Mīļais Dievs,

dāvā mums Savu Svēto Garu,

ka vārds, ko esam dzirdējuši,

nonāktu līdz mūsu sirdīm,

ka mēs, Tavus vārdus uzklausīdami,

tos pieņemam un tiem ticam,

par tiem priecājamies un tajos rodam

mierinājumu tagad un mūžīgi.

Sludināto vārdu dzirdēja daudzi – citi paklausījās un neuzņēma, citi uzņēma – un saņēma varu kļūt par Dieva bērniem. Kas par neiedomājami lielisku stāvokli: Nabaga cilvēks, nespēcīgs un grēcīgs, dzird par Jēzu, sāk Viņam ticēt un kļūst par Visuvarenā Dieva bērnu! Dievs bezgala lielais un majestātiskais, kļūst tik tuvs kā tēvs.

Uzņēma – neuzņēma, šī izšķiršanās iet cauri visai vēsturei. Ir mainījušās varas, mainījušās tradīcijas, bet Kristus vienmēr ir palicis tas pats.

Ziemsvētku vēsts liecina, ka Dieva mīlestība ir lielāka par vislielāko tumšumu un naidu zemes virsū. Viņa mīlestība kliedē šaubas un dod atbildi gan šīs dzīves, gan mūžības jautājumiem. Dieva labā vēsts atskan: “Nebīsties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis.” Pat vistumšākā dzīves brīdī – nebīsties, jo tavs Pestītājs ir tev klāt! Šī tiešam ir Dieva Labā vēsts!

Atgriezīsimies atkal pie Dieva un Viņa svētā vārda, un lūgsim Dievu, lai Viņš piedod mums mūsu kļūdas un dod mums jaunas sirdis, kas kalpo Viņam īstā, dzīvā ticībā un dedzīgā Kristus mīlestībā.

Mīļā LELBA, tas, ko dodam no savas dzīves Kristū un no Kristus dzīves mūsos, vienmēr bagātina, iedvesmo un ceļ. Betlēmē Dzimušais ir visa labā un katras svētības avots, ieskaitot šo jauno posmu LELBAs dzīvē. Dāvināsim sevi Viņam, lai šis avots neizsīkst mūsos.

Vēlu visiem svētītus, dziļa un cildena prieka pilnus ZIEMSVĒTKUS! Un lai Svētais Gars Jūs vada un pasargā tā Kunga 2019. gadā!

Prāv. Gunārs Lazdiņš, LELBA priekšnieks

Košie, dzīvespriecīgie zīmējumi, kas tapuši Latvijas simtgades gaidās, ir Latvijas bērnu sirsnīgs veltījums Šizuokas slimnīcas bērniem, novēlot drīzu atveseļošanos. Šizuokas bērnu slimnīcas direktors Kisaburo Sakamoto un vēstniece bija vienisprātis, ka šādi krāsaini, sirsnīgi zīmējumi sniedz bērniem pozitīvas emocijas un palīdz atveseļoties. Tāpat Japānas bērniem veidojas labāka izpratne un interese par Latviju, raugoties uz to ar Latvijas bērnu acīm.” Kas par vienreizēju velti!

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā aprūpē bērniņus no visas Latvijas. Vai, Latvijas simtgadi atzīmējot, varētu kas svarīgāks būt, kā izlūgties veselību, Dieva svētību, mīlestību un drošu nākotni katram tās bērnam? Kā mazajai Evelīnai, kas rakstīja: “Kad zīmēju uz dēļa, es domāju par nākotni. Kādas debesis būs nākotnē?”

Uz mirkli raudzījos uz Latviju caur viņas acīm. Zīmējumā debesīs parādās gan zvaigznes, gan mākoņi, gan balons ar trīs sirdīm. Varbūt šīs zvaigznes viņai atgādināja tās, kas Latvijas klusā naktī debesis piepilda un liek cilvēkam izbrīnā apklust, un tomēr cerēt, ka Dievs saklausīs katru lūgšanu. Vai tādas debesis nodrošinātu Latvijas nākotni? Vai varbūt tādas, kur parādās balti, gandrīz vai priecīgi mākoņi, kas, šķiet, vēsta – tuvojas gaiša, cerīga nākotne, ne tumšas, vētrainas dienas. Un balons ar trīs sirdīm? Debesis bez mīlestības nav iedomājamas, ja Latvijai gribam novēlēt nākotni, kurā gribētos dzīvot.

Trīs baloni lika domāt par apustuļa Pāvila vārdiem: “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība!” (I Kor.13:13) Kādēļ mīlestība ir tā lielākā? Jo tā ir Dieva mīlestība, un tik liela, ka no tevis tā prasa tikai kā dāvanu to saņemt. Ticība, jā, tā tevi ved tuvāk Pestītājam; cerība – tā tevi uztur svētceļojumā un dāvina iedvesmu. Bet Dieva mīlestība? Tā tevi pārvērš par šīs mīlestības tālāk dalītāju! Pēkšņi tu vairs nespēj sev vienam to taupīt! Kā Dievs nespēja. Varbūt tādēļ tā ir vispilnīgākā, lielākā, svētākā Dieva velte?!

Domājot par nākotni un Latviju tās simtgadē, lūgsim līdz ar Evelīnu, lai Latvijas nākotnes debesis nestu mieru – kā naktī klusā zvaigžņu sega – un pateicības pilnu prieku debesīs, sveicot baltos mākoņus saules apmirdzētās dienās! Lūgsim, lai debesis virs Latvijas nākotnē būtu ticības, cerības un mīlestības svētītas!

Lai Dieva senie vārdi svētī Latviju, tai vēstot: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – Es došu jums nākotni un cerību!” (Jer. 29:11) Caur bērna acīm lai šī nākotne taptu par svētību debesīs kā virs Latvijas, tā ārpus tās – visur, kur latvju tauta dzīvo, tic, cer un mīl! Malu malās izkaisīti, kā Evelīnas zīmējums māca, mēs tomēr visi esam zem vienas debess un mums visiem viena nākotne! Paldies, Evelīna! Lai tev tikai labas dienas un prieks, sagaidot Latvijas simtgadi!

No sirds apsveicu arī jūs – ikvienu mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienā! Dievam pateicos par tiem, kas reiz dziļā ticībā, cerībā un mīlestībā īstenoja neatkarības ieceri! Viņi no sevis deva visu, lai vēl 100 gadus vēlāk mēs viņiem un viņu bērnu bērniem dotu apsolījumu lūgt un kopā strādāt, lai tuvumā un tālumā – kur vien latvju tauta pulcējas – debesis arī nākotnē vēstītu: “Dievs ir svētījis un svētī Latviju!”

+ Lauma, archibīskape, LELBāL

Lūgsim arvien par mūsu draudzi Aizputē, un jo sevišķi 8. augustā! Todien būs apelācijas instances tiesa lietā starp LELB un Aizputes Sv. Jāņa draudzi. Lai Dievs stiprina mācītāju Vari Bitenieku, draudzes vadību un visu draudzi, kas tik ļoti daudz centušies, lai nezaudētu savu dievnamu! Dievs lai vada un svētī! Tāpat turpināsim lūgt par mūsu Liepājas Krusta draudzi, mācītāju un vadību.

Pēc plenārsēdes daudz bija ko domāt, vēl vairāk ko lūgt pateicībā Dievam par mūsu Baznīcu un katru tās Virsvaldes un Revīzijas komisijas locekli. Kad pirms daudziem gadiem Latvijā sākās atdzimšanas un atjaunošanās kustība, mēs tik ļoti Dievam pateicāmies, jo Viņš tieši tajā laikā mūs bija aicinājis dziļāk un pilnīgāk iesaistīties kopīgā darbā, lai atjaunotos cerība un iedvesmotu visu mūsu Baznīcu.

Vai tāds laiks varētu atkārtoties? Mūsu gatavība atjaunot sadarbības padomes darbu vismaz radīs iespēju atsāk sarunu ar LELB. Dievs lai dod, ka mēs atrastu, kā vienoties Kristū, lai mēs kopā veiktu savu īpašo aicinājumu un sevišķo misiju kalpot latviešu tautai! Dieva vārds atgādina: “Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau ir sen bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo.” ( Māc. 3:15) Un mazliet vēlāk Mācītājs iedrošina un mūs mudina: “No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Māc. 11:6) Lai Dievs svētī!

Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā,
+ Lauma

Foto: Baiba Rēdmane

Tearing children away from their parents who have made an incredibly dangerous journey in the hope of freedom is very cruel and traumatic to these families. LELCA expresses its deepest concern about this inhumane practice and urges the Justice Department to stop this policy of separating families.

Let us remember the words of Paul in the letter to the Romans:  “Love your neighbor as yourself. Love does no harm to a neighbor. Therefore love is the fulfillment of the law.” Romans 13:9-10

In God’s love we join with all of our Latvian Lutheran congregations around the world to pray for the children and families who are suffering under this policy. 

Rev. Gunars Lazdins
President

Lauma Zusevics                       
+ Archbishop
Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad

Rev. Dag Demandt
Director of Communications

Paldies par draudzi, kas jau 30 no 40 gadiem ir ar savu ticību un darbiem apliecinājusi, cik patiesi Dievs Svētais Gars dzīvu dara visu un visus! 

Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ne tikvien draudzē, bet arī plašāk mūsu Baznīcā. To darbu neizmērojami svētīja laba sadarbība ar Tiju Abulu. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!

Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ārpus tās. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem! 
‌
Paldies par jums, manām amata māsām un amata brāļiem! Kas par žēlastību kopā ar jums un visiem, kas ir mūsu māsas un brāļi Kristū, kopā strādāt Baznīcā, kopā lūgt, Dievu slavēt un teikt dievkalpojumos, konferencēs, nometnēs! Priekos un bēdās esam bijuši un būsim kopā. Iedomājos, cik laimīga es esmu - jau 40 gadus darīt to, kas nes sirdī tādu prieku un izraisa, jā, rūpes un kādreiz raizes, bet vienmēr pateicības pilnas lūgšanas par iespēju tā dzīvot, ka darbs neliekas kā darbs! Viss, viss ir žēlastība.
‌
Paldies par ģimeni - gan to, kas ir ap mani, gan par to ģimenes daļu, kas jau debesīs! Ar Ivaru kopā pavadīti 38 no šiem 40 gadiem. Bez viņa atbalsta es nebūtu varējusi tā kalpot un kopā izaudzināt abas brīnišķīgās meitas! Tagad klāt ir viņu dzīves draugi un mazbērniņi, kas piešķīruši neizmērojāmu svētību visai dzīvei. Paldies! 
‌
Šodien Dieva priekšā ar dziļu pateicību un mīlestību pieminu manu mīļo mammiņu un papu, kā arī neskaitāmos mūžībā aizgājušos brāļus un māsas Kristū. No garīdzniekiem, kas toreiz 4. jūnijā bija ap mani, Dieva mierā aizgājuši Arch. Arnolds Lūsis, prāv. Laimdots Grendze, prāv. Kārlis Birznieks, māc. Jurjāns un māc. Kārlis Briedis. Paldies, ka mūsu Baznīcā vēl kalpo prāv. emer. Ivars Gaide, kas mani iesvētīja un iesaistīja tik pilnīgi draudzes dzīvē!
‌
Šajos 40 gados man ir bijusi tā iespēja ticības svētceļojuma beigās būt klāt neskaitāmiem Dieva bērniem. Viņi visi un katrs manā sirdī atstājuši neizdzēšamas pēdas. Viņi tik daudz man ir mācījuši un palīdzējuši augt. Paldies...

Lūdzu un domāju par rītdienu un to, kas vēl būs. Zinu, ka tikai visi kopā, kas esam LELBāL, varēsim gan izveidot, gan sasniegt nākāmo gadu darbības mērķus. Kaut Dievs dotu mums vienotības Garā cits citam Kristus mīlestības un žēlastības spēkā un Viņa patiesības vadībā palīdzēt celt tālāk Dieva valstību te - virs zemes, kur vēl tik daudzi nav atklājuši, kāds Viņš ir, kas viņu Radītājs, Pestītājs un Svētdarītājs! Viss, viss lai nes godu un slavu Dievam un pateicību Jēzum!

Svētais Gars pūš, kur gribēdams, ne dzimumu, ne vecuma ierobežots. Vai esi dēls, vai meita - Tev lemts pravietot! Vai esi jauns, vai sirmgalvis - tev būs skatīt redzējumus un sapņot sapņus! Un, ja esi kā kalps vai kalpone sistēmā, kas ierobežo tavu brīvību - arī Tev lemts pravietot! Kā apustulis Pāvils teica: “Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2.Kor. 3:17) Brīvība, ko spēj ierobežot tikai ilgas palikt attiecībās ar Jēzu caur Viņa vārdiem. Kā Viņš teica: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jņ. 8:32) 

Svētais Gars pūš, kur grib! Paldies Dievam, Svētais Gars neievēro cilvēku radītos iedalījumus - ne ģeogrāfiskos, ne sociālos, ne teoloģiskos, ne ekonomiskos! Ārpus laika un telpas darbojas šis Svētais Gars, kas dzīvu dara katru un svētī mūs, kas Jēzum tic, ar brīnišķīgu dāvanu - Baznīcu! 

Tā Dieva radīta, vadīta un svētīta, tās galva - vienīgi Kristus! 
Vienalga, kuŗā pasaules malā dzīvojat vai kuŗai paaudzei piederīgs esat, vai kādos apstākļos dzīvojat, lai Svētais Gars arī pūstu un plūstu uz jums, iedvesmojot un sapulcinot draudzēs - mūsu Baznīcas ģimenēs! Priecāsimies šinī dienā, jo ar visām grūtībām un pārpratumiem, izaicinājumiem un uzdevumiem, paldies Dievam, Kristus vadītā Baznīca vēl dzīvo! Jā, mums daudz vēl jāaug un no jauna, šķiet, jāiemācās tas, ko zināja mūsu pirmās kristīgās māsas un brāļi:
“Tie pastāvējā apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās… un visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs.” (Ap.d. 2:42,44) Jo Svētais Gars bija klāt un, kur ir Gars, tur cilvēks top atjaunots, iedvesmots, sagatavots katram darbam, tur cilvēks top svētīts! 
‌
No sirds novēlu jums priecīgus, svētīgus Svētā Gara Svētkus un visai Baznīcai, kas kopā esam mēs, kas ticam mūsu brīnišķīgam Trīsvienīgam Dievam, daudz, daudz laimes dzimšanas dienā!

Kristus mīlestībā,

Tādēļ LELBĀL uzskata, ka

 1. Ar grozījumiem "Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā" valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšēju jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar LELB Satversmi, nekā ar valsts likumdošanu. 

 Šī likuma pieņemšanas gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas.

 2. Likuma preambulā tiek izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību.  

Baznīcai ārēju apstākļu dēļ sadaloties vairākās daļās, Baznīca trimdā gan palika juridiskā un personu pēctecībā, bet zaudēja savu zemi, turpretī Baznīcai savā zemē nācās uzņemties pat juridiskā ziņā svešu varu noteicošo jūgu. Šajā situācijā nepieciešama savstarpēja izpratne un līdzjūtība, bet ne paštaisnība;

 3. Šis likumprojekts nepamatoti ierobežo LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu Baznīcas piederību.

LELB rīcība nenoliedzami pārsteidz, jo Latvijas Valsts Satversmes 99. punkts apliecina, ka Baznīca ir atdalīta no valsts. 

Lauma Zuševica                                                         
LELBĀL Arhibīskape 

Kārlis Žols
LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvests