Jēzus līdzībā Mateja ev. 13:24-30, Dieva valstība tiek salīdzināta ar cilvēku, kura tīrumā ienaidnieks slepeni iesējis nezāles starp kviešiem. Kalpi ir gatavi pat vainot saimnieku: "Vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles?" Saimnieks atbild: "Tas ir ienaidnieka darbs." Skaidrs - kalpiem gatavs atrisinājums: "Vai tu gribi, lai ejam tās izravēt?"  “Nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai.” Kalpi taču atšķirtu nezāles no kviešiem, vai ne? Izlemt, kurš cilvēks derīgs Dieva valstībai, kurš nē - tas vienīgi Dieva darbs. Vai tā mēs žēlastībā netiekam pasargāti no neatgriezeniskām kļūdām, bet tiekam aicināti rast iespējas kā blakus otram ‘augot’, sadzīvosim šodien, rīt un pēc krīzes, lai arī dēļ mūsu darba vairotos Dieva svētība.

Arī tagad, kad daudzi kļūst nepacietīgāki, jo sajukumā aug bailes par nākotni un ir jau tik cilvēcīgi pamazām meklēt, ko vainot! Atskan pašpārliecinātas balsis, kas pārmet tam vai tai, kas kā ‘nezāles’ izpostījuši viņu ar lielām pūlēm un darbu iekoptos ‘dzīves dārzus’! Tie sējuši tikai vislabākās sēklas pārliecībā, ka tās ilgi nesīs augļus. Izmisumā atskan vārdi: "Mēs neesam šo pelnījuši!" Izjūtot bezspēku, ka nevaram kontrolēt to, kas notiek kaut mēs nemeklētu, ko vainot, bet katrs turpinātu lūgt pēc miera un gudrības izlemt, kā reaģēt un ko darīt tālāk, lai veidotos arvien tuvākas attiecības ar Dievu un ar citiem, kam blakus jādzīvo. 

Aizvakar lija un nevarēju iet ravēt, tomēr izbrīnā vēroju, kā ārā atspirgt daba krāsu eksplozijā. Istabā ziņas vēstīja par ļaunā vīrusa augošām sekām. Lūdzu par savu un citu ģimenēm, par varoņiem un varonēm! Īpaši šodien, Starptautiskajā Māsu dienā, lai lielākais paldies medmāsiņām, kas kā dziedinātājas turpina dāvināt cerību. Daudzi ir atveseļojušies un, pavisam negaidīti, līdz ar viņiem atspirgusi arī daba - kā gaiss, tā arī ūdeņi kļuvuši tīrāki! Lai šī cerības zīme dāvina gaismu tumšākiem brīžiem! Lai Dievs turpina dziedināt dabu un mūs caur tās dāvanām! Viņš lai svētī mūs ticībā, cerībā un mīlestībā! 

+ Lauma

Katra laulība ir unikāla - tikai viena, kaut simboliski, tomēr spēcīgi vieno miljonus. Apustulis Pāvils savā vēstulē Efeziešiem 5. nodaļā dalījās vārdos, kas raksturoja kristīgās laulības dzīves būtību un ieguva vēl plašāku nozīmi, kad viņš līdzībās vīra tēlā saredzēja Kristu un sievas tēlā – Baznīcu.Tie abi savstarpējā mīlestībā brīvprātīgi vienoti un gatavi otra labā uzupurēties - veselībā un slimībā. Mēs visi kopā esam Viņa miesa, Viņa Baznīca, kas esam apliecinājuši savu ticību Kristum.

Šajā Covid-19 laikā mūsu Baznīca ir bijusi uzticīga Viņam un pavisam vēl nepiedzīvotos apstākļos turpinājusi pildīt savu solījumu sludināt Kristus evaņģēliju. Tie esat jūs, kas turpinājuši strādāt un kopā lūgt, lai tas, kurš viens palicis un augošās bailēs par to, kā nesaslimt vai samaksāt rēķinus, izjustu Dieva mieru. Lai tas, kurš sēro par mūžībā aizsaukto dzīves draugu un nespēju pat atvadīties, tiktu stiprināts kristīgās cerības dziedinošā spēkā. Lai tas, kuram kļuvis grūtāk ciešās telpās ilgstoši būt mūža drauga ‘labākajai pusei’, atcerētos, cik atbrīvojoši atvainoties un saņemt otra piedošanu, kā Kristus žēlastību. Lai tas, kurš jūtas tik vainīgs, jo bērniem nav spējis būt labs vai pacietīgs skolotājs, saprastu – ja bērniņš juties mīlēts, viņš būs audzis visvērtīgākajā gudrībā. Paldies visiem, kas esat Kristus Baznīca.

‌Lasīju par kādas laulību terapeites ieteikumu katru dienu laulātam draugam komplimentā izteikt pateicību. Ja grūti iedomāties par ko, tad terapeite ieteikusi sākt ar pateicību par to, ko bieži uztveram kā pašsaprotamu.Ieteikumam sekojot, daudzas laulības piedzīvojušas svētību! Kā būtu, ja mēs simboliski apdāvinātu Kristu daloties ar mūsu draudzēm? Gan caur labiem vārdiem, lūgšanām, gan ar saviem ziedojumiem izteicot savu pateicību.

‌Ir novērots, ka pulcējoties dievkalpojumos virtuālajā pasaulē, vieglāk piemirst draudzes locekļiem ziedot draudzes darbam. Turpināsim pēc iespējām atbalstīt savas draudzes. Saprotam, ka šajā laikā kādam varētu būt grūtāk ziedot, tādēļ, lai otra devīgums nes to kā mīļu brāli vai māsu. Jūsu ziedojumi, vai tie būtu finansiāli, vai cita veida dāvanas, arvien svētīs mūsu draudzes darbu ar iespējām veselībā un slimībā, priekos un bēdās visiem kopā turpināt uzticīgi pildīt dotos solījumus Jēzum Kristum, mūsu visu mūža Draugam!

‌Jūsu,+ Lauma

‌In a recent comic strip, Arlo ponders: “If either of us gets it, the other probably will, too, you know.” Janisanswers, “I know”, and then places her arm on his as both look over their shopping list. Their conversation made me think of wedding vows. Though there are many variations, many vows still contain the promise to love and respect one another for better or worse, in sickness and in health, for richer or poorer, until God separates the couple through death. During this unprecedented time of Covid-19 vows once shared between married friends have been pondered in new ways.

‌Each marriage is unique. Only one unifies millions, symbolically, but powerfully. In the fifth chapter of his letter to the Ephesians, the Apostle Paul exhorts married Christians to abide in mutual love that is as strong and selfless as that of Christ toward the Church. He writes that it is, indeed, a mystery that Christ joins in union to the Church, as a husband to his wife. Our Lord is and will be faithful to us, His Church, for better or worse, in sickness and in health.

‌And we, the body of believers that are the Church have been faithful to Him. Communicating His message of grace, mercy, and love in new ways, the work of the Church continues. We serve the person who increasingly feels alone and in fear of getting ill, or not being able to pay outstanding bills, in the hope that they might find Christ’s peace through our sharing of the gospel. Or so the growing number of grieving hearts might be comforted, even as their sorrow is compounded by feelings of despair and guilt at not having been able to be with their loved one as they died. As the body of Christ we continue to affirm the healing power of forgiveness that can strengthen all marriages, especially as spouses realize they have not always been the ‘better half’ for the other. United with parents who struggle in unexpected teaching roles, we have been listening and sharing that if they love their children through it all, their little ones will have learned lessons will truly make them wiser. Thank you to all who together are doing the work of the Church.

‌A marriage therapist has helped save many a marriage by suggesting that each spouse daily share a compliment as a sign of gratitude. When couples were perplexed about what to thank the other for, thetherapist bid them to start noticing the little things usually taken for granted. Thinking of Paul’s words, I thought, what if we are symbolically gifting Christ to whom we belong by sharing our thanks with our congregations through our kind words, our prayers and our donations? 

‌Some have noted how worshiping together in the virtual world makes it is easier to forget to contribute as we would each Sunday. If this time of uncertainty has made it hard for some to do, know others step will carry you as sisters and brothers in Christ. We are grateful for all the gifts shared, whether they be monetary or spiritual – they all bless the work of Church! We long to remain faithful to Christ and one another - in sickness and in health, for better or worse, for richer or poorer – thus fulfilling the promises we have made to our lifelong Friend, Jesus Christ.

‌In His love,

‌+ Lauma

Šogad uzsākām izkaisīt barību putniņiem, bet vāveres parasti pirmās tai tika klāt. Tad izlēmām iegādāties putnu barotavu. Mans vīrs Ivars izgudroja, kā to iekarināt eglē, lai vāveres netiktu klāt. Vismaz tā mēs abi cerējām, ka tā vāveres apēdīs tikai tās sēklas, kas no barotavas nokristu zemē. Vakar lija lietus, bija tumšs, tomēr varējām redzēt ar barību pilno putnu barotavu. Šorīt Saule tik tikko ausa, kad ieraudzīju iztukšoto barotavu. Vienkārši bija jāsmaida par atjautīgiem nakts ciemiņiem, kas varbūt arī naktī smaidīja, gardi paēdot. Vai tās tiešām bija vāveres? Varbūt stirnas? Tas mums paliks noslēpums. Slapjajā zemē neredzēju neviena dzīvnieka pēdas, bet kaut kā izjutu Dieva pieskārienu, atgādinājumu uzticēties Viņam, kurš nesnauž un pat naktī turpina gādāt par savu radību un bērniem, mums nemanot.  

Mēs tik ļoti ceram uz cilvēku zināšanām un attīstītās tehnoloģijas apžilbinošām spējām apkarot šo ļauno vīrusu, bet vienmēr paliks neatbildēti jautājumi, notikumi, kas atgādina paļauties Viņam, kas radījis debesis un zemi.  Viņš zina, kas naktī apēda putniem domāto barību. Ir dabiski, ka šajos laikos gribam zināt, cik ilgi vēl, kā būs, kā izturēsim, kā lai palīdzam? Arī tiem, kam naktīs jāstrādā, kas arī nesnauž un neguļ, par citiem gādājot, un, līdz ar mums cerot, ka ik katru rītu kāds sevī justu kā veselība atspirgst un atjaunojas. Kā dabā. Ne vienmēr saņemsim skaidras atbildes, bet saklausīsim apsolījumu: “Kungs tevi sargās no visa ļauna, viņš nosargās tavu dzīvību. Vai tu iesi vai nāksi (vai paliksi savā mājā) – Kungs sargās tevi no šā brīža līdz mūžībai.” (Ps 121:7-8)  

Kungs Jēzu, Tu reiz mācīji: “Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro.” (Mt 6:26a) Paldies, Tēvs, ka varam paļauties, ka tā ir un būs, jo ne vienmēr piepildās mūsu centieni, bet Tu gādā arvien par katru savu bērnu un visu savu radību! Lūdzu, Tēvs, svētī mūs kā dienā, tā naktī, lai notiek Tavs žēlīgais prāts – kā debesīs, tā arī virs zemes!  Āmen. 

+Lauma

---

Sometime in the night

“My help comes from the Lord, the Maker of heaven and earth.  God will not let your foot slip – he who watches over you will not slumber.”  (Ps 121:2-3)

This year we started to scatter birdseed on the ground, though the squirrels usually had their fill before the birds. So, we decided to get a birdfeeder.  My husband, Ivars, thought a lot about how to hang it so all the squirrels might not reach the seeds.  Both of us had hope, that the squirrels could just eat the seeds that fell as the birds feasted. 

It was raining last night, though we could still see the birdfeeder, filled to the brim.  Today, the sun was barely dawning when I saw the empty birdfeeder!  What a gift!  To be able to smile about the ingenuity of whatever animal ‘outfoxed’ all of our efforts!  Were they squirrels?  I doubt it.  Perhaps the deer that sometimes greet us early, early in the morning?  The answer will remain a mystery.  I did not see any footprints in the wet soil, but I did sense that God had been here, perhaps reminding me to trust in the One, who does not slumber, nor sleep.  Even in the night He continues to care for His creation and all of us, His children – in so many ways unknown to us.  

We continue to hope that the amazing technology and science created and discovered by people will conquer Covid-19, yet many questions will remain unanswered.  Are we being redirected to not lose hope, but trust ever more completely in Him, who created heaven and earth?  He knows how the birdfeeder emptied in the night.  It is natural that we want to have answers for many, very serious questions, during this horrific time.  We want to know, how long, what will life be like, will we make it through, how can we help?  Especially those, who work also neither slumber nor sleep as they continue to care for others in our place, and hope that each new morning will bring renewed strength and health, comfort for those who are grieving and struggling.  As in nature.  When winter yields to spring and night storms bring an explosion of color to the world.  Seems God rarely answers our specific questions, but continues to affirm: “The Lord keeps you from all harm and watches over your life. The Lord keeps watch over you as you come and go, (or shelter at home) both now and forever.” (Ps 121:7-8)

Lord Jesus, you so wisely taught: “Look at the birds of the air; they do not sow or reap or store away in barns, and yet your heavenly Father feeds them. (Mt. 6:26a) Thank you, Heavenly Father, for this assurance, and that we can trust you in your help today, and always.  Our efforts will not always be sufficient, our hopes will not always be fulfilled, but you continue to provide for and bless your children, and all of your creation.  We pray, Father, bless us each, as in the night. May your merciful will be done – on earth as it is in heaven.  Āmen. 

+Lauma