Atgādinām, vakar, 5.septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvis Romāns Ganiņš paziņoja, ka LELB un Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL) panākusi vienošanos par apvienošanos, lai tālāk risinātu sasāpējušo Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājumu. Cita starpā tika izplatīta informācija, ka “starp pretendentiem uz īpašumtiesībām bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), taču tā nav gatava apvienoties. “ 

Prāvests Kārlis Žols atskatās vēsturē un norāda, ka centieni abām baznīcām tuvināties iezīmējās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Šis ceļš nav bijis viegls, tomēr 2015. gada rudenī septiņi LELB mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, teoloģijas doktore Dace Balode nāca klajā ar aicinājumu izveidot darba grupu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienības atjaunošanai. LELBĀL Virsvaldes pārstāvis prāvests Klāvs Bērziņš atceras, ka LELBĀL šo iniciatīvu uztvēra ļoti pozitīvi un apliecināja gatavību sākt sarunas, un meklēt vislabākos risinājumus. Diemžēl LELB vadības attieksme pret šo ierosmi bija krasi noraidoša, un ceļš uz Baznīcas vienības reālo atjaunošanu ir apstājies. 

Taču LELBĀL vēlme atjaunot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību nav mazinājusies. Tautiešus ārzemēs vienojošā baznīca uzsver, ka, pamatojoties uz Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājuma nostādnēm, par ko sāk runāt LELB un vācu draudzes, tā labprāt sāktu sarunas par apvienošanos. “Joprojām esam gatavi runāt un meklēt visām pusēm pieņemamus risinājumus ceļā uz vienotu baznīcu,”saka Kārlis Žols.

“Arī saistībā ar sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībām, teikt, ka neesam vēlējušies veidot vienotu platformu godīgai šā jautājuma risināšanai, ir aplam. LELBĀL sākotnējais projekts paredzēja četru pušu – LELB, LELBĀL, VELBL un Rīgas pilsētas – vienotu dievnama apsaimniekošanas un īpašumtiesību modeli. LELB šo iniciatīvu noraidīja, norādot, ka nevēlas sadarboties ar mums ne Pēterbaznīcas jautājumā, ne vispār.” 

Prāvests Klāvs Bērziņš norāda arī uz pēctecības aspektu un uzsver vēstures materiālu izpētes nepieciešamību: “Šobrīd ir svarīgi bez liekām emocijām rūpīgi izvētīt visas liecības un avotus, jo vēsturiskais pamats ir ļoti svarīgs. No vēstures nav jābaidās vai jākaunas.” Piemēram, LELBĀL, tāpat kā LELB, ir pirmskara Latvijas luteriskās baznīcas turpinātāja. Tās ir divas straumes, kas izveidojušās no vienas upes. 

LELBĀL pārstāvji ir vienisprātis, ka īpašumtiesībām pāri stāv dievnama būtība un sūtība. Ja vārdos paustā apņēmība LELB un VELBL apvienoties tiešām iegūs skaidras, rakstiskas aprises, tad Pēterbaznīca varētu atgriezties vēsturiskā īpašnieka - Vācu draudzes pārziņā un tiktu izmantota, un apsaimniekota atbilstīgi tā vēsturiskajai pamatfuncijai, proti – kā dievnams. Gadā, kas paiet Reformācijas 500. gadskārtas zīmē Livonijas reformācijas šūpulis – sv. Pētera baznīca - būtu pelnījis šādu godu. 
‌
Patlaban Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", līdz ar to arī īpašumtiesību jautājums ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā.