Draudzes nosaukums izraisīja pārdomas par to, kas Bībelē rakstīts par sofiju vai gudrību. Sakāmvārdos lasām: “Svētīts, kas gudrību rod, un tas, kurš iemanto saprašanu (..) kas staigā tās ceļus, sasniedz tīksmi, un visas tās takas ved pie miera. Tā – dzīvības koks tiem, kas pie tās tveras, kas pie tās turas, ir svētīti!” (Sk.3:13, 17-18).

Līdz ar LELBP Virsvaldi lūdzu, lai Dievs svētī jauno draudzi ar tādu gudrību! Dievs lai dod Kristus patiesībā kalpot un Svētā Gara mīlestības spēkā stipriem būt, kalpojot Viņam un līdzcilvēkiem ar prieku! Dievs lai piešķir katrai mūsu draudzei un jums visiem, kas kopā tās veidojiet, izjust Svētā Gara dzīvo spēku kā vēju! Lūdzu, kaut mēs spētu ticēt Jēzus vārdiem, kas reiz teikti Nikodēmam: “Nebrīnies, ka es tev sacīju: “Jums jāpiedzimst no jauna! Vējš pūš, kur grib, un tu dzirdi tā skaņu, bet tu nezini, no kurienes tas nāk un kurp iet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara.” (Jņ.3:7-8) Draudze dzimusi ne jau bez Svētā Gara aicinājuma, Viņa klātesamības spēka tāpat, kā piedzima Baznīca caur Svētā Gara piepildītiem, pārvērstiem un pārliecinātiem Dieva bērniem.

Svētais Gars pūš, kur gribēdams. Nestāvēsim aizvējā! Nemēģināsim to ieslodzīt! Nāk prātā dzejnieka Livara Jankovska vārdi:

Lai Svētais Gars, kā vējš dara mūs brīvus Jēzū Kristū! Ļausim Tam mūs nest! Kā pravietis Jesaja sola (40:30-31), notiks arī mums: “Nogurst jaunekļi, un pagurst varoņi – kluptin tie klūp! Bet, kas cer uz Kungu, atgūst spēku, ceļas spārnos kā ērgļi, skrej un nepiekūst, iet un nepagurst!” Kas tad ir tas spēks, kas ceļ kā ērgļa spārnos, ja ne Kristus solītais Dieva Svētais Gars, kas dzīvu dara visu savu Baznīcu un jauno Sofijas draudzi!

Priecīgus Svētā Gara svētkus! Novēlu jums skaistu, ar vēju svētītu dienu!

Jūsu

+ Lauma

Foto: Baiba Rēdmane

Jūsu 

Archibīskape Lauma 

‌No Pasaules luterāņu federācijas: 

India, Pakistan, Sri Lanka 

PRAYER CYCLE 

https://www.oikoumene.org/resources/prayer-cycle/india-pakistan-sri-lanka 

‌Foto: Tālis Rēdmanis

‌Foto: Baiba Rēdmane

Pagājušā nedēļas nogalē virtuāli tika uzbūvēta LELBA XVI Sinode!  

Mūsu acu priekšā cēlās LELBA! Zoom lodziņi sakrājās tik daudz, ka piepildīja divas, trīs, četras un vairāk ekrāna sienas.  

Paldies LELBA pārvaldei, priekšniekam prāv. Gunāram Lazdiņam un pieaicinātiem palīgiem par labi izdevušos virtuālo Sinodi.  Paldies katram garīdzniekam, draudzes delegātam un viesim, kas uzticējās jaunam formātam un aktīvi piedalījās Sinodes darba gaitā.

Vēlos sirsnīgi pateikties par izrādīto uzticību un atbalstu, mani ievēlot par nākamo LELBA Pārvaldes priekšnieci.  

Apsveicu jaunievēlētos Pārvaldes un Revīzijas komisijas locekļus!   Priecājos par iespēju kopā ar jums – garīdzniekiem un lajiem – veidot un vadīt mūsu Baznīcu Dievam par godu, mūsu draudzēm un pasaulei par svētību.

Ar vienas podziņas piespiešanu esam no Sinodes atgriezušies mājās – savās draudzēs, ģimenēs, ikdienas pienākumos.  Turpināsim ļaut Dievam no mums pašiem kā dzīviem akmeņiem celt garīgu namu!  Lai Dievs palīdz un svētī, lai mūsu darbs būtu Viņam tīkams! 

prāv. Anita Vārsberga-Pāža,

LELBA Pārvaldes priekšniece

Šogad vēl pasaule cīnās ar vīrusu un tām bēdām, ko tas rada. Kristus spēj skumjas pārvērst priekā,- tādā, kam saturu definē Viņš Pats: “To es jums esmu sacījis tādēļ, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis.” (Jņ 15:11-12) . Liels, jo liels paldies visiem, kas mīlestībā esat turpinājuši cits citu stiprināt, kalpojot Kristus vārdā un Garā!

Kaut ne visi varēsim pulcēties dievnamos Lieldienu rītā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaules Virsvaldes un savā vārdā no sirds novēlu sirdis savienot lūgšanās, noskatoties LELBP sagatavotos dievkalpojumus, pateicoties, ka Viņā esam vienoti, un jo īpaši Lieldienu rītā, Kuŗa īstais vārds ir: “Liels prieks!”

Pēc visbargākās vai aukstākās ziemas uzvar dzīvība un daba atplaukst. Trīs ziedi izlauzās no vēl gandrīz sasalušas zemes. Ziedi lai atgādina Augšāmcelšanās spēku un trīs svētās Dieva dāvanas: ticību, cerību un mīlestību! No sirds novēlu katram Kristus Augšāmcelšanās svētkos gavilēt, Dievam pateikties, un ar atvērtām sirdīm saņemt šīs trīs veltes! Tās lai turpina jūs stiprināt un dāvināt īstu, pilnīgu prieku!

+ Lauma Zušēvica

Archibīskape

LELBP

Varbūt tu negribētu, ka Viņš, vai kāds cits tev mazgātu kājas, tomēr - ja Tu sajustu, ka līdz ar ūdeni pāri tev plūst Viņa mīlestība, ja tu ticētu, ka tad, kad tu citu aprūpē un pat lielā nogurumā tomēr paspēj noglaudīt slimnieka vai noguruša bērna sejiņu, tavs pieskāriens nes neizmērojamu svētību, varbūt tad vieglāk tev būtu teikt: “Lūdzu, pieskaries arī man, lūdzu, nomazgā arī mani”! 

Diena nav vēl pagājusi, kad Viņš tevi paēdina uz mūžu un mūžību, sniedzot tev sevi pašu. 

Viss, ko Viņš prasa, ir vien tas, lai tu to saņem Viņu pieminēdams. Kā var nepieminēt to, kas devis tev kaut ko tik nozīmīgu, ko pats tu sev nekad nevari sagādāt! Viņš paēdina tavu dvēseli un remdē tavas slāpes. Visas. 

Pat, ja vēl tiešām tev sāp un tu cīnies ar likteni un savām bailēm, Jēzus saruna ar Viņa Tēvu, ar Abbu, dod vārdus tavam izmisumam: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis, tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!”  Viņš ir tik patiess cilvēks un patiess Dievs. Tu Viņa gādībā esi un būsi, un Tu zini, ka Dieva prāts ir žēlīgs, gudrāks par tavējo, Viņš būs ar tevi, kā Viņš bija ar Jēzu, kad Viņu tajā vakarā apcietināja un nelikumīgi, netaisnīgi tiesāja. Kā noziedznieku. Varbūt tev arī liekas tik netaisnīgs tas, kas notiek tavā, vai citu dzīvēs. Turies! Arī to Jēzus šajā dienā māca: Dievs ir taisnīgs! Apbrīnoju visu, ko Jēzus mācīja un no sevis atdeva divdesmit četru stundu laikā. Vienalga, kas tev šodien vajadzīgs, lai tiktu cauri nākamajam mirklim, dienai, nedēļai - to, ko Tu nespēj, Viņš spēj! Tiešām - Viņš spēj! 

+ Lauma 

Pie krusta mirstot, nomocītais Kristus skaļā balsī sauca:  “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” (Mt 27:46b) Vai briesmās, bailēs, terorā, cilvēku brutalitāti piedzīvojot, palīdz doma, ka arī Kristus tika naktī saņemts  gūstā, spīdzināts un mocīts, kā nevainīgs cilvēks notiesāts, ka arī Viņam tika piespriests nāves sods? Vai palīdz doma, ka Viņš mira par mums un augšāmcēlās par mums? Nezinu. Varu tikai no sirds cerēt, ka katrs, kurš tika izsūtīts, jo sevišķi bērniņi, savā sirdī juta, ka Dievs nebija viņus atstājis vai pametis, bet devās kopā ar viņiem ciešanu ceļā. 

Apustulis Pāvils māca: “raudiet ar tiem, kas raud”! (Rom 12:15b) Nemēģiniet atbildēt uz jautājumiem, uz  kuriem nav atbildes! Raudiet ar tiem, kas raud! Arī, ja bezdievju okupācijas laikā briesmīgos apstākļos cietušie jau sen miruši, neaizmirstiet viņus! Mūsu atmiņa ir viņu kapa piemineklis. Tomēr šodien, rīt un parīt, viņus pieminot, raudiet arī par tiem, kas cieš tagad - cieš līdzīgi, cieš atšķirīgi, cieš brutalitātes un varas apspiesti!

‌Arī tad, ja ne ko citu nevarat, lūgšanās dodieties pie viņiem, jo no cietušo liecībām spēcīgi atskan tas, ka ciešanās un nāvei acīs raugoties, būt vienam ir tas visbriesmīgākais. Pat tad, ja otrs blakus tev tāpat cieš un nezina - dzīvos vai mirs, tas, ka neesi viens, dod stiprinājumu. Daudz domāju par šai dienai paredzēto lasījumu no Jaunās Derības. Kristum mirstot pie krusta, blakus krustā sistais noziedznieks sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā!” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.” (Lk 23:42-43) 

‌Tu nebūsi viens. Dievs tevi neaizmirsīs, kā Viņš neaizmirsa un neaizmirst tos, ko pieminam. 

+ Lauma

Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļo sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu. Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.

Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos. Kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti. Neatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat. 

Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji.  Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.”

Kad esi domājis par to, ka tici Tēvam, kas redz slepenībā, tad zini – tas ir Jēzus mācībā atrodamais otrais skaidrojums, lai raksturotu Dievu. Tēvs, kas redz apslēpto, ir tas Pats Dievs Tēvs, ko Jēzus pielūdza. Šis trīskārtīgi atkārtotais apzīmējums: Tēvs, kas redz slepenībā,  ir unikāls šai vietā Bībelē. Vecajā Derībā runā par Dievu kā Tēvu savai Israēla  tautai – tie ir  Viņa dēli un meitas. Psalms 103:13 skaisti salīdzina Dievu ar tēvu: “Kā tēvs žēlo savus dēlus, tā Kungs žēlo tos, kas viņa bīstas” un Daniēla grāmatas vārdi 2:22 vēsta, ka Dievs “atklāj dzīlēs apslēpto, viņš zina, kas ir tumsā, gaisma mājo pie viņa”. Tomēr nekur citur nav rakstīts, ka Viņš ir Tēvs, kas redz slepenībā.  

Tas ir kas jauns, ko mums vēl un vēl pārdomāt, kā arī tas, ka Jēzus trīs reizes  atkārto, ka šis Tēvs mūs atalgos, pat ja tas neliekas vajadzīgi vai piemēroti. Viņš neprasa, vai vēlamies to saņemt. Tā būs, Viņš mūs atalgos, jo Viņš tā vēlas! Nevienam citam nav tas jāzina, bet Tu nekad to neaizmirsīsi. Pat savā vistumšākajā, tukšākajā kambarī ieslēdzies, Tu saņēmi šo algu, šo negaidīto dāvanu. Pēkšņi Tu zināji, ka Viņš Tevi redz, dzird, saprot un mīl. Tu juti, kā tevi dziedināja un pārvērta Viņa žēlastība. Tu juti, kā Tevī ieplūda gaisma un miers, it kā Viņš Pats turētu Tevi savā mīlestības apskāvienā, un Tu zināji, ka šajā vietā Tu tomēr nebiji viens.

Bērnībā sevišķi mīļas bija tādas vietas, kur paslēpties. Ja augām daudzu bērnu ģimenē, ne vienmēr tā bija ‘tava istaba’, bet varbūt pat vieta mežā, bēniņos, lielā drēbju skapī? Gribējām, lai kaut kur mēs varētu būt pavisam vieni. Un tagad? Ja ap mums plūst bērniņu balsis vai guļamistabā izveidotajā biroja telpā skan nemitīgie datora atgādinājumi, ka atkal jādodas uz Zoom sēdi, vai ienācis epasts, ko jāatbild?.. Tiek pat ieteikts atrast vietu, kur uz mirkli aiziet no visiem un visa. Zinu, Covid-19  laikā daudzus nospiež tieši tas, ka mums bijis par daudz jāslēpjas no citiem, jābūt vieniem pārāk lielā klusumā. Šie brīnišķīgie un žēlsirdīgie Jēzus vārdi atgādina: Tēvs, kas redz slepenībā, ir klāt! Pat tava klusēšana Viņu neaizkavē tev atbildēt, jo Viņš zina, kas tev vajadzīgs, pirms tu Viņu lūdz.  

Domāju par tiem, kas pirmo reiz dzirdēja šos Jēzus vārdus. Tikai īsi pirms tam, kalna sprediķī, Jēzus bija sācis mācīt par to, kāds ir šis Tēvs, kurš mums ir klāt. Vispirms Jēzus mācīja, ka Tēvam pieder viss gods! Mūsu vienīgam nodomam vai motivācijai darīt labus darbus - vai tas būtu, kā šīs dienas tekstos - ziedojot, lūdzot vai gavējot -  jābūt, lai citi, to redzēdami, godātu Tēvu, kas ir debesīs (Mt. 5:16). Otrkārt, Jēzus atklāj, cik Viņš, mūsu Tēvs ir taisnīgs un Jēzus prasa ne mazāk no mums: “(..) es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mt. 5:44-45). Treškārt, Jēzus atklāj, ka Tēvs ir pilnīgs un, vēlreiz mums pavēl: “Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.”  (Mt. 5:48). Un vēl pāri visam, Viņš ir Mūsu Tēvs debesīs. (Mt. 6:11). Ne tikai mans, pat ne tikai Jēzus, bet mūsu visu Tēvs, kas mūs uzklausa pat apslēptās vietās un aicina kopā lūgt daudzskaitlī.

Mums Ciešanu laikā dāvinātas 40 un 6 dienas dot, lūgt, gavēt – nevis, lai kādam, vai pat sev,  ko pierādītu, bet, lai pavadītu laiku ar Tēvu un Dēlu, un Svēto Garu. Dodot, lūdzot, gavējot, nevis kā tādi, kam ir kas jāpierāda citiem. Tādēļ apslēptībā. Lai nekas nenovērstu mūsu uzmanību, neiztraucētu mūsu mieru, neaizsauktu prom no Tēva, kas redz slepenībā un zina, kas mums vajadzīgs, pirms mēs Viņu lūdzam. Kā? Kā gan nē. 

Izlūdzoties jums Tēva klātesamību un Kristus mieru, dodoties šai klusā, svētā laikā,

+ Lauma Zušēvica

Zvaigznes dienā Jāņa evģ. 8:12 pantā raksta: “Es esmu pasaules gaisma, kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”  Nepadosimies tumsībai, mūsu ceļš ir gaismas ceļš. Aicinu vienoties lūgšanās, lai atgūtu mieru un pārliecību, ka DIEVAM ir pēdējais vārds.

Cik jums draugu?  Vai katrai dienai vajag jaunus?  Protams, ka nē, bet katrai dienai Dievs caur saviem vārdiem dāvina iespēju pavadīt laiku gan ar seniem draugiem, gan ar pavisam jauniem. Ir tie Bībeles stāsti vai teksti, kas ir kā seni draugi!   Vārdus zinām gandrīz no galvas!  Ir citi, ar kuŗiem daloties aptveram, tos nekad neesam lasījuši!  

Aicinu pavadīt katru no 2021. gada 365. dienām ar kādu no Bībeles labiem draugiem!  Tie, kā enkurs, var dāvināt drošu patvērumu, vai kā spārni, mudināt mazliet augstāku mērķus sev uzstādīt, mazliet vairāk uzticēties, pat sapņot, “lidot” pāri ik dienas rūpēm un raizēm. Šie lasījumi atklās, cik ārkārtīgi dažādos veidos un caur tik atšķirīgiem cilvēkiem un notikumiem Dievs runā uz mums.  

Katrai dienai iedalīts viens teksts, kas iepazīstina ar kādu draugu no Bībeles.  Pievienoti arī jautājumi, kas spontāni radās.  Tie lai veicina pārdomāt tekstu no citas perspektīvas.  Ik pa divām nedēļām tiksimies Zoom, lai pārrunātu pagājušo divu nedēļu lasījumus!  Manu Zoom aicinājumu uzliksim  lelbpasaule.lv un Facebook lapā.  To arī izsūtīsim visiem garīdzniekiem un draudžu priekšniekiem/priekšniecēm.  Varat izvēlēties tikties piektdien,  15. janvārī , 10:00 no rīta vai arī  6:30 vakarā pēc Čikāgas laika.  Ceru, ka šie divi laiki dotu iespēju daudziem piedalīties gan ASV, gan Eiropas, gan Austrālijas māsām un brāļiem. Pārrunas būs neformālas.  Kopā varēsim izlemt, vai jāmeklē labāki laiki, vai nē.

Kādreiz visdziļākās un patiesākās pārrunas rodās kopā ceļojot.  Lai tā arī notiek mums kopā dodoties nākamā gada ceļojumā.  Kā pavadīsim laiku gaidot iespējas atgriezties dzīves ritmā?  Mums dots neizsīkstošs miera, gudrības, patiesības un taisnības avots, visos apstākļos.

Reiz Kristus mācekļiem prasīja, vai viņi domā prom doties no Viņa, kā citi bija  darījuši.

Jāņa Ērmaņa vārdi atspoguļo mācekļu atbildi: 

Dodamies!  2021. gadā lai Viņa vārdi sniedz mums svētību!

Jūsu 

+ Lauma