I E K L A U S O T I E S. . . KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS SVĒTKUS GAIDOT
Ir ļoti agrs rīts trešā pavasara dienā. Dzied putni. Ilgi gaidīju un cerēju, ka drīz atkal skanēs šis
rīta sveiciens Debestēvam, kas kaut kā, galu galā, pa garo, ārkārtīgi auksto ziemu, tomēr
bija gādājis arī par putniņiem. Un
vāverēm. Kad dziļi, sasaluši sniega
kalni nedēļām ilgi slēpa zemi, bieži domāju, kā viņas tiek pie barības krātuvēm, kā viņas nenosalst? Zinu, tie ir dabas likumi, kas dāvina dzīvniekiem
gudrību kaut kā zināt, kā izdzīvot.
[...] Vienkārši izdzīvot tad, kad visi ārējie atpstākļi
mums liktos pārāk bargi, pat neiespējami. . .
Domāju par Latviju, par visiem, kam šorīt ir
bailes skatīties ziņas. Zinu, ka vairākiem mūsu draudžu locekļiem katrs
mirklis ietērpts lūgšanās, lai Dievs pasargā viņu mīļos ģimenes locekļus, kas
tik tālu prom, Latvijā. Ko nozīmē viņiem šis pavasaris, kad vajadzētu
sirdīm atplaukt, cerībai un
priekam līdz ar visu dabu un siltākām dienām. Bet tagad? -
Neziņa un bailes. Lūgsim kopā ar viņiem. Bet iezogās doma, vai ar to pietiek? Lasīju šādus vārdus: "Vision without action is a
daydream; action without vision is a nightmare." Vai tā kādreiz ir arī ar lūgšanām? Nevar jau būt,
ka tas būtu viss, kas mums jādara. Un
nav. Mēs rosāmies, mēs gribam turpināt runāt Latvijas
vārdā, katras valsts vārdā, kuras pašnoteikšanu un brīvību apdraud cita valsts. Un tādēļ mēs turpināsim lūgt, jo lūgšanām ir spēks. . .
Pamazām saule ir uzaususi. Putnu dziesmas gandrīz vai apklusušas. Savādi, vai nē? Laiks, šķiet, beidzies tikai
dziedāt, jāiet pie darba. Ir jāmeklē, ko ēst, ir jāgudro, kur un kā veidot
ligzdas. Vai putniņi vienkārši instinktīvi jūt un zina: ja nu tie izdzīvojuši tik tālu, tad tagadējās
grūtības ir nieks. Kāds sargā, Kāds gādā. Reiz Pestītājs mudināja rūpēs nonākušos raudzīties
uz putniem gaisā, uz puķēm laukā, tā arī no dabas mācīties, ko nozīmē paļauties, jo
Jēzus arī zināja, kāds spēks ir bailēm. Dievs ir spēcīgāks. Un mūsu lūgšanas, mūsu sarunas ar Viņu spēj
apstiprināt to, ko arī mēs instinktīvi zinām: Mēs neesam vieni. Lai kas būtu, Viņš būs ar mums,
vienmēr un visur. Te un Latvijā. Šodien un rīt un dzīvības uzvaras svētkos!
Ieklausies, vai dzirdi Viņa rīta sveicienu: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!” Dzīvība uzvarēja nāvi, Dieva mīlestība un
žēlastība uzvarēja grēku! Šī uzvara dārgi maksāja, arī to nedrīkstam mēs
aizmirst, bet, paldies Dievam - Gaisma uzvarēja! Ne tumsa! Pavasars uzvar - ne ziema. Dzīvības uzvaras svētki ir pie durvīm. Uzticies. Dzied Allelūja! -
un tad dodies drošsirdīgi pretī dienai!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā!
Publicēts 03|04|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
"... kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam!" 2Kor 6:9c
Rakstu šīs Lieldienu pārdomas svētdienā
LAETARE, kas pašā ciešanu laikā jau ir kā lodziņš uz Lieldienām. Priecājieties!
Un liturģiskā krāsa var būt rozā!
Ir labi, ja mums jau pašā ciešanu laikā
ir šādi lodziņi uz Lieldienām - pirms Lieldienām, un tad arī pēc Lieldienām.
Apustulis Pāvils visu kristīgo dzīvi raksturo ar vārdiem, ka esam "kā mirēji,
bet dzīvojam; ...
[...]
kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara
daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas." (2Kor
6:9c-10)
Tas nozīmē, ka nevienam no mums nav
jānoliedz ne bēdas, nedz sāpes, nedz trūkumu - arī ne nāves baismo varu. Tomēr,
vēl noteicošāks mūsu dzīvei var būt Lieldienu Augšāmcelšanās spēks.
Tas ir Dieva
mīlestības spēks, kas Jēzū Kristū uzvarējis nāvi, naidu, ļaunumu. Tas spēj
pavērt dzīvo apvārsni arī mums, pašiem mūsu dzīvē, un par liecību un palīdzību
citiem. Tas dara bagātu nabagāko no mums, tik bagātu, ka tam ir ko dot citiem -
ar tādu bagātību, ko zaglis nevar nozagt, nedz kodes un rūsa samaitāt.
Arī mums netrūkst apdraudējumu un rūpju:
par austrumu kaimiņa draudiem Ukrainai, arī Latvijai un visai pasaulei. Par
dabas katastrofām, kuras daļēji izraisām paši. Daudzus mūsu vecās paaudzes
cilvēkus nodarbina jautājums, kā turēties, kad spēki iet mazumā. Daudzi, kas pirms
neilga laika ieradušies, cīnās, lai pastāvētu saimnieciski un tomēr uzturētu
savu identitāti un kopību ar savējiem. Novēlu, lai mēs visu to redzētu arvien
Lieldienu apvārsnī: Dievā dibinātas cerības un prieka apvārsnī, Viņa mīlestības
apvārsnī: Es dzīvoju, un jums ar' dzīvot būs! Un, kopā ar manu kundzi, pateicos
par visām mīļām, jaukām Lieldienu pieredzēm mūsu dzīvē un kalpošanā. Lai mums
arvien par jaunu pavērtos šie lodziņi uz Dieva debesīm!
Publicēts 02|04|2014
Archibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis
LELBA priekšnieces ziņojums paplašinātās pārvaldes sēdei Bostonā 2014. gada 13. martā
“Es jums došu jaunu
sirdi un jaunu garu – to Es jums došu!” (Ech 36:26)
“Un mācekļi kļuva
prieka un Svētā Gara pilni.” (Apd 13:52)
Ik rītu ceļamies ar vislielākajām cerībām
un Dieva dotām iespējām. Katram no mums,
kas kopā esam LELBA, ‘pieder’ Dieva apsolījums! Kristus aicinājums visdažādākajos
apstākļos un caur visām pārmaiņām celt Dieva valstību tur, kur esam aicināti
kalpot: savās draudzēs, pildot mums uzticētos amatus.
[...]
Domāju par Valmieru, kur uz kādas ēkas sienas ir uzrakstīti
tik patiesi vārdi: “Nabags ir tas, kas nelūdz Dievu un nelolo sapni!” Bet
sapņiem vajadzīgi spārni, gribasspēks un virziens. Šajā paplašinātajā sēdē
atklāti pārrunāsim grūtības, kas izaicina un pārbauda mūsu gatavību mainīties,
lai mūsu lēmumi un ieceres saskanētu ar vispirms notikušo realitātes
izvērtēšanu. Bet gribētos arī kopā ar
jums no sirds lūgt un uzklausīt citam citu, kopā mēģinot definēt, kas tad
patiesi ir mūsu realitāte, vai tā vēl spēj sevī slēpt kādu sapni, atvērtību
jaunam garam un sirdīm, pateicībā un kalpošanas priekā!
No tā, ko esmu lasījusi mūsu draudžu
rakstos, no tā, ko esmu dzirdējusi no draudžu priekšniekiem un priekšniecēm,
kurus esmu apzvanījusi un turpināšu apzvanīt, mūsu draudzes grib dzīvot. Tās ir pateicības pilnas par to, kā Dievs
arvien viņus svētī. Ir zīmīgi, ka par
spīti demogrāfiskiem apstākļiem un izteiktām finansiālām grūtībām, ir tikai
dažas draudzes, kuru budžetos neparādītos algas paaugstinājumi saviem
garīdzniekiem. Ir milzīgi sāpīgi tad, kad jāsamazina algas, bet arī tas tika
darīts, lai draudze vispār varētu ilgāk pastāvēt.
Pirms sniedzu chronoloģisku
darbības atskaiti, gribu dalīties ar dažiem novērojumiem, lasot jauno Valtera
Bruegemana (Walter Brueggemann) grāmatu “Sabbath as resistance: Saying NO to the
CULTURE OF NOW.” Viņa darbs skaudri apstiprina, ka neesam vienīgā
Baznīca, kas piedzīvo ne tikai lielas pārmaiņas, bet dažkārt ‘game changing’
krīzes. Pašai nāca prātā līdzība, kas
nav pilnīga, tomēr palīdz atklāti novērtēt mūsu situāciju: kaut Dieva darbs nav
sporta spēle, ir tomēr tie, ar kuriem ‘jāsacenšas’, un mums ir jāaptver, kas ir
mūsu sāncenši/konkurenti un ko no tiem varam mācīties, kad mums uz tiem
jāreaģē.
- Paprasiet Dr. Jurim Cilnim, kas notika
Sietlas draudzē, kad likās apdraudēts viņu dievnams. Vai par maz novērtējām to, cik patiesi krīzēm
ir liels spēks vienot un atspēkot to, kad ko dārgu grib atņemt?
- Vai viens sāncensis mūsu draudzēm ir
tas pats ļoti iemīļotais sports vai citas svētdienas nodarbības, kuras, šķiet, pievelk tik daudzus mūsu
draudzes locekļus un atstāj dievnamus daudz tukšākus.
- Varbūt cits sāncensis ir neizbēgamie
ģeogrāfiskie attālumi, kas kavē ierasties dievkalpojumos. Ņujorkas draudzes priekšnieks ziņo, ka strādā
pie iespējas pārraidīt dievkalpojumus tiem, kas nevar atnākt uz dievnamu. Mūsu
pašu mājas lapa ir spēcīgs darba rīks kopējam darbam!!!! Paldies Dievam, ka tā
tādā veidā tapusi kopš mūsu pēdējās sēdes! Kam vēl kādas programmas, no kurām mācīties? Dalīsimies.
- Ir citi sāncenši, kas izraisa dziļas pārdomas. Tik daudz negatīva, tik lielas sāpes brāļu un
māsu vidū. Vai nav tā, ka dažas amata
māsas un amata brāļi iegājuši “survivor mode”. Kā atsaukties viņu vajadzībām, bailēm un rūpēm par nākotni. Kā atjaunot cerību mūsu starpā? Kā viņiem nemitīgi atgādināt, ka neesam viņus
aizmirsuši. Ka lūdzam būt atklātiem,
uzticēties cits citam un dusmās nevairot sāpes un realitātes apliecinājumos – neveicināt
izmisumu.
- Varam arī mācīties cits no cita, kā
sasaukt un stiprināt, ‘trenēt’ vienas komandas līdzdalībniekus! Dievnamā un, ko jāatceras tieši šajos laikos,
arī ārpus dievnama! Kādreiz ir vienkārši
jādodas tur, kur mūsu draudzes locekļi un tie, kas vēl nepazīst Kristu,
atrodas. Populārā restorānā sanākt kopā katru nedēļu kopīgā mielastā (kā
Indianapolē), sarīkojumos ierasties un sēdēt ar tiem, ko nepazīstam, dārza
svētkos un izstādēs, atjautīgos sarīkojumos, visos var arī notikt ‘sabata’
brīži.
Bruegemana grāmata atgādina trešā baušļa
svētību, tā vēsturisko pamatu un sabata ievērošanas sekas. Mums gara vēsture! Kopēja dievpielūgšana ir stiprinājusi visu
latvju tautu un ne tikai tās Baznīcu. Varam liecināt, ka patiesi kopā varam
‘sacelties’ un piedāvāt to, ko Bruegemans raksturo šā: “Resistance to Anxiety; Coercion; Exclusivism;
Multitasking; (un, ja varu to tā kopsavilkumā raksturot pēdējo nodaļu); Resistance to Consumerism, Envy, and Greed.”
Jaunā ELCA bīskape savā pirmajā rakstā
minēja, ka ELCA jādodas atpakaļ pie savas būtības. Sirdī iekrita viņas vārdi: “How are we to live as church first? This is how I see it. At the center of our
life together is worship and at the center of our worship is the crucified and
risen Christ….we are a community of spiritual discernment. Employing secular
business strategies can be very useful to the church so long as they are used
in service to God. But as church it is
important that we understand the difference between decision-making and discernment. Decision making is something we do,
discernment is something we receive.” (The Lutheran, Jan. 2014) Liekas, šie ir labi, lietderīgi novērojumi
arī mums. No sirds lūdzu, kaut
paplašināto sēdi Dievs svētītu ar Svētā Gara iedvesmu un gudrību un mieru, lai mūsu lēmumi un ieceres saskanētu ar Viņa prātu
un gribu LELBA.
Darbības pārskats no 2013. gada
marta līdz 2014. gada martam
- Sekojot LELBA revīzijas komisijas ieteikumiem, LELBA pārvalde sanāca tikai
pirms šīs sēdes, lai ietaupītu līdzekļus. Toties kopš paplašinātās pārvaldes
sēdes Floridā ir notikušas 10
telekonferences (10. aprīlī; 6. maijā;
24.jūnijā; 30.jūlijā; 26. augustā; 24. septembrī; 30. oktobrī, 25. novembrī;
17. janvārī un 19. februārī). No sirds
pateicos visiem pārvaldes locekļiem! Tiešām, paldies katram un arī Tijai! Paldies arī mūsu prāvestiem, nozaru vadītājiem
un revīzijas komisijas locekļiem. Uzklausīt
lūgumus, izpildīt prasības, uzņemties atbildību par specifiskiem projektiem,
mēģināt citam citu stiprināt un mierināt – būt lūgšanās ar LELBA, prasa daudz.
Lai Dievs dod, ka arī daudz saņemam pretī.
- No 17. līdz 24. aprīlim piedalījos LELBĀL Virsvaldes plenārsēdē Izraēlā.
Sniedzu ziņojumus, vadīju vienu vakara svētbrīdi. Jau ziņots par šo sēdi, tikai
gribu piemetināt, ka tad, kad sēdes dalībnieki dalījās ar saviem
piedzīvojumiem, ļoti daudzas draudzes piedzīvoja lielu svētību! Ir atskanējis
jautājums, vai LELBA nevarētu rīkot plašāku svētceļojumu tiem, kas no draudzēm
gribētu kopā doties uz Izraēlu. Vai ir kāds/-a, kas būtu ar mieru sākt ievākt
informāciju tādam LELBA rīkotam, kopējam svētceļojumam?
- No 17. līdz 18. maijam uzņēmu bīskapu Pāvilu Brūveru un viņa
kundzi mūsu mājās.
- No 6. jūnija biju Rīgā, piedaloties
LELB Sinodē. Tikos arī ar LLSTA
pārstāvēm. Kopā ar arch. Elmāru Ernstu Rozīti atsevišķi satikāmies ar dažiem
amata brāļiem un māsām, kuri varētu pretendēt uz vakantām vietām LELBĀL. Sprediķoju
Āraišos, pēc dievkalpojuma kopā ar diak. Viju Klīvi tikos ar māc. Gintu Poli,
lai runātu par mūsu Indijas ārmisijas darbu. Laiks liekas neizmērojams, ko Ārmisijas
nozares vadītāja un palīgi veltījuši ārmisijas darbam. Arī
man šis jautājums daudz prasījis. Par to
vairāk pastāstīšu vēlāk.
- Mācīju Garezera
vasaras vidusskolā un nometnē no 2. jūlija līdz 13. jūlijam. Vadīju vienu svētdienas un vienu svecīšu
dievkalpojumu, kura laikā novietojām mūsu Draudžu dienās veidoto lūgšanu tīklu
ezera krastā. Paldies Baibai!
- 7. augustā devos uz Austrāliju, LELBĀL prezidija aicināta. Par piedzīvojumiem
jau ziņots. Šis ceļojums dziļi ietekmēja manu ticību. Dievam pateicos par to un
par katru, ar ko iepazinos. Mēs esam ļoti bagātīgi svētīti ar Baznīcu, kurā
patiesi ir tik liela dažādība. Nāca
prātā Pāvila vārdi: “Ir dažādas dāvanas,
bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem!” (I Kor. 12:4-6)
- Sagatavoju vairākus rakstus 2014. Baznīcas gadagrāmatai.
- Piedalījos visās LELBĀL telekonferencēs. Pateicos par ļoti labo sadarbību ar mūsu
arch. Elmāru Ernstu Rozīti un prezidija locekļiem.
- Pārstāvēju LELBA 5. oktobrī, kad Čikāgas “Rockefeller Chapel
Univeristy of Chicago” notika ELCA bīskapes Elizabeth Eaton’s
instalācija. Apsveicu viņu LELBA vārdā.
- Piedalījos
Vidienes apgabala konferencē Čikāgā, Sv. Pētera draudzē, no 25. līdz 26.
oktobrim.
- 1.
novembrī devos uz Vāciju, kur Vitenbergā piedalījos internacionālā Luterāņu
pasaules federācijas atbalstītā seminārā par Luteru un viņa Baznīcas
izpratni. Bija vienreizēja iespēja
atjaunot un paplašināt manas zināšanas, bet vēl svarīgāk, ka iepazinos ar
apbrīnojamiem cilvēkiem no 17 valstīm. Saņēmu
nupat iznākušo grāmatu: “From Conflict to Communion:
Lutheran-Catholic Common Commemoration of the Reformation in 2017.” Tuvojas
Reformācijas 500 gadu jubileja. Vēl
meklējam tos, kuri varētu saņemt “Thrivent” piedāvātos fondus, izveidojot
projektus, kas veicinātu mūsu draudžu aktīvāku un nozīmīgāku līdzdalību,
gatavojoties jubilejai.
- Arvien
apsveicu draudzes un draudžu locekļus viņu jubilejās, kā arī sēru gadījumos
nosūtu līdzjūtību LELBA vārdā. Esmu
centusies atbildēt, cik vien iespējams laicīgi varu, gan uz e-pasta vēstulēm,
gan uz telefona zvaniem.
- Apbrīnojami
labā sadarbība ar manu sekretāri Tiju Abulu ļauj mums informēt un atgādināt,
iedvesmot un atgādināt, cik varam, un varam būt patiesi pateicīgi, ka visi kopā
kalpojam un piedzīvojam Dieva svētību un Kristus žēlastību tik daudzos grūtos
un prieka pilnos gadījumos.
Turpmākie darbi
Piedalīšos Vidienes apgabala garīdznieku konferencē
Detroitā no 24. līdz 25. aprīlim, tad apgabala jauniešu iesvētes saietā
Garezerā, kas paredzēts no 25. līdz 26.
aprīlim. Vadīšu dievkalpojumu Kalamazū draudzē 26. aprīlī.
Ceru mācīt Garezerā no 27. jūlija līdz 10.
augustam. Esmu pieteikusies palīdzēt ar priekšdarbiem Garezera 50 gadu jubilejai.
Kopā ar Tiju strādājot, turpinu nobeigt
grāmatiņu “Enkurs un spārni”. Tas noslēgtu vienu “Thrivent” projektu. Grāmatiņu
ceru sagatavot vismaz līdz Sinodei, kas notiks Milvokos no 23. līdz 26.
oktobrim. Turpinām veikt priekšdarbus.
Otrs “Thrivent” projekts, ko pēdējā mirklī kopā ar Tiju Abulu izveidojām
(jo neviens cits neatsaucās un negribējām zaudēt $5000.00) drīz īstenosies. 6. aprīlī Milvoku un Mineapoles draudžu
locekļi dosies uz Gleason, Viskonsīnu, vecāko latviešu kapsētu ASV.
Negribas noslēgt kapsētā, kaut tieši to Kristus pārvērta par dzīvības
apliecinošu vietu! Kur dzimst jaunas
cerības un tiek atjaunota ticība, apliecināts mūžīgās mīlestības spēks! Kristus ir
augšāmcelšanās un dzīvība! Viņš dzīvo un
mēs tam līdz!
Publicēts 26|03|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Lūgsim par Ukrainu
Mīļās māsas un brāļi Kristū,
Mūsu Baznīcas kopumā un it īpaši arī LELBA vārdā izsakām mūsu vienotību ar cilvēkiem
Ukrainā, kas pašreiz cieš brutālu okupāciju un tālejošus draudus.
Zinām mūs šajā ziņā vienotus ar daudziem kristiešiem pasaulē, kā to izteicis,
piemēram, Pasaules Baznīcu Apvienības ģenerālsekretārs Dr. Olav Fykse Tveits.
[...]Izjūtam šajās dienās sevišķu kopību ar mūsu tautu Latvijā, kas šim apdraudējumam
atrodas daudz tuvāk nekā vairums no mums.
Atminēsimies šādos brīžos mums doto iespēju lūgšanās un aizlūgšanās griezties
pie Dieva pēc padoma un palīdzības. Tam mums nav jāgaida nākošo svētdienu, bet
to mēs varam ikkatrs, ikbrīd un kur vien mēs esam - un jo vairāk visās reizēs,
kad nākošā laikā varēsim sanākt kopā mazā vai lielā draudzes lokā. Tieši lūgšana
var dot to spēku un to kopību, kas šajā grūti pārskatāmā laikā ir svarīgi.
Publicēts 04|03|2014
Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis
Prāveste Lauma Zušēvica
Toronto Sv. Jāņa draudzei lieli svētki
Draudze, kura šogad svin savu 65. pastāvēšanas jubileju, rīt, 9. februārī, svētku gavilēs pieskandinās savu mīļo dievnamu, kurš, Dieva pasargāts, stalti stāv nu jau veselus 50 gadus! Divi apaļi un nozīmīgi skaitļi ne tikai Toronto Sv. Jāņa draudzes saimei, bet arī visai LELBA saimei. Šajās jubilejās sirdīs līksmojam līdzi, jo ne vienam vien visā LELBA mūsu atmiņu stāsti ved tieši uz Sv. Jāņa baznīcu un draudzi.
Sveicam Sv. Jāņa draudzes
mācītājus, prāv. emer. Dr.
[...] Fritz Kristbergu, māc. Dr. Anitu Gaidi un diakoni
Ainu Avotiņu, draudzes priekšnieci Valdu Kaļiņu un visus draudzes locekļus!
Ar skatu uz nākotni, izlūgsimies turpmāku mūsu Kunga vadību un aizsardzību Sv. Jāņa draudzei! Lai nākamreiz klātienē un domās, atkal satiekoties apaļajās jubilejās, mēs vēlreiz un no jauna varētu svētku gavilēs izsaukties!
Mūsu prāveste Lauma Zušēvica LELBA vārdā un arī personīgi ir nosūtījusi apsveikumu visai Sv. Jāņa draudzes saimei.
Publicēts 09|02|2014
Ieva Puriņa tiks ordinēta mācītājas amatā Rīgā
Svētdien, 9. februārī, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis ordinēs LELBĀL diakoni un Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības (LLSTA) valdes locekli Ievu Puriņu par luterāņu mācītāju.
Šis būs patiesi vēsturisks notikums. Ieva Puriņa kļūs par pirmo sievieti mācītāju, kas kalpos par mācītāju Latvijā pēc 20 gadu pārtraukuma. -Pārņemts no Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības mājas lapas.
[...]
Publicēts 09|02|2014
Ieskats 2014. gada Baznīcas gadagrāmatā
Reformācijas
500 gadu svinības 2017. gadā vairs nav aiz kalniem. Tādēļ, sākot ar šī gada
Baznīcas gadagrāmatu, ir paredzēts ielūkoties Reformācijas lielajās tēmās,
skatoties caur mūsu laikabiedru - garīdznieku, draudžu darbinieku un draudžu
locekļu acīm.
Varbūt jau kādreiz būsiet dzirdējuši trīs ar
reformāciju saistītos terminus latīņu valodā - Sola Scriptura
(tikai Svētie Raksti), Sola Gratia
(tikai žēlastība), Sola Fide (tikai
ticība).
[...]
Šī
gada Baznīcas gadagrāmata apstājas pie pirmās no šīm tēmām - Svētajiem Rakstiem.
Baznīcas gadagrāmatas Kalendāra daļu katru mēnesi ievada garīdznieku vai draudžu
darbinieku un locekļu pārdomas par īsiem Bībeles tekstiem. Vairāku mēnešu
noslēgumā atrodamas lūgšanas, kuras varam izvēlēties lietot visa mēneša garumā.
Bībeles tekstus ikdienai, svētdienām un svētkiem visa gada garumā lasām zem
katra datuma.
Gadagrāmatas Rakstu sadaļā atradīsiet 10 autoru rakstus un pārdomas par
interesantiem Bībeles tematiem. Rakstu starpā - par jauno Bībeles tulkojumu; par
Bībeles lomu mūža garumā - no bērnības līdz sirmam vecumam; par Bībeles
tekstiem, kuri uzrunā mūs dzīves grūtībās; īpašas pārdomas Ciešanu laikam;
vairāku interesantu un garīgi rosinošu grāmatu apskats un vēl citi raksti. Turpat
saņemsiet derīgus padomus, kā šo pazīstamo reformācijas tēmu un reizē aicinājumu
- Sola
Scriptura - padarīt par nozīmīgu daļu savā ikdienā.
Chronika
kā ik gadus apskata LELBĀL (Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas)
darbību pasaulē - gan Amerikā, gan Eiropā, gan Austrālijā - un arī sniedz pārskatu
par galvenajiem notikumiem LELB (Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā) pagājušajā
gadā.
Atsevišķs pielikums pie Gadagrāmatas ir Adrešu grāmatiņa, kurā iekļautas LELBĀL, LELBA un LELB draudžu, garīdznieku, draudžu darbinieku un ar Baznīcu saistītu
organizāciju adreses.
Ja vēl neesat paguvuši iegādāties 2014. gada
Baznīcas gadagrāmatu, jautājiet pēc tās jūsu vietējā draudzē!
Publicēts 28|01|2014
LELBA pārvalde
Ziedojumi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem
Mīļās
māsas un mīļie brāļi Kristū!
Uzzinot
par traģēdiju Zolitūdē, Latvijā, esam bijuši domās un lūgšanās ar visiem, kas cieta, kas bija sērās un arī ar tiem, kas tieši
krīzes laikā sagādāja palīdzību cietušajiem. Mūsu mājas lapā parādījās ziņas, ka tikām aicināti visefektīgāk ziedot
caur ziedot.lv. Zinām, ka vairākas mūsu
draudzes tā arī darīja un uzreiz ziedoja.
[...]
Varam Dievam pateikties, ka ziedotāji bija tik atsaucīgi šai akcijai un,
ka gan Latvijas valsts, gan „Maxima” veikals tik ārkārtīgi devīgi atsaucās
cietušo vajadzībām. Izvērtējot situāciju, LELBA pārvalde nolēma nerīkot
atsevišķu ziedojumu akciju, bet runājām ar māc. Dāgu Demandtu, ka tad, kad viņš
ar palīgiem dosies uz Latviju ar labdarības projektu „Priecīgas pēdas”, viņš uzzinās, kā LELBA var palīdzēt tad, kad
ziedojumu vilnis būs norimis.
Esam
tagad uzzinājuši, ka vairākas draudzes nav vēl iesūtījušas savus ziedojumus un
lūdz norādījumus no LELBA pārvaldes. Ņemot vērā, ka „ziedot.lv” mājas lapā
tagad var lasīt, ka viņi ir slēguši Zolitūdes ziedojumu akciju, mūsu kasieris
Jānis Eizis atvērs atsevišķu bankas kontu, kuŗā uzkrāt LELBA draudžu iesūtītos ziedojumus līdz laikam, kad māc.
Dāgs Demandts dosies uz Latviju. Kā minēju, viņš piekrita, ka arī pēc garāka
laika posma kādam varbūt vajadzēs palīdzību. No pieredzes varam apliecināt, ka personiski kontaktējoties ar cilvēkiem
un uzzinot viņu tiešās vajadzības, ziedotie līdzekļi nes vislielāko
svētību.
Dievam
pateicamies par katra gatavību kristīgā mīlestībā atsaukties citu vajadzībām un
ziedot. Lai Dievs svētī jūsu kalpošanu
un katru jūsu draudzi šajā jaunajā gadā. Lūgšanās patiesi esam vienoti ar jums Kristus mīlestībā!
Publicēts 11|01|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Gana raksts
2013. gada Kristus piedzimšanas svētkos, ievadot anno Domini 2014
Bet es - Dieva tuvumā man ir labi!
73. psalma 28. pants - 2014. gada lozungs
Mīļās māsas, mīļie brāļi
Kristū,
2014. gada lozungs “Dieva
tuvumā man ir labi” skaisti parāda dažas mūsu Bībeles tulkojumu iezīmes, to dažādību
un vienotību. 1965. gada tulkojumā lasām: “Bet man paliek mans aplaimotājs
Dieva tuvums.
[...]
” Jaunais tulkojums skan: “Bet es - Dieva tuvumā man ir labi.”
1965. gada tulkojumā patīk skaistā, gludā literārā valoda, jaunajā tulkojumā - tās tiešums un psalmos
iecerētais dzejiskuma atveidojums. Priecājos, ka 2013. gada LELBĀL Virsvaldes
plenārsēde Jeruzālemē un pēc mēneša LELB 26. Sinode Rīgā, tātad abas, jauno
tulkojumu atzina nedz kā labāku, nedz kā sliktāku par līdzšinējo, bet nolika
tos uz līdzīgas atzīšanas pakāpes. Kā vienā, tā otrā atrodami brīnišķi
tulkojuma risinājumi, tāpat kā neveiklības un klajas kļūdas. Gribas jūs iedrošināt
turpmāk lietot abus tulkojumus, salīdzināt, jautāt, ļaut no jauna uzrunāt sirdi
un prātu.
Abiem tulkojumiem kopēji ir 4
vārdi, uz kuriem varam attiecināt kā aizvadītā gadā piedzīvoto, tā nākošā gadā
vēlamo: “bet”, “Dieva”, “tuvums”, “man”. Pirmais vārds ir skarbais BET. Arī mēs to pazīstam. Aizvadītā gadā un šajā dzīvē kopumā ir bijis un būs
daudz jautājumu, šaubu, kārdinājumu, ļaunuma, sarūgtinājumu, nāves, draudu,
grēka. Daudz BET. Piemēram, ja esam zaudējuši mīļus, tuvus cilvēkus, varbūt it
kā tik pārāk agri. Arī mūsu Baznīcā bijuši sāpīgi zaudējumi. Un joprojām redzam
Latvijā tik daudz BET.
DIEVS - vai tās nav tikai
iedomas, un īstā dzīve drīzāk atrodama bez Viņa? 73. psalms ir kā dzīve:
sātināta ar BET, un tomēr uzticības apliecinājums Viņam. No tālienes un
teorētiski ilgi var spriedelēt par Dievu - dzīvi pārvērš un pie mērķa ved Viņa TUVUMS, Viņa vadība. Tas
piedzīvojams Viņa Vārdā, arī ļoti personīgi, bet varbūt tomēr vislabāk mūsu draudžu kopībā, Viņa
Sakramentos. Paldies mūsu draudzēm un ikkatram, kas kā ordinēts vai neordinēts
darbinieks palīdz šo iespēju uzturēt un izkopt! Priecājamies par katru reizi, kad izdevies kādai draudzei atkal nodrošināt
garīgo aprūpi. LELBA laju kursi visai LELBĀL iezīmē apziņu un atsāktas
iespējas ļoti dažādos veidos paust Dieva aicinājumu un tuvumu. Ziemsvētkos
pateicamies Dievam, ka Viņš kļuvis cilvēks Jēzū Kristū, lai būtu mums tuvs, un
Dievs nemitīgi runā un darbojas caur cilvēkiem. Kaut tas būtu caur mani, caur
Tevi!
Jā, Dievs grib būt palīgs,
glābējs, Pestītājs un aplaimotājs tieši MAN. Lai man “būtu labi” tanī pilnībā,
patiesībā un mūžībā, kuru dāvāt var vienīgi Viņš. Tulkotājiem arvien vēl trūkst
vārda, lai to spētu tā īsti izteikt: lai mēs būtu “svētīgi”, “laimīgi”. To, ka
tas mūs noved plašā, skaistā apvārsnī, nupat apliecināja pēc Porvo pilsētas
Somijā sauktās luterāņu-anglikāņu kopības vadošo bīskapu vienbalsīgs Islandē
pieņemtais lēmums šajā īpaši tuvā saimē uzņemt mūsu Baznīcu ārpus Latvijas kā
pilntiesīgu locekli. Un Pasaules Baznīcu Apvienības 10. pilnsapulce Busanā
2013. gada novembrī ar savu mudi “Dzīvības Dievs, rādi mums ceļu uz taisnību un
mieru!” izsaka, ka Dieva spēks ir pārvarējis un arī mums var palīdzēt pārvarēt
visu BET, vai tas izpaustos pasaules netaisnībās jeb konfesiju un baznīcu
pārliecību atšķirībās, vai arī mūsu ikdienas lielās vai mazās problēmās. Lai
mums būtu labi – Viņā! Tieši to, abi ar manu kundzi, novēlam Jums arī 2014. gadā, kā šo Ziemsvētku
skaistāko dāvanu.
Publicēts 17|12|2013
Archibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis
Baltā aploksne Ziemassvētku eglītē
Tā ir maza,
pavisam vienkārša balta aploksne, kas jau divdesmit gadus gandrīz vai slepus
parādās kādas ģimenes Ziemassvētku eglītē. Tas viss bija sācies tādēļ, ka
viens vīrs ne jau ienīda Ziemsvētkus,
bet ticēja svētku dziļākai un patiesākai nozīmei, tādēļ necieta to, kā
komerciālisms bija arī viņu padarījis par nevajadzīgu dāvanu pircēju tiem, kas
paši īsti negribēja to, kas viņiem tika dāvināts.
[...]
Vīra sieva tomēr negribēja
viņu atstāt bez dāvanas, kaut gan gadiem jau bija skaidrs, ka vīra Ziemassvētku
prieks nekļūs lielāks dēļ kādas veltes, ko viņa vai bērni dāvātu.
Galvu lauzot, viņa pēkšņi atcerējās sava divpadsmit
gadus vecā dēla pēdējās cīkstēšanās („wrestling”) sacensības. Dēla komandai
toreiz bija gājis ļoti labi. Īsi pirms Ziemassvētkiem tie bija sacentušies pret
iekšpilsētas komandu. Viņa atminējās, ka dēla komandas spēlētājiem visiem bija
glītas, labas uniformas, modernākie galvas aizsargi, savukārt otras komandas
spēlētāji bija ieradušies kā nu kurš, ar sen jau novalkātām drēbēm, bez nekā,
kas aizsargātu jauno cīkstoņu ausis. Protams, viņas dēla komanda uzvarēja - un
kā vēl! Kaut abi vecāki no sirds apsveica savu dēlu, vīrs toreiz gandrīz
čukstus bija teicis: „Kaut vismaz viens no viņiem būtu uzvarējis. Tā zaudējot,
viņi taču zaudēs visu pašpārliecību.”
Kad pēc dažām nedēļām ap Ziemassvētku
eglīti pulcējās šī ģimene, tēvam netika pasniegta neviena dāvana. ”Hhhmmm,”
viņš nodomāja, „vai tad beidzot būs ievērojuši manu lūgumu neko nedāvināt!” Bet
tad viņa rokās tika ielikta maza, balta aploksne. Tajā bija rakstīts: „Tava
dāvana ir, ka es sapirku sporta kurpes un vajadzīgos galvas aizsargus visiem
iekšpilsētas skolas komandas spēlētājiem, un tās anonīmi aizvedu un nodevu
viņiem.” Vīrs nekad tā nebija priecājies par Ziemassvētkiem kā toreiz.
Par šo ģimeni lasīju pirms vairākiem
gadiem. Sieva un vēlāk bērni ģimenē turpināja šo tradīciju. Vienu gadu bija
ziedojums diviem gados vecākiem pensionāriem, kuŗu māja bija nodegusi. Vienu
gadu bija ziedots hokeja komandai, kuŗas spēlētāji visi bija ar fiziskiem
ierobežojumiem. Katru gadu Ziemassvētku eglītē parādās baltā aploksne. Arī
tagad, kad šīs ģimenes galva ir miris. Pirmos Ziemassvētkos pēc viņa nāves katrs
bērns, citiem nezinot, bija eglītē ievietojis tēva dāvanu: baltu aploksni. Tās
arvien ir pēdējās dāvanas, ko atver, un pat vismazākie mazbērni gaida ar
vislielāko prieku izlasīt, ko katrs dāvinājis tēvam, kam neko nevajadzēja.
Kas Tev īsti vajadzīgs Ziemsvētkos? Ticu,
ka, paldies Dievam, kā vīram, tā arī LELBA
saimē netrūkst to, kam īsti neko nevajag, vismaz ne to, ko veikalos pērk un tad
pēdējos gados biežāk ziedo tālāk. Bet, ja nu mēs katrs vienu baltu aploksni ieliktu
savas ģimenes vai draudzes Ziemassvētku eglītē? Dāvana Kristus Bērnam? Vai sev?
Kādam citam, kā ģimenes stāstā, kad vīrs atguva īsto Ziemsvētku prieku, ‘saņemot’ tieši to, kas viņam īsti bija vajadzīgs.
Tieši kā Apustulis Jānis rakstīja:
„Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū, Dievs savu vienpiedzimušo Dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Šī ir mīlestība - nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet viņš ir mīlējis mūs un sūtījis savu Dēlu - izlīgumu par mūsu grēkiem. Mīļotie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1.Jņ 4:9-11)Kas būs rakstīts Tavā baltajā aploksnē? Kam
Tu to dāvināsi? Vai ilgojies pēc baltiem Ziemsvētkiem? Varbūt te ir iespēja tādus radīt. Tad, būs vai nebūs
sniega sega, ticu, ka augs pašu Ziemassvētku prieks un dziļa, dziļa pateicība,
jo reiz Dievs Debestēvs zināja tieši to,
ko saviem bērniem dāvināt - savu Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu!
Dievam pateicos par jums un jūsu
kalpošanu LELBA un katrā mūsu draudzē! Novēlu priecīgus, svētīgus Ziemsvētkus
un drosmi, ticību, cerību un mīlestību 2014. gadā! Kaut kā taču zinām, arī tajā
netrūks pārbaudījumu, pārmaiņu, rūpju un vajadzību skaits - lūgsim arvien, lai Dievs tā svētī, pasargā un iedvesmo, ka, Kristus
žēlastības iedrošināti, augtu arī miera, patiesības, taisnības un pateicības
Gara augļu skaits gan mūsu mājvietās, gan Latvijā, plašā pasaulē.
***
As I thank God for all of you who are part of the
Latvian Evangelical Lutheran Church in America, I pray God bless you and your
families as we celebrate the birth of our Lord Jesus in our
congregations. May the Lord bless you and guide you throughout
2014 so that, strengthened by God, we might multiply joy, grace, truth, justice,
hope, and peace in our lives and the lives of others. Let’s keep on serving our Lord Jesus with joy, let’s emulate His example of love, let’s forgive
one another, welcome and embrace each of
His children, and spread the good news of Christ with all!
Howard Thurman’s words serve as a gentle reminder
or what lies ahead:
Unfinished Work
When the song of the angels is stilled,
When the star in the sky is gone,
When the kings and princes are home,
When the shepherds are back with their flock.
The work of Christmas begins:
to find the lost,
to heal the broken,
to feed the hungry,
to release the prisoner,
to rebuild the nations,
to bring peace among brothers,
to make music in the heart.
Publicēts 17|12|2013
Prāveste
Lauma Zušēvica