbildību par savu dzīvi. Ar disciplīnu, apzinātību un mīlestības darbu mēs veidojam sevī
vietu Kristus klātbūtnei.
Mūsdienu teologs Tomašs Haliks uzsver, ka ticība nav abstrakta, tā ir dialogs ar reālām
dzīves problēmām. Tieši tāpēc gaidīt Kristus nākšanu, Viņa dzimšanu nozīmē atbildēt uz
dzīves realitāti un tās rūpēm. Tā ir aktīva modrība: mēs negaidām, lai kāds mūs atbrīvotu no
apdraudējumiem, mēs negaidām šķietami drošu izeju no pasaules un tās rūpēm, bet
paliekam pasaulē, paši pārveidojot to ar mīlestību.
Advents un Ziemassvētki aicina būt nomodā: ne kā bailēs dzīvojošiem, bet kā ar cerības
gaismu piepildītiem cilvēkiem. Gatavība Kristus dzimšanai ir modrība — iekšējs stāvoklis,
kas jāveido pašiem ar reālu darbību.
Lai mūsu modrība kļūst par dāvanu apkārtējai videi un pasaulei, lai sastaptu Kristu nevis kā
plastmasas lelli ikgadējā adventa silītes izstādīšanā veikalu skatlogos un pilsētu laukumos,
bet kā dzīvu klātbūtni visā radībā, visā pasaulē!
Kārlis Žols,
LELBP arhibīskaps
Publicēts 21|12|2025
Arhibīskaps
Kārlis Žols
LELBP viedoklis saistībā ar Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavību ASV
Mīļās māsas, mīļie brāļi Kristū, mīļā LELBP saime!
Mūsu pasaule arvien vairāk polarizējas. Dažādu uzskatu savstarpējas pretišķības arvien vairāk izpaužas arī tajās zemēs, kurās ārpus Latvijas dzīvo mūsu tautai un zemei piederīgie, LELBP draudžu locekļi.
[...]
Arī mūsu draudzēs pasaulē arvien vairāk šobrīd esam, lai gan patiesībā, arī iepriekš esam bijuši tik dažādi, pārstāvot kādreiz pretējus politiskus uzskatus. Mūsu Baznīcas garīdznieki arī ne vienmēr vienādi skaidro Svētos Rakstus, tie pārstāv dažādas teoloģijas skolas. Līdz šim esam uzskatījuši dažādību par mūsu Baznīcas bagātību un skaistumu. Mūs arvien ir vienojusi piederība mūsu tautai, mūsu zemei Latvijai un mūsu ticība. No sirds ceru, ka tas tā arī būs turpmāk – ka varēsim pieņemt un saprast viens otru bez agresijas, bez jebkāda veida vardarbības.
Mēs - LELBP, iestājoties par mūsu Kunga Kristus mācītajām vērtībām, esam uzsvēruši nepieciešamību paust patiesību un arī respektēt vārda un apziņas brīvību. Tomēr apzināsimies, ka mūsu teiktie vārdi paši var tapt par agresijas un pat nāvīgas vardarbības līdzekļiem un izpausmēm!
Šobrīd jo īpaši zemē, kurā ir daudzas mūsu Baznīcas – LELBP draudzes – ASV, sabiedrību ir saviļņojusi konservatīvā aktīvista un mediju personības Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavība. Vēlreiz - neviena slepkavība kādas politiskas idejas vārdā, balstoties uz pieņēmumiem par upura uzskatiem vai tā popularitāti, nevar/nedrīkst tikt attaisnota! Arī mēs nosodām šo noziegumu un jūtam līdzi Čarlija Kērka tuviniekiem!
Atcerēsimies vārdus no Michas grāmatas: “Kungs no tevis prasa – spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu.” (Micha 6,8). Spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu… kurš no mums to spēj pilnībā? To nereti ir gaužām grūti arī tiem, kuri māca citiem gan par morāli, gan par Dievu, gan par politiku… Patiesi, neviens no mums nav bez grēka…
Šajā situācijā, šķiet, der atcerēties arī Elizabetes Beatrises Holas (Evelyn Beatrice Hall) teikto: “es varu jums nepiekrist, bet es līdz nāvei aizstāvēšu jūsu tiesības izteikt jūsu viedokli”. Lūgsim, lai mazinās vardarbība, lai iet mazumā tās līdzekļi, īpaši tur, kur kādas negācijas pieņem nāvējošas formas, īpaši pret vājajiem un neaizsargātajiem! Un robeža pretī šādam pavērsienam ir tik trausla… Savās darbībās paudīsim tiecību uz mieru un brīvību kopā ar mūsu Kungu Kristu, tajā pašā laikā, protams, nostājoties pret ļaunumu, kā to māca vēstule Efeziešiem 6:14-17: “Tad nu stāviet stingri, apjozušies ar patiesību, aplikuši taisnības bruņas un apāvuši kājas, lai būtu gatavi cīņai par miera evaņģēliju! Pie visa tā vēl satveriet ticības vairogu, ar kuru nodzēst visas ļaunā ugunīgās bultas, uzlieciet pestīšanas bruņucepuri un tveriet Gara zobenu – Dieva vārdu!”
+Kārlis Žols, LELBP arhibīskaps; Anita Vārsberga-Pāža, prāveste, LELBA Pārvaldes priekšniece
Publicēts 21|09|2025