2018. gada Ziemsvētkos
Dieva mīlestība, Svētā Gara sadraudzība
un Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar mums visiem. Āmen.
“Viņš
nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet cik Viņu uzņēma, tiem
Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” (Jāņa ev. 1:11-12)
Mīļā LELBA, pieņemsim
Dieva vārdu ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdi!!!
[...]Mīļais Dievs,
dāvā mums Savu Svēto Garu,
ka vārds, ko esam dzirdējuši,
nonāktu līdz mūsu sirdīm,
ka mēs, Tavus vārdus uzklausīdami,
tos pieņemam un tiem ticam,
par tiem priecājamies un tajos rodam
mierinājumu tagad un mūžīgi.
Sludināto
vārdu dzirdēja daudzi – citi paklausījās un neuzņēma, citi uzņēma – un saņēma
varu kļūt par Dieva bērniem. Kas par neiedomājami lielisku stāvokli: Nabaga
cilvēks, nespēcīgs un grēcīgs, dzird par Jēzu, sāk Viņam ticēt un kļūst par
Visuvarenā Dieva bērnu! Dievs bezgala lielais un majestātiskais, kļūst tik tuvs
kā tēvs.
Uzņēma –
neuzņēma, šī izšķiršanās iet cauri visai vēsturei. Ir mainījušās varas,
mainījušās tradīcijas, bet Kristus vienmēr ir palicis tas pats.
Ziemsvētku
vēsts liecina, ka Dieva mīlestība ir lielāka par vislielāko tumšumu un naidu
zemes virsū. Viņa mīlestība kliedē šaubas un dod atbildi gan šīs dzīves, gan
mūžības jautājumiem. Dieva labā vēsts atskan: “Nebīsties, jo redzi, es jums
pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs
dzimis.” Pat vistumšākā dzīves brīdī – nebīsties, jo tavs Pestītājs ir tev
klāt! Šī tiešam ir Dieva Labā vēsts!
Atgriezīsimies
atkal pie Dieva un Viņa svētā vārda, un lūgsim Dievu, lai Viņš piedod mums mūsu
kļūdas un dod mums jaunas sirdis, kas kalpo Viņam īstā, dzīvā ticībā un dedzīgā
Kristus mīlestībā.
Mīļā LELBA,
tas, ko dodam no savas dzīves Kristū un no Kristus dzīves mūsos, vienmēr
bagātina, iedvesmo un ceļ. Betlēmē Dzimušais ir visa labā un katras svētības
avots, ieskaitot šo jauno posmu LELBAs dzīvē. Dāvināsim sevi Viņam, lai šis
avots neizsīkst mūsos.
Vēlu
visiem svētītus, dziļa un cildena prieka pilnus ZIEMSVĒTKUS! Un lai Svētais
Gars Jūs vada un pasargā tā Kunga 2019. gadā!
Prāv. Gunārs
Lazdiņš, LELBA priekšnieks
Publicēts 20|12|2018
Prāvests
Gunārs Lazdiņš
18. novembra sveiciens draudzēm
Latvijas simtgades gaidās top
bērnu sveicienu māksla
Laikrakstā “Latvietis” lasām, ka
“2018. gada 10. oktobrī Latvijas Republikas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī
viesojās Šizuokas prefektūras Bērnu slimnīcā Japānā, lai nogādātu Latvijas
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu zīmējumus…
[...]Košie, dzīvespriecīgie zīmējumi, kas tapuši Latvijas simtgades gaidās, ir Latvijas bērnu sirsnīgs veltījums Šizuokas slimnīcas bērniem, novēlot drīzu atveseļošanos. Šizuokas bērnu slimnīcas direktors Kisaburo Sakamoto un vēstniece bija vienisprātis, ka šādi krāsaini, sirsnīgi zīmējumi sniedz bērniem pozitīvas emocijas un palīdz atveseļoties. Tāpat Japānas bērniem veidojas labāka izpratne un interese par Latviju, raugoties uz to ar Latvijas bērnu acīm.” Kas par vienreizēju velti!
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā aprūpē bērniņus no visas Latvijas. Vai, Latvijas simtgadi atzīmējot, varētu kas svarīgāks būt, kā izlūgties veselību, Dieva svētību, mīlestību un drošu nākotni katram tās bērnam? Kā mazajai Evelīnai, kas rakstīja: “Kad zīmēju uz dēļa, es domāju par nākotni. Kādas debesis būs nākotnē?”
Uz mirkli raudzījos uz Latviju caur viņas acīm. Zīmējumā debesīs parādās gan zvaigznes, gan mākoņi, gan balons ar trīs sirdīm. Varbūt šīs zvaigznes viņai atgādināja tās, kas Latvijas klusā naktī debesis piepilda un liek cilvēkam izbrīnā apklust, un tomēr cerēt, ka Dievs saklausīs katru lūgšanu. Vai tādas debesis nodrošinātu Latvijas nākotni? Vai varbūt tādas, kur parādās balti, gandrīz vai priecīgi mākoņi, kas, šķiet, vēsta – tuvojas gaiša, cerīga nākotne, ne tumšas, vētrainas dienas. Un balons ar trīs sirdīm? Debesis bez mīlestības nav iedomājamas, ja Latvijai gribam novēlēt nākotni, kurā gribētos dzīvot.
Trīs baloni lika domāt par apustuļa Pāvila vārdiem: “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība!” (I Kor.13:13) Kādēļ mīlestība ir tā lielākā? Jo tā ir Dieva mīlestība, un tik liela, ka no tevis tā prasa tikai kā dāvanu to saņemt. Ticība, jā, tā tevi ved tuvāk Pestītājam; cerība – tā tevi uztur svētceļojumā un dāvina iedvesmu. Bet Dieva mīlestība? Tā tevi pārvērš par šīs mīlestības tālāk dalītāju! Pēkšņi tu vairs nespēj sev vienam to taupīt! Kā Dievs nespēja. Varbūt tādēļ tā ir vispilnīgākā, lielākā, svētākā Dieva velte?!
Domājot par nākotni un Latviju tās simtgadē, lūgsim līdz ar Evelīnu, lai Latvijas nākotnes debesis nestu mieru – kā naktī klusā zvaigžņu sega – un pateicības pilnu prieku debesīs, sveicot baltos mākoņus saules apmirdzētās dienās! Lūgsim, lai debesis virs Latvijas nākotnē būtu ticības, cerības un mīlestības svētītas!
Lai Dieva senie vārdi svētī Latviju, tai vēstot: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – Es došu jums nākotni un cerību!” (Jer. 29:11) Caur bērna acīm lai šī nākotne taptu par svētību debesīs kā virs Latvijas, tā ārpus tās – visur, kur latvju tauta dzīvo, tic, cer un mīl! Malu malās izkaisīti, kā Evelīnas zīmējums māca, mēs tomēr visi esam zem vienas debess un mums visiem viena nākotne! Paldies, Evelīna! Lai tev tikai labas dienas un prieks, sagaidot Latvijas simtgadi!
No sirds apsveicu arī jūs – ikvienu mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienā! Dievam pateicos par tiem, kas reiz dziļā ticībā, cerībā un mīlestībā īstenoja neatkarības ieceri! Viņi no sevis deva visu, lai vēl 100 gadus vēlāk mēs viņiem un viņu bērnu bērniem dotu apsolījumu lūgt un kopā strādāt, lai tuvumā un tālumā – kur vien latvju tauta pulcējas – debesis arī nākotnē vēstītu: “Dievs ir svētījis un svētī Latviju!”
+ Lauma, archibīskape, LELBāL
Publicēts 15|11|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
AICINĀJUMS ZIEDOT FLORENCES CIETUŠAJIEM
Mīļās māsas un brāļi!
Lietus ūdens turpina celties dienvidu un ziemeļu Karolīnās, kur plosās orkāns Florence.
Diemžēl vairāk nekā 30 cilvēki ir miruši šīs nopietnās vētras dēļ un tūkstošiem cilvēki ir
atstāti bez elektrības vai pajumtes. Vajadzība pēc palīdzības ir liela!
[...]LELBA aicina ziedot un atbalstīt mūsu māsas un brāļus Karolīnās šajā grūtā laikā! Visus
ziedojumus LELBA tālāk nosūtīs “Lutheran Disaster Response” kā kopīgu ziedojumu.
Ziedojumus var sūtīt tieši uz LELBA, memo: “Florence”
1385 Andrews Ave, Lakewood, OH 44107
Žēlo mani, Dievs, žēlo mani – mana dvēsele tveras pie tevis,
un tavu spārnu ēnā es patveršos, kamēr posts paiet. Es saucu visaugstajam Dievam, Dievam,
kas visu man piepilda! Psalms 57:1-2.
Lai Dievs vada un pasargā!
LELBA pārvaldes priekšnieks
Prāvests Gunārs Lazdiņš
LELBA Informācijas nozares vadītājs
Mācītājs Dāgs Demandts
Publicēts 21|09|2018
Vēstule no archibīskapes Laumas
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
No sirds ceru, ka Dievs jūs ir svētījis ar iespēju atspirgt no darba slodzes un baudīt vasaru. Zinām, ka ne visiem šis ir bijis skaists laiks. Lūgsim par tiem, kas Kalifornijā, Zviedrijā un Grieķijā smagi cieš dēļ tik spēcīgiem dzīvību un dabu apdraudošiem ugunsgrēkiem! Lūgsim arī par Latviju, jo Kurzemē deg meži un lielais karstums daudziem nes nelabvēlīgas sekas! Atcerēsimies: “Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi.” (I Kor. 12:26) Mēs varam palīdzēt, ja kāds ir cietis.
[...]Lūgsim arvien par mūsu draudzi Aizputē, un jo sevišķi 8. augustā! Todien būs apelācijas instances tiesa lietā starp LELB un Aizputes Sv. Jāņa draudzi. Lai Dievs stiprina mācītāju Vari Bitenieku, draudzes vadību un visu draudzi, kas tik ļoti daudz centušies, lai nezaudētu savu dievnamu! Dievs lai vada un svētī! Tāpat turpināsim lūgt par mūsu Liepājas Krusta draudzi, mācītāju un vadību.
Pēc plenārsēdes daudz bija ko domāt, vēl vairāk ko lūgt pateicībā Dievam par mūsu Baznīcu un katru tās Virsvaldes un Revīzijas komisijas locekli. Kad pirms daudziem gadiem Latvijā sākās atdzimšanas un atjaunošanās kustība, mēs tik ļoti Dievam pateicāmies, jo Viņš tieši tajā laikā mūs bija aicinājis dziļāk un pilnīgāk iesaistīties kopīgā darbā, lai atjaunotos cerība un iedvesmotu visu mūsu Baznīcu.
Vai tāds laiks varētu atkārtoties? Mūsu gatavība atjaunot sadarbības padomes darbu vismaz radīs iespēju atsāk sarunu ar LELB. Dievs lai dod, ka mēs atrastu, kā vienoties Kristū, lai mēs kopā veiktu savu īpašo aicinājumu un sevišķo misiju kalpot latviešu tautai! Dieva vārds atgādina: “Kas tagad ir, tas jau sen ir bijis, un kas vēl būs, tas arī jau ir sen bijis, jo Dievs atjauno nereti arī jau sen pagājušo.” ( Māc. 3:15) Un mazliet vēlāk Mācītājs iedrošina un mūs mudina: “No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Māc. 11:6) Lai Dievs svētī!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā,
+ Lauma
Foto: Baiba Rēdmane
Publicēts 04|08|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
LELBA statement on family separation
The
Latvian Evangelical Lutheran Church in America (LELCA) and its congregations
across the U.S. are appalled by the fact that 2,000 + children have been
separated from their families at the US-Mexican border under the US governments
“zero tolerance” policy. This policy leads to children being separated from
parents caught illegally crossing the border.
Members
of our congregations arrived from Latvia in the US after WWII as immigrants,
seeking the freedom and refuge that the United States promised. The separation
of children from their families offers no promise of freedom or refuge.
[...]
Tearing
children away from their parents who have made an incredibly dangerous journey
in the hope of freedom is very cruel and traumatic to these families. LELCA
expresses its deepest concern about this inhumane practice and urges the
Justice Department to stop this policy of separating families.
Let
us remember the words of Paul in the letter to the Romans: “Love your neighbor as yourself. Love does no
harm to a neighbor. Therefore love is the fulfillment of the law.” Romans 13:9-10
In
God’s love we join with all of our Latvian
Lutheran congregations around the world to pray for the children and families
who are suffering under this policy.
Rev. Gunars Lazdins
President
Lauma Zusevics
+ Archbishop
Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad
Rev. Dag Demandt
Director of Communications
Publicēts 18|06|2018
Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis
Daudziem šī diena būs kā visas citas, bet latvietis tai nedrīkst paiet garām bez lūgšanām. Mūsu latvju tautai 14. jūnijs nedrīkst kļūt par tikai "vēl vienu dienu". Kas tad pieminēs tos, kas tai dienā un dienās pēc tam piedzīvoja teroru, ārprātu, nāvi, nežēlību?! Man reiz prasīja: “Kāpēc vēl ik gadu pulcējāmies svētbrīdī pie aizvesto pieminekļa? Ir taču pagājuši tik daudz gadu, un arī dievlūdzēju skaits kļūst arvien mazāks.” Patiesība, bet vajag jau tikai divus, lai Pestītājs būtu klāt un uzklausītu lūgšanas, ko vēl čukst tie, kuru sirdis gatavas vēlreiz skumt, arī lai neaizmirstu, kā līdzi just. Spēja līdzi just ir pretspēks apātijai, kas ir reāls apdraudējums pasaules mieram. 14. jūnija piemiņas brīži ir arī pretspēks aizmirstībai, un tā ir bīstama.
Tādēļ vēlreiz aicinu šodien neaizmirst, bet kopā sanākt un, ja vien tas neiespējams, tad domās līdz aizceļot pagātnē un uz mirkli līdzi just tiem latviešu bēgļiem, kas pēc sešiem gadiem 14. jūnijā pulcējās Sillenbuchas baznīcā un dziedāja:
[...]
Par tiem, kas projām dzīti no mūsu tēvzemes,
Dievs Tēvs, mēs Tevi lūdzam no sirds un dvēseles,
Lai savos sāpju ceļos tie kaut cik remdētos...
Iet viņi svešos ceļos un sāpju dzelmēs grimst;
Bet daudziem nāves ēnā sirds gurdā pukstēt rimst,
Lai tiem, kas paliek turpu, Dievs vieglas smiltis dod;
Bet tie, kas pārcietuši, lai ceļu pie mums rod.
Ieskatieties mākslinieces Laisteres tikai pirms trim gadiem tapušajā gleznā! Viņas sirds arī nevarēja šo dienu aizmirst! Katram šis tēls nozīmēs ko citu, man no vagona lidojošie tauriņi liek augšup celties pateicības lūgšanām, ka Kristus ir Augšāmcelšanās un dzīvība, nāves uzvarētājs, cietējs, kas spēja un spēj līdzi just katram, kas nav Viņa aizmirsti. Nekad! Mums nav jāskumst kā tiem, kam nav cerības! Lai Dievs svētī jūs atceroties, lūdzot, pieminot, sirdis atverot līdzjūtībā un arvien drošākā paļāvībā Kristum, kura mīlestība nekad nebeidzas, bet vieno mirušos un dzīvos!Kad mūsu piemiņa ir aizvesto un zudušo vienīgais piemineklis.
Pateicos Ap. Linkolnas draudzei par atsūtīto pagājušā gada Tautas sēru dievkalpojuma lapiņu.
Publicēts 15|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Sveicam mūsu mīļo Archibīskapi Laumu ordinācijas 40. gadadienā!
Ko rakstīt šādā dienā, kad visas domas ceļo uz brīdi, kad nelaiķis Arch. Arnolds Lūsis mani ordinēja? Tik viens vārds skan caur visām domām: paldies! Paldies Dievam Debestēvam, Pestītājam Jēzum, kalpošanas iedvesmotājam Svētajam Garam!
Paldies par Baznīcu, kas reiz saredzēja manī to, ko kādreiz pati nespēju! Paldies par mana aicinājuma apstiprinājumu un nepārtraukto atbalstu manai kalpošanai! Paldies par katru iespēju būt kopā un mācīt, sapņot, kopā kalpot ar visu mūsu Baznīcu Kristus mīlestības un žēlastības spēkā!
[...]
Paldies par draudzi, kas jau 30 no 40 gadiem ir ar savu ticību un darbiem apliecinājusi, cik patiesi Dievs Svētais Gars dzīvu dara visu un visus!
Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ne tikvien draudzē, bet arī plašāk mūsu Baznīcā. To darbu neizmērojami svētīja laba sadarbība ar Tiju Abulu. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!
Zinu - bez draudzes lūgšanām, ticības, padomiem, atbalsta un sirds siltuma es nebūtu varējusi kalpot ārpus tās. Ja sāktu visu vārdus minēt, neviens vairs nelasītu, tādēļ lūdzu no sirds, kaut Dievs dotu katram zināt, cik daudz jūs cienu un mīlu un pateicos par kopā nokalpotajiem gadiem!
Paldies par jums, manām amata māsām un amata brāļiem! Kas par žēlastību kopā ar jums un visiem, kas ir mūsu māsas un brāļi Kristū, kopā strādāt Baznīcā, kopā lūgt, Dievu slavēt un teikt dievkalpojumos, konferencēs, nometnēs! Priekos un bēdās esam bijuši un būsim kopā. Iedomājos, cik laimīga es esmu - jau 40 gadus darīt to, kas nes sirdī tādu prieku un izraisa, jā, rūpes un kādreiz raizes, bet vienmēr pateicības pilnas lūgšanas par iespēju tā dzīvot, ka darbs neliekas kā darbs! Viss, viss ir žēlastība.
Paldies par ģimeni - gan to, kas ir ap mani, gan par to ģimenes daļu, kas jau debesīs! Ar Ivaru kopā pavadīti 38 no šiem 40 gadiem. Bez viņa atbalsta es nebūtu varējusi tā kalpot un kopā izaudzināt abas brīnišķīgās meitas! Tagad klāt ir viņu dzīves draugi un mazbērniņi, kas piešķīruši neizmērojāmu svētību visai dzīvei. Paldies!
Šodien Dieva priekšā ar dziļu pateicību un mīlestību pieminu manu mīļo mammiņu un papu, kā arī neskaitāmos mūžībā aizgājušos brāļus un māsas Kristū. No garīdzniekiem, kas toreiz 4. jūnijā bija ap mani, Dieva mierā aizgājuši Arch. Arnolds Lūsis, prāv. Laimdots Grendze, prāv. Kārlis Birznieks, māc. Jurjāns un māc. Kārlis Briedis. Paldies, ka mūsu Baznīcā vēl kalpo prāv. emer. Ivars Gaide, kas mani iesvētīja un iesaistīja tik pilnīgi draudzes dzīvē!
Šajos 40 gados man ir bijusi tā iespēja ticības svētceļojuma beigās būt klāt neskaitāmiem Dieva bērniem. Viņi visi un katrs manā sirdī atstājuši neizdzēšamas pēdas. Viņi tik daudz man ir mācījuši un palīdzējuši augt. Paldies...
Lūdzu un domāju par rītdienu un to, kas vēl būs. Zinu, ka tikai visi kopā, kas esam LELBāL, varēsim gan izveidot, gan sasniegt nākāmo gadu darbības mērķus. Kaut Dievs dotu mums vienotības Garā cits citam Kristus mīlestības un žēlastības spēkā un Viņa patiesības vadībā palīdzēt celt tālāk Dieva valstību te - virs zemes, kur vēl tik daudzi nav atklājuši, kāds Viņš ir, kas viņu Radītājs, Pestītājs un Svētdarītājs! Viss, viss lai nes godu un slavu Dievam un pateicību Jēzum!
Mīlestībā Viņam par katru dienu, ko Viņš žēlastībā dāvinājis...
https://www.facebook.com/LaumaZusevica/posts/570040006730541
Publicēts 05|06|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
Priecīgus, Svētā Gara iedvesmotus Vasarsvētkus!
“Svētais Gars pūš, kur grib!” Priecīgus, Svētā Gara iedvesmotus Vasarsvētkus!
"Svētais Gars pūš, kur grib," tā Jēzus mācīja un tā tika pierakstīts Jāņa Evaņģēlijā 3:8. Pēc augšāmcelšanās un tieši pirms Viņš tika pacelts debesīs, Jēzus mācekļiem bija teicis: “Neaizejiet no Jeruzālemes, bet sagaidiet Tēva apsolījumu, ko jau dzirdējāt no manis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām kristīs Svētajā Garā… jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāk pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālēmē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” (Ap.d. 1:4b-5,8) Svētais Gars neievēro robežas - ne izredzētās tautas, ne Samarijas.
Svētais Gars pūš, kur gribēdams, un, šķiet, arī - kad vēlas. Jau vairākus gadu simteņus Dieva bērni bija gaidījuši pravietojumu piepildīšanos. Pirmajā kristīgās Baznīcas dzimšanas dienā apustulis Pēteris paziņoja, ka sen gaidītais brīdis klāt: "Tagad notiek tas, kas sacīts, caur pravieti Joēlu: pēdējās dienās notiks, saka Dievs, es izliešu savu Garu pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi skatīs redzējumus, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār maniem kalpiem un manām kalponēm es izliešu savu Garu tajās dienās, un viņi pravietos.” (Ap.d. 2:16-18)
[...]
Svētais Gars pūš, kur gribēdams, ne dzimumu, ne vecuma ierobežots. Vai esi dēls, vai meita - Tev lemts pravietot! Vai esi jauns, vai sirmgalvis - tev būs skatīt redzējumus un sapņot sapņus! Un, ja esi kā kalps vai kalpone sistēmā, kas ierobežo tavu brīvību - arī Tev lemts pravietot! Kā apustulis Pāvils teica: “Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2.Kor. 3:17) Brīvība, ko spēj ierobežot tikai ilgas palikt attiecībās ar Jēzu caur Viņa vārdiem. Kā Viņš teica: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jņ. 8:32)
Svētais Gars pūš, kur grib! Paldies Dievam, Svētais Gars neievēro cilvēku radītos iedalījumus - ne ģeogrāfiskos, ne sociālos, ne teoloģiskos, ne ekonomiskos! Ārpus laika un telpas darbojas šis Svētais Gars, kas dzīvu dara katru un svētī mūs, kas Jēzum tic, ar brīnišķīgu dāvanu - Baznīcu!
Tā Dieva radīta, vadīta un svētīta, tās galva - vienīgi Kristus!
Vienalga, kuŗā pasaules malā dzīvojat vai kuŗai paaudzei piederīgs esat, vai kādos apstākļos dzīvojat, lai Svētais Gars arī pūstu un plūstu uz jums, iedvesmojot un sapulcinot draudzēs - mūsu Baznīcas ģimenēs! Priecāsimies šinī dienā, jo ar visām grūtībām un pārpratumiem, izaicinājumiem un uzdevumiem, paldies Dievam, Kristus vadītā Baznīca vēl dzīvo! Jā, mums daudz vēl jāaug un no jauna, šķiet, jāiemācās tas, ko zināja mūsu pirmās kristīgās māsas un brāļi:
“Tie pastāvējā apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās… un visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs.” (Ap.d. 2:42,44) Jo Svētais Gars bija klāt un, kur ir Gars, tur cilvēks top atjaunots, iedvesmots, sagatavots katram darbam, tur cilvēks top svētīts!
No sirds novēlu jums priecīgus, svētīgus Svētā Gara Svētkus un visai Baznīcai, kas kopā esam mēs, kas ticam mūsu brīnišķīgam Trīsvienīgam Dievam, daudz, daudz laimes dzimšanas dienā!
Kristus mīlestībā,
Publicēts 20|05|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica
LELBĀL VIEDOKLIS PAR IZMAIŅĀM LELB LIKUMĀ
Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca,
izmantojot vairāku Saeimas deputātu atbalstu, ir lūgusi iekļaut Saeimas darba
kārtībā jautājumu par izmaiņām LELB likumā. Šis likumprojekts ir izstrādāts bez
konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. Tā kā pašreiz Latvijas
teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu Baznīcas un to
draudzes, kā tās Latvijas ev. lut. baznīcas pēcteces, kuras darbību pārtrauca
Otrais Pasaules karš un sekojošā okupācija (Latvijas ev.lut. baznīca, kas
darbojas Latvijā un Īrijā- LELB; Latvijas ev.lut. Baznīca ārpus Latvijas,
kas darbojas pasaules mērogā, ieskaitot Latviju - LELBĀL; un Vācu ev. lut.
Baznīca Latvijā), būtu piemēroti, ņemot vērā šo vēsturisko procesu, kā arī
kristīgus savstarpējas cieņas principus, vienoties par baznīcu līdzvērtīgu
sadarbību, netaisni neizceļot vienas absolūtu prioritāti.
[...]
Tādēļ LELBĀL uzskata, ka
1. Ar grozījumiem "Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā" valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšēju
jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar
LELB Satversmi, nekā ar valsts likumdošanu.
Šī likuma pieņemšanas
gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas.
2. Likuma preambulā tiek izteikti
vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko
nepārtrauktību.
Baznīcai ārēju apstākļu dēļ sadaloties
vairākās daļās, Baznīca trimdā gan palika juridiskā un personu pēctecībā, bet
zaudēja savu zemi, turpretī Baznīcai savā zemē nācās uzņemties pat juridiskā
ziņā svešu varu noteicošo jūgu. Šajā situācijā nepieciešama savstarpēja
izpratne un līdzjūtība, bet ne paštaisnība;
3. Šis likumprojekts nepamatoti ierobežo
LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu Baznīcas piederību.
LELB rīcība nenoliedzami pārsteidz, jo Latvijas Valsts Satversmes 99.
punkts apliecina, ka Baznīca ir atdalīta no valsts.
Lauma Zuševica
LELBĀL Arhibīskape
Kārlis Žols
LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvests
Publicēts 19|04|2018
Ir klusā sestdiena. Ārā gāž lietus. Domās aizceļoju pie mācekļiem un krustā sistā, nu viņiem uz visiem laikiem, šķiet, mirušā Jēzus sekotājiem. Lielā piektdiena viņiem likās beigas visām viņu cerībām. Vai tajā sestdienā lija lietus kā paša Dieva asaras? Kopā saplūstot ar sērotāju?
[...]
Domāju, kā lietus sagatavo zemi saņemt sēklas, kuŗās paslēpta dzīvība, kas laužas uz āru! Reiz prāv. Ozols rakstīja: "Ticība ir kā sēkla - arī tai ir jālaužas uz āru!" Bet tajā sabata dienā ne mācekļi, ne citi Jēzus sekotāji nebija gatavi pat iziet no slēgtās istabas. Vēl bija laiks sērot, pat raudāt.
Gāž lietus, daba atspirgst, tuvojas pavasaris! Ko raudāt mums, kas jau sen zinām, ka Kristus ir augšāmcēlies! Un tomēr, vai šī diena nav tāda, ka gribas raudāt līdzi visiem, kas šodien cieš vai raud izsalkumā, izmisumā, bailēs, vientulībā, sāpēs, nemīlēti, nosodīti, atstumti, bez cerības? "Raudiet ar tiem, kas raud", reiz Pāvils teica, bet ne lai bez cerības atstātu otru, bet lai sev atgādinātu, ka esi cilvēks, kam sāp, kad otram sāp. Sāp arī, ka reiz Jēzum tā bija jācieš. Domāju, vai spēja līdzi just nebūs tā, kas, galu galā, atklās, ko īsti nozīmē mīlēt citam citu, kā Jēzus mūs ir mīlējis? Ja tev nesāp otra ciešanas, vai Tu viņu mīli?
Paldies, Kungs, ka šorīt līst lietus un Tu dāvini laiku sagatavot sevi lauzties ārā no visa, kas mums varētu likt domāt, ka nav cerības. Paldies, ka mēs jau zinām, ka Tu lēmi, ka Jēzus dzīvs no nāves kapa celsies! Gaidot rītdienu, Debestēvs, ja kāds šodien ir ciešanās, neļauj tam gaidīt. Dari, kā tikai Tu spēj, un arī caur mūsu lūgšanām atjauno cerību!
Publicēts 31|03|2018
Archibīskape
Lauma Zušēvica