Lai arī daudzi šaubījās par šāda pasākuma izdošanos, pirmās Draudžu dienas pulcēja 552 pilna laika reģistrētus dalībniekus, kas nedēļas nogalē pieauga pāri par 800. Draudžu dienu korī vien dziedāja ap 200 dalībnieki. Tajā laikā daudz tika domāts par latviešu Baznīcas un visu mūsu nākotnes izredzēm. Šinī kontekstā arī LDD mude bija: "Dieva aicinājums mūsu tautai - pagātnē un tagad", ar jautājumu, kas mēs esam - "svētceļnieki vai klaidoņi?" Atbildes tam arī vēl šodien var būt dažādas. Tādēļ arī šajās Draudžu dienās atskatījāmies uz pagājušajiem gadiem, un reizē raugāmies nākotnē, kā uz mūsu ticības svētceļojumu.

Kopš pirmsākuma Draudžu dienas ir kļuvušas par tradīciju, katru otro gadu pulcējot ļaudis reliģiska satura lekcijām, Bībeles stundām, lūgšanām un dažādām blakus nodarbībām. Tās ir notikušas Gaŗezerā (9), Katskiļos (4), Kalifornijā (3), Saulainē (2), Rīgā (1) un Floridā (1).

Šī gada Draudžu dienas notika no 8. līdz 12. jūnijam ar 98 reģistrētiem dalībniekiem. Programma, atceroties aizgājušo 41 gadu, un piemērojoties svētceļojuma tēmai, koncentrējās uz dažādām meditācijas formām un sevis pašanalīzei. Netrūka arī laika citām nodarbībām un sadraudzībai pie Vidienes apgabala draudžu dāmu komiteju sarūpētiem kafijas brīžiem. Draudžu dienas organizēja LELBA Evaņģelizācijas nozare māc. Gundegas Puidzas vadībā ar daudz palīgiem, no kuŗiem galveno slodzi iznesa Baiba Liepiņa un Silvija Kļaviņa-Barshney.

Trešdienā, pēc vakariņām, pulcējāmies ezermalā iepazīšanās vakara ugunskuram. Vakara vadītāji, māc. Dāgs Demandts un māc. Aija Graham, bija uzstādījuši lielu Amerikas karti, pie kuŗas dalībnieki piesprauda degošu spuldzīti savas draudzes atrašanās vietā, reizē pastāstot par draudzi. Vakaru noslēdza ar vakarlūgšanu.

Katra diena sākās ar rīta lūgšanu, kam sekoja Bībeles pusstunda, kafijas pauze un lekcija. Pēcpusdienās bija atsevišķu ieviržu nodarbības un pēc vakariņām īpaša programma un vakara lūgšana. Starp pusdienām un ievirzēm diriģentes Māras Vārpas noformētais koris mācījās dziesmas noslēguma dievkalpojumam.

Brīvlaikos dalībnieki varēja pasēdēt pie stellēm un, ar māc. Ainas Pūliņas padomu, kopā ar krāsainām drēbes strēmelēm ieaust sedziņā savas lūgšanas Dievam. Aušanā piedalījās 25 dalībnieki, ieskaitot archibīskapi un 4 vīriešus. Noslēguma dievkalpojumā šī lūgšanu sega greznoja altāri.

Šīs vasaras Draudžu dienās galvenais lektors bija Rīgas Lutera ev. lut. draudzes mācītājs Linards Rozentāls. Viņš arī ir kapelāns un garīgās aprūpes sniedzējs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā, draudzē lasa lekcijas un vada seminārus par eneagrammu, genogrammu un citām ar sevis iepazīšanu un personības izaugsmi saistītām tēmām.

Māc. Rozentāla lekciju temats - "40 gadi un tālāk” bija sadalīts četrās daļās. Ceļš pie sevis. Dzīves pirmās puses uzdevums ir rast atbildes jautājumiem: Kādēļ esmu nozīmīgs? Kā varu sev palīdzēt? Kurš mani pavadīs? Otrās puses uzdevums ir atklāt, ko visbiežāk par sevi nezinām, lai spētu dzīvot pilnīgāku dzīvi.

Otrā daļa meklēja atbildi tam, no kurienes un uz kurieni mēs augam. Meditācija, ciešanas, traģēdijas, sēras un miršana atver mūs tam, kas mēs patiesi esam. Ceļš pie savas patiesās būtības nav viegls, taču ved tuvāk mieram, brīvībai un, pāri visam, tuvāk Dievam.

Trešā daļā viņš izskaidroja eneagrammu, kas apraksta deviņus teorētiski izveidotus cilvēka raksturus. Tā balstās uz agrīno kristiešu tuksneša tēvu atklājumiem par katrā cilvēkā mītošām rakstura iezīmēm, no kurām viena dažādu apstākļu dēļ kļūst mūsos par dominējošo. 20. gadsimta psichologi un garīdznieki ir izveidojuši eneagrammas modeli, kas ļauj katram cilvēkam atklāt sevī vienu no šiem raksturiem un izprast savas garīgās attīstības iespējas un dinamiku. Noklausoties lekciju, atklāju, ka eneagramas pielietošana nav nemaz tik sarežģīta kā pēc apraksta izklausījās.

Ceturtā daļa - Ceļš pie sevis, meklējot savu ēnu jeb dvēseles bērnu. Tikai atzīstot par daļu no sevis to, no kā esam sen atpakaļ novērsušies, un uzņemoties par to atbildību, ir iespējams ceļš tālāk, lai īstenotu dzīves otrās puses uzdevumus. Pēc lekcijas klausītāji izteica lektoram atzinību, pieceļoties kājās un aplaudējot.

Bībeles pusstundas apskatīja, kā Vecās Derības stāsti atbalsojas mūsu Baznīcā un personīgā dzīvē.

Māc. Helēne Godiņa salīdzināja 2. Mozus grāmatas stāstu par Israēla stāvokli ar LELBA stāstu: kā izveidojās LELBA 1975. gadā, kas bija mūsu baznīcas “tuksnesis” un vai esam to jau izstaigājuši. Paralēli tam ir katra personīgais stāsts par savu dvēseles stāvokli, “tuksnesi”, kā Dievs tevi vada un kā esi veidojis savu pašapziņu kā Dieva cilvēks.

Māc. Ojārs Freimanis apskatīja 4. Mozus grāmatu. Par ko Israēla tauta kurnēja, ko vainoja, par ko baiļojās un vai Dievs to uzklausīja un atbildēja? Līdzīgi, ko mēs sagaidījām, gribējām veidot? Vai tas ir izdevies un kādā veidā Dievs atbildēja mūsu iecerēm un lūgšanām?

Trešajā pusstundā prāv. Ilze Kuplēna-Ewart runāja par Bībeles stāstā slēgto derību starp Israēlu un Dievu un iztirzāja kādas “derības” mēs esam slēguši ar Dievu un līdzcilvēkiem kā Baznīca, vai kā individuālas personas. Ko tās mums nozīmē, vai esam savas derības turējuši un, ja nē, kā tās atjaunot.

Pēdējā pusstundā prāv. emer. Fritz Kristbergs runāja par apsolīto zemi. Kas ir mūsu apsolītā zeme, vai to sasniegsim, ko atradīsim un kādi pienākumi mūs tur sagaidīs? Vai tā mums ir fiziska vieta, mērķis vai tikai doma un ideāls?

Pēcpusdienas ievirzes bija veltītas dažādiem meditāciju veidiem un metodēm sevis labākai atpazīšanai.

Teoloģe Ursula Glienecke, no Spānijas, mācīja vingrinājumus, kā rūpēties par sevi, pēc benediktīņu mūka Anselma Grīna metodēm. Sekojot bauslim “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” mēs bieži aizmirstam pēdējos vārdus. Tikai, ja mīlam sevi, mēs varam ilgstoši un neizdegot mīlēt citus.

Māc. Aija Graham mācīja, kā ieklausīties savā apkārtnē un meditatīvā pastaigā ar klusumu, pārdomām meklēt atbildes uz jautājumiem, cik soļu ir vienā tavā elpā? Ko tu sajūti Emavas ceļā, ejot kopā ar savu sarunu biedru? Ko tu nes līdzi dzīves ceļojuma laikā?

Katram svētceļniekam vajag savus ceļa rādītājus. Kas tie ir? Diak. Lindas Sniedzes-Taggart dulcimer mūzikas pavadījumā bija iespēja apskatīt mūsu iekšējo ticības veidošanas svētceļojumu un meklēt ceļa rādītājus, kas ved tuvāk pie Dieva.

Māc. Linards Rozentāls mācīja, kā ar genogrammas palīdzību varam atklāt un nodot Dievam savas dzimtas samezglojumus. Ja psicholoģija palīdz apzināties problēmas un analizēt, kāpēc tā vai citādi ir noticis, tad kristīgais dziedināšanas veids ar genogrammas palīdzību nodarbojas ar jautājumu, ko ar to visu darīt.

Pavisam citāda veida ievirzi vadīja Līga Ejupa. Latvijas simtgade būs vienreizējs notikums mūsu dzīvē. Viņa iepazīstināja dalībniekus ar Latvijas simtgades komitejas plānu, ar ALAs plānu, dažādiem pasaules mēroga pasākumiem un kā ALA var mums palīdzēt sadarboties.

Ceturtdienas pecpusdienā māc. Dāgs Demandts izveda interesantu šķēršļu gājienu, kuŗā dalībniekiem, sadalītiem sešās grupās, bija jārisina problēmas un jāveic dažādi uzdevumi.

Vakarā Juris Pūliņš vadīja atmiņu ceļojumu par LELBAs 40 gadu ceļojumu, bet īpaši par Draudžu dienu tradīciju, kas ir nozīmīga daļa šinī svētceļojumā. Iesākumā nodziedājām archib. Arnolda Lūša sacerēto dziesmu Pa to ceļu, kas gar ciemiem… Ar savām atmiņām par pirmajām Draudžu dienām dalījās to organizētājs prāv. emer. Ivars Gaide no Hamiltonas. Pēc tam Latvijas viesis, Reformātu baznīcas mācītājs Juris Cālītis runāja par “atmiņām, atziņām un augļiem” sakarā ar dažādām Draudžu dienām. Prāv. emer. Fritz Kristbergs no Toronto mūs iepazīstināja ar Kanādas nometni Saulaine, tās brīvdabas dievnama vēsturi un tur notikušajām Draudžu dienām. Vispēdīgi Mineapoles mācītājs Dāgs Demandts pastāstīja par pēdējām Draudžu dienām Floridā, kuŗās uz viņa ordinācijas dievkalpojumu archib. Elmārs Rozītis ieradās, stāvot kanū (canoe) laiviņā. Vakaru noslēdza māc. Ainas Pūliņas vakarlūgšana. Beigās nodziedājām Aijā, žū, žū, lāča bērni.

Piektdienas vakarā Klīvlandes draudzes mācītāja Sarma Eglīte mūs iepazīstināja ar jaunām dziesmām un autortiesību ievērošanu to lietošanā. Sekoja paneļa diskusija par nesenajiem Latvijas Baznīcas (LELB) lēmumiem sakarā ar aizliegumu ordinēt sievietes mācītājas amatā. Panelī piedalījās archib. Lauma Zušēvica, prāv. Gunārs Lazdiņš, māc. Linards Rozentāls un māc. Juris Cālītis. Lēmums pievērsis neparasti lielu ievērību Latvijas presē un tā rezultātā no LELB izstājās Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze. Mācītājam sekojusi draudze, un ir lūgusi pieslieties ārpus Latvijas Baznīcai (LELBĀL). Līdz ar to pie LELBĀL tagad jau pieder piecas Latvijas draudzes. Diskusijā pārsteidzošs bija māc. Cālīša negatīvais raksturojums par Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kuŗā personīgi saskatu apvainojumu visai latviešu tautai. Vakara beigu lūgšanu vadīja Milvōku draudzes priekšniece Sandra Kalve.

Sestdienas vakarā atzīmējām LELBAs 40 gadu pastāvēšanu. Kopš dibināšanas gan ir jau apritējis 41 gads, bet lai nebūtu konflikts ar Gaŗezera 50. jubileju, LELBA svinēšanu par gadu atlika. Ēdamzāle bija skaisti sakārtota un par bagātīgu mielastu rūpējās Daina Greneberga. Bija apsveikumi, īsas uzrunas un LELBA pastāvēšanas laikā bijušo bīskapu un pārvaldes priekšnieku pieminēšana. Varkara lūgšanu vadīja Denveras draudzes mācītāja Helēne Godiņa.

Svētdienas pēcpusdienā pulcējāmies brīvdabas dievnamā Draudžu dienu noslēguma dievkalpojumam, ar mācītājas Ilzes Larsen ievešanu Vidienes apgabala prāvestes amatā. Dievkalpojumu vadīja archib. Lauma Zušēvica, prāv.Gunārs Lazdiņš un prāv. Anita Vārsberga-Pāža. Dievkalpojumu kuplināja diriģentes Māras Vārpas vadītais Draudžu dienu koris, skaisti nodziedot kanonu Jubilate Deo unMans patvērums un mana pils, un diakones Lindas Sniedzes-Taggart dulcimera interlūdiju. Dziesmām ērģeļu pavadījumu spēlēja Aija Brugmane.

Kopsavilkumā, 2016. gada LELBAs Draudžu dienas bija labi organizētas, par spīti pāris karstām dienām, viscauri valdīja priecīgs gars un sadraudzība. Attālākie dalībnieki varēja iepazīt untumaino vidienes klimatu: ceturtdienas rītā salām, piektdien un sestdien svīdām, bet svētdienu Dievs svētīja ar skaistu, saulainu, mēreni siltu laiku.

Paldies organizētājām/jiem un ikvienam darbiniekam, kurš pielika roku, lai viss labi izdotos. Paldies Gaŗezera vadībai par sadarbību un mūsu vajadzību apmierināšanu.

Žēl, ka nebija vairāk dalībnieku no Austrumu un Rietumu apgabaliem - tikai divas mācītājas un viena diakone. Pat no tālās Latvijas bija vairāk dalībnieku. Aicinu nākotnē draudžu mācītājus un priekšniekus vairāk publicēt LELBAs notikumus. Daudzu draudžu ziņās un apkārtrakstos šī gada Draudžu dienas vispār netika pieminētas. Draudzēm piesūtītā informācija nav domāta tikai mācītājiem un priekšniekiem. Visi draudzes locekļi ir arī LELBAs locekļi. Ja viņi tiktu informēti, tad draudžu delegātiem sinodēs nebūtu jāvaicā “ko gan tā LELBA dara”.

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū,

Ir 14. jūnijs. Pirms 75 gadiem notika tas, par ko lasīt negribu un tomēr lasu. Ir jālasa par to, ko citi rakstījuši, kas piedzīvojuši tik daudziem neiedomājamas briesmas un nežēlību, lai arī es neaizmirstu, lai citiem spētu atgādināt to, ko nedrīkstam aizmirst.

 

Mūsu draudzēm Austrālijā nav vasaras laiks, tādēļ Vasarsvētku apzīmējums, kaut tik skaists, nebūtu tik pilnīgs kā tas, kas liek domāt par Svēto Garu, kas dzīvu dara! To raksturojam atrodam Nīkajas ticības apliecībā. Kā toreiz, tā vēl šodien, Svētā Gara spēkā top draudzes, top jauni mērķi, un nespēj klusēt tie, kas pēkšņi no sirds grib dziedāt Viktora Kaminska vārdus: 

Liesmas, Kungs, met jaunas liesmas Pagurušās dvēselēs,

Lai kā debespulku dziesmas Tās uz augšu ceļ un nes.

Lai mēs savu skatu ceļam, Kur redz Dieva draudzi zeļam.

Dodi jaunu garu, Dievs: To no sirds mēs lūdzamies!

Tas dziesmas trešais pants, kas lūdz pēc jaunām liesmām.  Vai tās atšķirīgas no tām, kas reiz bija? Jeb vai lūgšana atklāj, ka no jauna jālūdz pēc Tā spēka, kas dzīvu dara! Ne tikai šodien, bet katru dienu. 

Lai Kristus Baznīcai visur, lai katrā tās piederīgā sirdī un dvēselē, jaunas ticības liesmas dāvinātu spēku kalpot, kopā sanākt, lūgt un dziedāt! Svētais Gars, kas dzīvu dara, lai iedrošina un iepriecina jūs ikvienu, kas tuvumā un tālumā pasaulei vēl atgādina: šī ir tā diena, ko Dievs ir devis! Un Kristus Baznīca līksmo un katrā draudzē Dievam pateicas, ka kopā atzīmējam tās dzimšanas dienu, kas vēl dzīvo, Svētā Gara iedvesmota!

KONSEKRĀCIJAS DIEVKALPOJUMA ZIEDOJUMI UN IZDEVUMI/MISIJAS FONDA DARBĪBA

par 2015.g. un 2016.g. līdz 1. martam

ZIEDOJUMI - 2015.g. no draudzēm, organizācijām, firmām un privātām personām                                                   $41,978.85

IZDEVUMI - 2015.g. konsekrācijas dievkalpojumam, pieņemšanai un dažādiem ar konsekrāciju saistītiem pasākumiem                                                  
                                                                                 $12,184.11

ATLIKUMS Misijas fonda dibināšanai                       $29,794.74         

MISIJAS FONDA izdevumi 2015.g.

1.   Ceļa izdevumi mūsu Latvijas mācītājiem $400.00

2.   Māc. G. Bērziņam ceļojums uz Īriju $660.00

3.   Dažādi (pārsūtīšanai) $35.00                                 

                                                                                    $1,095.00

ATLIKUMS UZ 2016. GADU                                     $28,699.74

Pateicos kasierim par darbu. Mēs esam ceļā, arvien meklējam jaunas iespējas paplašināt Misijas fonda darbu un tādēļ no sirds aicinu ziedot un tā atbalstīt LELBĀL darbu gan Īrijā, gan Latvijā, gan tur, kur aug latviešu skaits. Būsim līdzceļotāji Kristus garā. Ceram, ka pievienotā skrejlapiņa palīdzēs iesaistīt ziedotājus. Paldies Tijai Abulai par tās sagatavošanu. Ceram uz jūsu līdzdalību, idejām un, pāri visam, jūsu lūgšanām.

Pirms dažām dienām pagāja gads kopš daudzi bijām kopā konsekrācijas dienā. Atgriezos Mt. Zion un Dievam pateicos par Viņa žēlastību un jūsu atbalstu, lūgšanām un darbu! Jūs esat līdz ceļojuši, līdz lūguši, līdz kalpojuši! Dievnamā staigājot, aptvēru, cik tomēr īss bija ‘ceļš’, ko biju staigājusi no durvīm līdz altārim. Pirms gada tas tiešām likās ļoti garš! Vai tas tāpat kā notiek ar laiku? No sākuma gads, kas stāv priekšā, liekas pietiekami garš, lai veiktu to, kas iecerēts. Gandrīz vai nemanot pienāk tā noslēgums! Un aptveram, cik tas bijis īss, cik daudz palicis nepaveikts. Un tomēr Dievs dāvina rītdienu un atklāj, kā Viņš ir vadījis arī pagājušā gadā, kamēr mēs kopā esam centušies nojaust, kas Viņa prāts mūsu Baznīcai. Domāju, tas bieži atklājas caur jums, kas Kristus mīlestībās Garā uzticīgi turpiniet tik kalpot savās draudzēs un dzīvē. Paldies!

Uz priekšu raugoties, ziņoju, ka būšu Lielbritānijā 20. un 21. maijā, kad tur notiks Sinode. Tad došos uz Īriju. Jaundibinātā draudze Īrijā ir lūgusi viņus uzņemt LELBĀL. No Dublinas došos uz Vāciju, lai piedalītos apgabalu garīdznieku konferencē, kuŗas dievkalpojumā diakona amatā tiks ordinēta Rasma Gundega Ieviņa. Lai Dievs svētī! Tālāk uz Rīgu, kur līdz ar prāv. emer. Kārli Žolu vadīšu LELBĀL Latvijā dibināšanas Sinodi 31. maijā un 1. jūnijā. Būs klāt arī LELBA pārvaldes priekšnieks prāv. Gunārs Lazdiņš. Kopā ar viņu piedalīšos LELB Sinodē, 3. un 4. jūnijā. Ar Dieva palīgu atgriežoties mājās, drīz došos uz LELBA Draudžu dienām 9. jūnijā, Gaŗezerā.

Centīsimies arvien jūs informēt par mūsu darbību – kā rakstos, tā mājas lapā. Paldies Prezidija un Virsvaldes locekļiem, arch. emer. Rozītim, Milvoku draudzei, māsām un brāļiem Kristū, Tijai Abulai un ģimenei par labo sadarbību! Lai Dievs svētī un pasargā Latviju, mūsu Baznīcu un ikkatru Dieva bērnu, un jo sevišķi tos, kas dzīvo nedrošībā vai bailēs. Būsim vienoti ticībā, cerībā, mīlestībā un lūgšanās šajā pārmaiņu pilnā laikā. Kur un kā vien iespējams, būsim Tā acis, balss, sirds un rokas, Kas mūs ir aicinājis kalpot Viņa vīna kalnā, mūsu misijas laukā. “Jūsu Aicinātājs ir uzticams, Viņš arī darīs!” (I Tes. 5:24) Viņa žēlastība lai ir ar mums visiem.

Kristū vienota ar jums,

+ Lauma

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS BAZNĪCAS ĀRPUS LATVIJAS (LELBĀL)

MISIJAS FONDA NOTEIKUMI

LELBĀL Misijas fonda uzdevums ir sniegt Kristus evaņģēliju un garīgu aprūpi tiem, kas dzīvo vietās ārpus Latvijas, kur iespējams izveidot LELBĀL draudzes, un arī tur, kur kāda LELBĀL draudze Latvijā uzsākusi savu darbību un lūdz atbalstu, vai kur top jauna LELBĀL draudze.

Fonds dibināts archibīskapes Laumas Zušēvicas ierosmē 2015. gada aprīlī. Lūgumi pabalstam piesūtāmi archibīskapam/-ei ar kopiju LELBĀL Virsvaldes priekšsēža/-des laicīgam/-ai vietniekam/-cei un archibīskapa/-es  sekretāram/-ei.   

Saņemtos lūgumus izvērtē LELBĀL prezidijs, savus lēmumus pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu. Par Misijas fonda piešķīrumiem un lēmumiem prezidijs nekavējoši informē LELBĀL Virsvaldi. 

Misijas fonda finanses pārbauda LELBĀL Revīzijas komisija reiz pa trim gadiem, LELBĀL Virsvaldes plenārsēdes laikā.

Misijas fonda līdzekļus drīkst lūgt:

•      ceļa izdevumiem;

•      garīdznieku atbalstam, kas kalpo tur, kur nav vēl draudzes, vai tur, kur draudzes nespēj atlīdzināt garīdznieka/-ces izdevumus un/vai honorāru; un/vai jebkādam citam kristīgas misijas pasākumam.  

Archibīskaps/-e katra gada aprīlī izsūta ziņojumu visām LELBĀL draudzēm un garīdzniekiem/-cēm par Misijas fonda darbību iepriekšējā gadā, ziņojumā ietverot katra piešķīruma summu un saņēmēju.

Ja lūgums pārsniedz 2000.00 ASV dolāru robežu, nepieciešams visas Virsvaldes vairākuma lēmums.

Apstiprināts 2016. gada 8. februārī

Jēzu, lūdzu, runā ar mani klusumā -

agrā, agrā rīta stundā,‌

‌kad nav vēl pasaule nomodā,

‌bet sen jau nevaru gulēt.

Tik daudz var pārtapt - ja vien Tu pieskaries, piedod, atpestī, atbrīvo, māci,
- redzēt ne tikai to, kam sāp, bet to, kam mums jāpiedod, vai to, kas jāaicina,
- dzirdēt ne tikai to, kurš raud,  bet to, kurš čukst; vai skaļi gavilē un atgādina:
‌Tu esi augšāmcelšanās!
‌
Tev pieder nāves un elles atslēgas! Tās turi savās naglu caurdurtās rokās! 
‌Tik daudziem šī pasaule ir ellīga – tik tumša, kā reiz bija Tavā kapā.
‌Māci, kā aicināt no tumsas Tavā dzīvības gaismā.
‌Cik ļoti, ļoti gribētos, ka katrs tajā varētu augt, būt bez bailēm,
‌ticēt brīnumam, kas esi Tu, kas varam katrs kādam būt.
‌
‌Tu esi augšāmcelšanās un dzīvība, un, tādēļ zinu, arī šī ir Liela diena,
‌kā dāvana – liela vai maza, viegli panesama vai grūta.  Ja būsi klāt, tad labi būs. . .
‌
‌Jēzu, lūdzu, runā ne tikai ar mani klusumā -
‌Ļauj katram sadzirdēt Tevi un pārtapt Tavā tuvumā.
‌Kā reiz Marija, Pēteris, Toms – agrā rītā vai vakarā.
‌Ticu, ceru, agrāk vai vēlāk, Tu katru atradīsi un vārdā sauksi.
‌Lai zinām, neesam Tev sveši.
‌
‌Lūdzu Tavu svētību, lai katra diena katram pārtaptu par ‘Lielu’ dienu,
‌un Lieldienas par mūžīgās dzīvības svētkiem, kas nekad nebeidzās.
‌Jēzu, modini mani, ja aizguļos, lai nepaietu gaŗām iespējai Tev pateikties
‌un Tavā mīlestības dzīvā spēkā doties tik pasaulē, ko Tu arvien vēl mīli,
‌kuŗā reiz Tu biji, atstājot pēdas, kuŗās gribam iet. Āmen.

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū,

Daudz domāju, vai dalīties ar jums ar šo lūgšanu, vai ko citu rakstīt? Tad vakardien man bija iespēja dzirdēt un parunāties ar bīskapi Elizabeth Eaton, kas ir “Evangelical Lutheran Church in America Presiding Bishop”. Kāds prasīja, ko viņa  iesaka darīt šai  Baznīcai, kad draudzes piedzīvo lielas un ne tik labvēlīgas pārmaiņas. Viņas atbilde: “Runājiet vairāk par Jēzu!” Viņa paskaidroja, ka, ceļojot uz ELCA draudzi Ķīnā, viņu aizkustināja, cik dzīva šī draudze, kuŗas locekļi  mēro tālus, grūtus ceļus, lai kopā pavadītu laiku no Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienām! Bīskapei bija teikts, lūdzu, runājiet daudz vairāk nekā ierastās 20 minūtes!  Četras dienas sanāk ļaudis vienīgi, lai ‘runātu’ ar un par Jēzu, lai Viņu pielūgtu, slavētu, kopā baudītu sakramentus, priecātos un pateiktos par Viņa žēlastību! Nodomāju sūtīt  lūgšanu un no sirds novēlēt jums katram arvien vairāk runāt ar Jēzu un par Viņu, kuŗā esam vienoti ticībā, cerībā, mīlestībā! 

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies!

Priecīgas Lieldienas katru dienu!

Jūsu

 

 

Bet tam, kas notika Lieldienu svētdienā, nebija nekāds sakars ar normalitāti. Tas bija pilnīgi neparasts, nekad nedzirdēts notikums, patiesi revolucionārs notikums. Tas nebija turpinājums Palestīnas cilvēcīgai traģēdijai, bet tā bija dievišķa iejaukšanās. Līdz ar to zeme, kuru līdz tam pazina kā karalauku, kļuva par Svēto Zemi. Vieta, kur reiz atradās kapsēta, pārvērtās dārzā, kuru apmeklē eņģeļi; un tie, kuri apraudāja savu mirušo varoni, kļuva par pārvērtību lieciniekiem.

Mācekļi būtu varējuši savu atlikušo mūžu pavadīt, raudot par savu zaudēto sapni, par nokauto upuri un par satriektajām cerībām. Turpretī, dievišķās iejaukšanās dēļ, viņi nu apzinājās neticamu vīziju, viņi ieguva milzīgu drosmi un viņi izgāja pasaulei sludināt Krustā sisto kā Dzīvo. Viņi vairs nebija upuri, kas prasīja pēc palīdzības, bet kļuva par cilvēkiem, kas citiem sludināja vēsti, ko pasaule bija izsalkusi dzirdēt.

Tas, ko viņi personīgi piedzīvoja, bija kā atbilde visas pasaules ilgām – pēc pilnvērtīgas dzīves, kura aug nāves apstākļos, pēc patiesas cerības, kas spīd cauri bezspēcīgām situācijām, pēc dzīves, kura spēj ziedēt vētras laikā.

Tas, ko Dievs sniedza Palestīnā tajā Lieldienu svētdienā caur Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, ir jūtams vēl šodien. Mūsu pienākums kā Jēzus sekotājiem ir liecināt par Viņa patiesību ar to, kā mēs katrs dzīvojam savu dzīvi. Lai mēs rādām pasaulei, kas mums apkārt, ka esam ļaudis, kas tic Jēzus augšāmcelšanai un esam tās liecinieki – ka esam Lieldienu ļaudis!

Viņš ir augšāmcēlies! Viņš ir patiesi augšāmcēlies!

Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Jūsu, 

 

Pēc LDD māc. Jānis Strautnieks mēnešrakstā “Ceļa Biedrs” rakstīja: “Un pats Dievs deva jauku, labu laiku, kaut netrūka pērkonu un lietus gāžu pa starpām. Vai būtu par daudz vēlēties, lai Draudžu dienas rastu atkal atkārtojumu un nenāktos uz to ilgi gaidīt.”

Un ilgi nebija jāgaida. Kopš tā gada, LDD, ar izņēmumiem, ir notikušas ik pāris gadus. Pagājušajā vasarā vajadzēja atzīmēt LDD 40. gadskārtu, ko atlika, lai nebūtu konfliktā ar Gaŗezera 50 gadu pastāvēšanas svinībām. Jubilejas atzīmēt nekad nav par vēlu!

Šogad, no 9. līdz 12. jūnijam, Gaŗezerā, ieskaitot trīs lokāla rakstura, notiks jau divdesmit trešās LDD. Sākot ar pirmajām Draudžu dienām Gaŗezerā 1975. gadā, tās ir notikušas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusam okeānam rietumos, un no Ontario provinces ziemeļos līdz saulainajai Floridai dienvidos. Visbiežāk Draudžu dienas bija Gaŗezerā (8) un Katskiļos (4). Īpašas LDD notika 1990. gadā, daļēji uz kuģa Rīgas ostā, jo baznīcas darbība pilsētā vēl bija ierobežota. Tā kā ar kuģi aizveda lielāku daudzumu banānus, tās tika dēvētas par “banānu kuģa” Draudžu dienām.

Pirmo LDD darba prezidijā bija prāvests J. Turks un Veinbergs, mācītāji J. Cālītis, I. Gaide, A. Piebalgs un V. Vārsbergs, un rīcības komitejā vidienes draudžu darbinieki.

Tajā laikā daudz tika domāts par latviešu baznīcas un visu mūsu nākotnes izredzēm. Šinī kontekstā arī LDD mude (sauklis, lozungs) bija: “Dieva aicinājums mūsu tautai – pagātnē un tagad”, ar jautājumu, kas mēs esam – “svētceļinieki vai klaidoņi?” Šķiet, ka, vēsturisko pārmaiņu skatījumā, šim jautājumam atbildes arī vēl šodien var būt dažādas.

No oriģināliem Draudžu dienu veidotājiem mūsu vidū kalpo vairs tikai divi – Juris Cālītis, Latvijā un Ivars Gaide, Kanādā. Sagaidāmais dalībnieku skaits ne tuvu nelīdzinās pirmajām Draudžu dienām. Tās nav vairs nedēļas garumā un tagad pārsvarā sagaidām tikai pensionārus. Arī pats Draudžu dienu raksturs, vadību pārņemot vidējās paaudzes mācītājām, ir mainījies. Izņemot pirmās LDD, par programmu un tās izkārtojumu atbildīga ir Evaņģelizācijas nozares vadītāja ar palīgiem no vietējām draudzēm. Galvenie lektori tiek aicināti no Latvijas baznīcas garīdznieku vidus. Samazinot garās lekciju sērijas, ir rasta iespēja nodarbību dažādībai un plašākai apmeklētāju līdzdalībai. Kaut arī vairāki garīdzniecības tradicionālisti to ir kritizējuši, dalībnieku atsaucība ir bijusi pozitīva.

Šīs vasaras Draudžu dienās galvenais lektors būs Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls. Lekciju temats – “40 gadi un tālāk”. Protams, būs dievkalpojumi, koris, rīta un vakara lūgšanas, pārrunas, nodarbības bērniem (ja būs pieteikti bērni), šķēršļu gājiens, LELBA 40 gadu jubilejas svinības, vakara aktivitātes, dziesmas un sirsnīga sadraudzība. Bībeles pusstundas vadīs pirmo draudžu dienu dalībnieks, tanī laikā vēl teoloģijas students, prāv. emer. Fritz Kristbergs.

Evaņģelizācijas nozares vadītāja, māc. Gundega Puidza aicina agrākos LDD dalībniekus paredzētai izstādei iesūtīt īpašas fotogrāfijas un atmiņas par iepriekšējām Draudžu dienām. Lūdzu tās sūtīt Jurim Pūliņam elektroniski uz pulinsaj@comcast.net vai pa pastu: 9531 Knolltop Road, Union, IL 60160.

Bildēs, kuras uzņēma M. Namatēva: 1. Atklāšanas dievkalpojuma gājienā krustu nes stud. teol. Fritz Kristbergs. 2. Dievkalpojumu vada (no kreisās) prāv. J. Turks, arch. A. Lūsis un māc. A. Piebalgs.

  


‌

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū,

Ir Pelnu trešdiena. Pārāk daudz par ko domāt, rakstu pārāk ātri, tomēr Dieva vārdi Joēlam daudz aicina domāt par Dieva žēlastību un kluso laiku, kuŗā ieejam. Tautai, kas tobrīd bija bada priekšā, Dievs Joēla grāmatā sola gandrīz 'neticamo': "Tas Kungs runāja un sacīja savai tautai: "Redzi, es jums došu maizi, jaunvīnu un eļļu – un jums būs līdz sātam!" (2:19a) Siseņu uzbrukumi bija izpostījuši zemi un sausums apdraudēja tautas nākotni. Joēla laikā tāds posts tika uzskatīts par Dieva sodu, zīme, ka tuvojas tā Kunga diena. Garīdznieki tika mudināti aicināt ļaudīm agriezties, gavēt un sērot par tautas grēkiem.

 

Tieši tādā pasaulē piedzima Dieva Dēls, kas dzimis par katru, kuŗam Viņš dāvina sevi. “Redzi, es jums pasludinu lielu prieku, jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs!” (Lk. 2: 10). Kāds stāvēja nomodā par pasauli toreiz un vēl tagad. Tas ir tas Kungs, kas nesnauž un neguļ. Nekad. 

Pat tad, kad beidzot iemiegam, Dievs ir klāt. Matejs liecina, kad Jāzeps guļ, viņš sapnī saņem brīdinājumu, ka ģimenei jābēg. Tā kā to redzam zīmējumā, ko saņēmu no draudzes locekles, kuŗai nesen palika ‘tikai’ 95 gadi. Viņa zīmē un glezno savā aprūpes mājas istabiņā. Gaŗā mūža ceļā daudz piedzīvots – bēgļu gaitas, negulētas naktis, laiks, kad Dievs sargāja. Tādēļ viņas gleznā nakts tumsu un pasaules ļaunumu ietver Dieva gaisma un Svētā Gara klātbūtne – miera balodis dodas līdzi ceļiniekiem. Jāzeps un Marija vēlreiz ir nomodā un Kristus Bērns vairs nedus silītē, bet mātes rokās. Un pāri viņiem visiem ir nomodā Tas, kas nesnauž un neguļ. Nekad. 

LELBĀL prezidija, virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu Dieva mīlestības svētītus, skaistus, cerības un miera pilnus Ziemsvētkus! Tādus, kuŗos jūsu nakts mieru iztraucētu vienīgi bērnu un mazbērnu nespēja gulēt, jo viņiem ir tik liels prieks un sajūsma! Katrā draudzē, ģimenē, Latvijā un ārpus tās,  lai Kristus piedzimšanas svētki rada mums tādu mīlestību, ka gribam kļūt par tādiem, kas gatavi sargāt, gādāt, lūgt un dot, citiem vairojot patiesu mieru, prieku, iespēju dusēt bez bailēm. Visvarenais Dievs lai svētī 2016. gadu, Viņš lai svētī Latviju, katru zemi, Baznīcu. Viņš lai dod, ka katra nakts 2016. gadā būtu klusa, svēta un katra diena Viņa sargāta, Viņa žēlastības un jaunu uzdevumu pilna!

Kristus mīlestībā un pateicībā par katru no jums!

 

Cauri visām mūsu ikdienas rūpēm un raizēm, Dieva Tēva mīlestība mums parādās Viņa brīnišķīgajā dāvanā – Viņa dēlā Jēzū. Līdz ar visiem eņģeļiem Betlēmē, mūsu ticība mūs arī mudina dziedāt: “Gods Dievam augstībā un miers Viņa ļaudīm virs zemes!” Mēs saprotam, ka patiesais miers zemes virsū plūst no mūsu atziņas un Dieva slavēšanas mūsu dzīvē.

Ziemassvētkiem piemīt spēja indivīdus un ģimenes pulcināt dievnamos. Dažādu iemeslu dēļ. Cik brīnišķīga un žēlastības pilna iespēja ir nolikt pie malas bijušās vājības un vecos paradumus, sāpes un no jauna atsākt svētīgas attiecības ar Kungu un Viņa draudzi. Ziemassvētki to dāvā. Lai kopā augam spēkā un žēlastībā, pazīstot un svinot Dieva klātbūtni mūsu dzīvēs un Viņa valdīšanu par visām lietām pasaulē.

Noslēdzot šo 2015. gadu un ieejot 2016. gadā, LELBA raugās uz visu, ko Kungs ir uzticējis mūsu kalpošanai, mūsu vadītājiem un draudzēm darīt mūsu draudzēs, mūsu apkārtnē un pasaulē. Ir daudz darāmā. Mana lūgšana ir, lai mēs visi, kad dzirdam jautājumu “Ko lai sūtu?”, atbildam: “Es šeit esmu, Kungs, sūti mani.” Tā būs lielākā mūsu dāvana Dievam un mūsu Baznīcai.

Tad nu svinēsim atkal viena gada noslēgumu un uzņemsim jauno 2016. gadu, zinot, ka tas būs pildīts ar augšanu mūsu katra garīgā dzīvē un mūsu Baznīcas dzīvē līdz ar visiem, kas kopā ar mums pielūdz Dievu.

Lai mūsu Kungs Jēzus Kristus, dzimis Betlēmē, svētī jūs, jūsu ģimenes un mīļos cilvēkus šajā cerību un žēlastības laikā. Lai jūsu Jaunais gads ir prieka, miera un Jēzus Kristus spožuma pilns. Es lūdzu, lai Viņa daudzās svētības apklāj jūs un jūsu tuviniekus.