LELBA Sinodi gaidot
Mīļie draugi
Kristū, mīļā LELBA!
Tieši pirms nedēļas
gaidīju saņemt ziņas, kuras vienlaicīgi lika sirdij pateikties un
nodrebēt. Pateikties par visiem, kas dzīves
ceļā staigājuši līdzi, un caur saviem vārdiem un darbiem likuši manīt, ka
Kristus bija ar mums. Tie esat tik daudzi no jums, kurus tagad gaidu, lai būtu
kopā Sinodē, kas nesīs lielas pārmaiņas arī LELBA dzīvē.
[...] Dievam no sirds pateicos,
ka ilgi nebija jāgaida būt kopā ar tik daudzām mīļām māsām un mīļiem brāļiem
Kristū. Tagad gaidu ar jums Dievu pielūgt, slavēt, dziedāt un lūgt, lai Viņš
palīdz saskaņot mūsu domas un darbus ar Viņa prātu un nodomu visai mūsu
Baznīcai. Paldies par katru apsveikumu un, jo sevišķi, par katru lūgšanu. Zinu,
cik tās ir nepieciešamas, kad jādomā, kā vadīt mūsu Baznīcu, lai tā
arvien uzticīgi kalpotu mūsu Kungam Viņa žēlastības un patiesības Garā.
Kad LELBĀL Virsvalde
apstiprināja bīskapa vēlēšanu rezultātus, rakstīju to, ar ko daļēji dalos arī
ar jums, jo vārdi liekas piemēroti šai vakarā pirms Sinodes:
“Pa šiem
gadiem kopā ar jums kalpojot, esmu ieguvusi ne tikai dziļāku izpratni par
mūsu Baznīcu un zināšanas, bet iedvesmu un draudzības, kuras pamatotas ticībā
un pārliecībā, ka mēs visi esam Dieva valstības maza, bet svētīta, dzīva daļa. Kopā
lūdzot, Dievu slavējot un katrs paliekot Kristū, mēs kopā esam varējuši
pastāvēt kā viens dzīvs un auglīgs Kristus vīnakoka zars.
Pēdējās
dienās Kristus līdzība par vīnakoku atkārtoti nākusi prātā. Vīnakoks aug
horizontāli. Tā zari spēj dzīvot un nest augļu bagātību tikai, ja tie cieši jo
cieši paliek Jēzū un ir stingri savīti kopā. Esmu apbrīnojusi, kā stāvos kalnos
vīnakoka zari nes augļus, cits cita 'smagumu' panesot. Lūdzu, lai Dievs
dotu mums visiem sava Gara spēku tā citam citu nest un kopā strādāt, lai notiktu,
kā Jēzus mācīja: Ja jūs manī paliekat un mani vārdi paliek jūsos, jūs
varēsiet lūgt, ko vien gribēsiet, un tas jums notiks. Un mans Tēvs ar to tiks
pagodināts, ka jūs nesīsiet daudz augļu un kļūsiet mani mācekļi. (Jņ.
15:7-8) Vai, kā arī varētu tulkot, ka caur šiem augļiem tiks apliecināts,
ka esam Viņa mācekļi, jo tie būs dzīvi liecinieki, ka dzīvojam Viņā.
Ticu, ka
mēs esam jutuši, ka tādā Garā mūsu arch. Elmārs Ernsts Rozītis gandrīz 21 gadu mūs
ir vadījis, un tādēļ arī esam piedzīvojuši Dieva svētību, ka esam varējuši nest
augļus Viņam par godu un par svētību mūsu Baznīcai un tautai. Paldies liekas
par maz teikts, Sinodes laikā ceru, ka visa LELBA varēs patiesi apliecināt, cik
dziļi novērtējam mūsu arch. Rozīša pašaizliedzīgo kalpošanu, ticību un sirsnību.
Ticu, ka neesmu vienīgā, kas tev pateicas par tavu vadību, sirsnību un gatavību
vienmēr uzklausīt, palīdzēt un pacietīgi atgādināt, ka Dieva žēlastība nekad
nebeidzas!
Raugoties
nākotnē, zinu, viss ir Dieva rokās, bet ticu, ka mēs esam Viņa darba
rīki. Kopā lūgsim un strādāsim, lai Viņš svētītu mūsu kalpošanu, ka
ikviens mūsu Baznīcā arī caur mūsu darba augļiem piedzīvotu Dieva žēlastību un
to mīlestību, ko Jēzus dāvina: Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā es jūs esmu
mīlējis. Palieciet manā mīlestībā! (Jņ. 15:9) Pasaulei tā ir tik
ļoti vajadzīga, un mums ir uzdevums ar to dalīties.”
Nevaru
sagaidīt ar jums kopā dalīties Kristus mīlestībā!
Uz drīzu redzēšanos Sinodē!
Publicēts 23|10|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
PRĀVESTE LAUMA ZUŠĒVICA IEVĒLĒTA PAR LATVIJAS EV. LUT. BAZNĪCAS ĀRPUS LATVIJAS BĪSKAPI
Bīskapa vēlēšanu komisija savā sēdē Sietlas baznīcas telpās š. g. 15. oktobrī konstatēja, ka balstiesīgo sarakstā ir 184 vienības – draudzes, garīdznieki un draudžu darbinieki – ar 205 balsīm. No izsūtītām 183 vēlēšanu materiālu aploksnēm saņemtas 172 atbildes ar 196 balsīm (95%).
Prāv. Lauma Zušēvica saņēma 140 balsis, prāv. Andris Abakuks 35 un prāv. emer. Fritz T. Kristbergs 19 balsis. Viena balsošanas zīme bija tukša un viena nederīga.
[...]
Baznīcas Virsvalde ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātu.
Balsoja draudzes no 10 dažādām zemēm – ASV, Austrālijas, Beļģijas, Jaunzēlandes, Kanādas, Krievijas (St. Pēterburgas), Latvijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas.
Augstais balsošanas dalībnieku procents un izteiktā interese par vēlēšanām un to rezultātu norāda, ka mūsu Baznīca ir dzīva un darbīga. Novēlam jaunievēlētai bīskapei ar Dieva svētību vadīt mūsu Baznīcu nākošos septiņus gadus un draudzēm strādāt līdzi ar uzticību, sadarbību un mīlestību.
Publicēts 17|10|2014
Vēlēšanu komisijas priekšsēdis
Juris Cilnis
LELBĀL jauna bīskape - Lauma Zušēvica
LELBĀL (Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas) par savu jauno bīskapi ir ievēlējusi Laumu Zušēvicu. Tālāka informācija par vēlēšanu rezultātiem un konsekrāciju vēl sekos.
LELBA saime no sirds sveic jauno bīskapi Laumu un viņas ģimeni šī svētīgā, Dieva izredzētā ceļa sākumā!
LELBĀL darbības noteikumi paredz, ka Baznīcas bīskaps tiek ievēlēts uz septiņiem gadiem. Baznīcas Virsvalde viņam/-ai tad piešķir amata apzīmējumu archibīskaps/-e.
[...] Pēcnieka/-ces ievešana amatā varētu notikt līdz 2015. gada 1. maijam.
Publicēts 17|10|2014
Savstarpēja atzīšana kopējam darbam
Anglikāņu
baznīcas Yorkas archibīskapa rezidencē Bishopthorpe šī gada 19. septembrī
svinīgā dievgalda dievkalpojumā tika parakstīts savstarpējas pilnīgas atzīšanas
un ciešas sadarbības līgums starp Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baznīcu ārpus
Latvijas (LELBĀL) un Eiropas anglikāņu, kā arī Skandināvijas un Baltijas
luterāņu baznīcām. Pēc Somijas pilsētas Porvo nosauktais vienošanās dokuments visai
šo baznīcu savienībai devis vārdu Porvo kopība.
[...]
Porvo vienošanās dokuments tika
pieņemts 1992. gadā, bet Latvijas luterāņu un anglikāņu vienošanās pirmsākumi
bijuši jau 30os gados, pirms Otrais pasaules karš šīs sarunas pārtrauca. Sākot
ar 1994. gadu, Porvo dokumentu parakstījušas visas šīs baznīcas, kā pēdējā
Dānijas luterāņu baznīca 2010. gadā, - izņemot mūsu Baznīcu Latvijā.
Kopš 2010. gada LELBĀL un mazā Luterāņu
Baznīca Lielbritānijā (LBL) Porvo piedalījās kā “observer” - novērotāji. Porvo
baznīcu prezidējošie bīskapi no 2013. gada 20.-22. oktobrim tiekoties
Rejkjavikā vienbalsīgi piekrita mūsu abu baznīcu uzņemšanai turpmāk pilntiesīgā
lomā, un aizvadītā gadā tās baznīcas, kurās šim solim vajadzēja sinodālu
piekrišanu, to arī panāca. Uzņemšanas dokumentus līdz ar mani un LBL bīskapu
Martin Lind parakstīja abi Porvo kopienas priekšsēži - Kopenhāgenas luterāņu
bīskaps Peter Skov-Jakobsen un Dublinas anglikāņu archibīskaps Michael Jackson,
kopā ar Norvēġijas prezidējošo bīskapi Helgu Haugland Byfuglien un mājas tēvu, Yorkas archibīskapu John Sentamu - kā lieciniekiem.
Iepriekšējā vakarā mana kundze Vera
izkārtoja baltiešu tikšanos: ar Igaunijas archibīskapu Andres Poder un māc.
Tauno Teder, Lietuvas bīskapu Mindaugas Sabutis un māc. Darius Petkunas, un par
Eiropas lietām, ieskaitot Baltijas valstis, atbildīgo anglikāņu bīskapu David
Hamid, un prāvestu Dr. Andri Abakuku ar kundzi Rutu. Diemžēl Yorkā no mūsu
Baznīcas Latvijā neviens nepiedalījās, kaut tā joprojām ir novērotāja lomā un archibīskaps
Jānis Vanags LELBĀL uzņemšanu bija atbalstījis.
LELBĀL piederībai Porvo saimei ir ne
tikai principiāla, bet arī liela praktiska nozīme – īpaši zemēs ar lielām
anglikāņu baznīcām. Piemēram, garīgo darbinieku savstarpējā atzīšanā vai telpu lietošanā.
Pirmā pielietošana notiks ar to, ka agrākā bīskape emerita un kopš pārcelšanās
uz Latviju atkal LELBĀL mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga tiks ievesta amatā kā
Rīgas Anglikāņu draudzes mācītāja jau 30. oktobrī. Ja arī formāli Porvo kopība
attiecas uz Eiropas baznīcām, tad balstoties uz to, arī Austrālijā, Jaunzēlandē
vai nupat Kanādā atverās daudzas durvis. Eiropā to personīgi piedzīvoju
Īslandes vadošās bīskapes Agnes Sigurdardottir konsekrācijā Rejkjavikā 2012.
gada Jāņos, LBL jaunā bīskapa Martin Lind ievešanā Liverpūlā 2014. gada 11.
janvārī un Zviedrijas archibīskapu nomaiņas ceremonijās 2014. gada 14./15.
jūnijā Uppsalā, kad šajā amatā kā pirmā sieviete stājās līdzšinējā Lundas
bīskape Antje Jackelen. Jauku kopību pieredzēju jau aprīlī tiekoties
Jaunzēlandē ar Christchurch anglikāņu bīskapi Viktoriju Matjūs (Victoria
Matthews), kas savā japāņa architekta veidotā kartona pagaidu katedrālē mums
aizdeva dievmaizītes un ar kuru, agrāku kanādieti no Toronto, izsmeļoši
apspriedāmies arī sekojošā dienā. Starplaikā arī Church of England pieņēmusi
lēmumu par labu sieviešu konsekrācijai bīskapes amatā. Mūsu LELBĀL uzticēts, no
šī gada 27.-30. novembrim Bad Bollā, netālu no Esslingenas, uzņemt Porvo
konsultāciju “Ethics and Economics”, tā tad starptautisku konferenci par ētikas
nozīmi saimnieciska pasaulē.
Pateicos visiem, kas LELBĀL palīdzējuši
ievest šajā nozīmīgā baznīcu kopībā, pieminot prāvesta Ringolda Mužika
ieguldījumu, un Jānas Jērumas-Grīnbergas padomu pēdējos gados. Lai Dievs dod,
ka mūsu kopējā liecība būtu Dievam par godu un latviešiem līdz ar visiem ap
mums par svētību!
Attēls: ©The Office of the Archbishop of York
Publicēts 03|10|2014
Archibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis
Pagarināts Sinodes pieteikšanās datums
Esam pagarinājuši XIV Sinodes pieteikšanās periodu. Lūdzam pieteikties līdz 30. septembrim, atsūtot uz manu adresi (adrese minēta veidlapā) veidlapu (to var lejuplādēt "Kas/Kur/Kad" sadaļas pirmajā ierakstā "Svarīga informācija par XIV Sinodi Milvokos") un dalības maksu (čeki rakstāmi 'LELBA'). Dalības maksu arī varēs uz vietas samaksāt. Paldies visiem, kas jau ir pieteikušies!
[...]
Atgādinājumi:
1) Lūdzam laicīgi pieteikt istabas pie Radisson Hotel, zvanot tieši viesnīcai: 1-414-257-3400 vai 1-800-333-3333 '2014 Latvian Lutheran Church Assembly'. Grupas istabas cena garantēta tikai līdz 24. septembrim (trešdienai).
2) Lūdzam paņemt līdzi kaut ko, kas ir 'īpašs' jūsu draudzei, ar ko dalīties iepazīšanās vakarā.
Gaidīsim jūs visus ciemos!
Publicēts 23|09|2014
LELBA pārvaldes priekšnieces sekretāre
Tija Abula
LELBĀL oficiāli uzņemta Porvoo saimē
Šī gada 19. septembrī divas Baznīcas - LELBĀL (Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca ārpus Latvijas) un Luterāņu Baznīca Lielbritānijā parakstīja Porvoo deklarāciju. Vairāk par šo svarīgo notikumu var izlasīt un apskatīt bildes
Porvoo saimes mājas lapā.
Atbildi uz jautājumu "Kas ir Porvoo saime?" vislabāk dod Porvoo saimes mājas lapa.
[...] "The Porvoo Communion is a communion of churches that have signed an agreement to "share a common life in mission and service". These churches are either Anglican or Lutheran. The Porvoo churches agree on certain fundamental issues, but Porvoo is not a new confession. The churches maintain their respective identities.
The Porvoo Communion has no central or overhead. In every church there is a contact person for Porvoo and these contact persons meet every year. Two bishops ar co-moderatiors of the Provoo Contact group, one from the Lutheran family and one from the Anglican family and two co-secretaries, also from both church families."
Attēls: ©The Office of the Archbishop of York
Publicēts 23|09|2014
Svarīga informācija par XIV Sinodi Milvokos
LELBA XIV Sinode notiks Milvokos, Viskonsīnā, ASV, 2014. gadā no 24. līdz 26. oktobrim.
"Kas/Kur/Kad" sadaļas pirmajā ierakstā pievienoti četri PDF dokumenti ar svarīgu informāciju:
1) Ievadvēstule ar hoteļa informāciju, 2) Pieteikšanās veidlapa, 3) Sinodes darba kārtība un 4) Ievads Mazajam Katehismam un rīta un vakara lūgšanas. Tiksimies Sinodē!
Publicēts 26|08|2014
Laju kursu turpinājums no 2014. g. 23. līdz 28. septembrim
Sīkāka informācija par Laju kursiem 2014 atrodama sadaļā "Kas/Kur/Kad" (lapas labajā pusē). Tur pievienoti trīs dokumenti: 'Pavadvēstule', 'Pieteikšanās veidlapa' un 'Praktiska informācija' par
lidostām un viesnīcu.
Laju kursi sagatavo neordinētus draudžu darbiniekus draudžu garīgās dzīves vadīšanai. LELBA un visās LELBĀL draudzēs šāda nepieciešamība kļūst arvien lielāka, īpaši situācijās, kad draudzēs nav pieejami mācītāji.
Publicēts 06|08|2014
LELBĀL bīskapa vēlēšanu gaita
Vēlēšanu process
turpinās - 14. jūlijā Vēlēšanu komisija izsūtīja vēlēšanu materiālus 183 adresātiem - balstiesīgajiem. Tā kā ir vairākas lielas draudzes, kurām
locekļu skaita dēļ pienākas vairāk kā viena balss, kopējais balsu skaits ir
206.
Ievēlēts ir
kandidāts, kas ieguvis visu balstiesīgo absolūto vairākumu.
[...]
Ja neviens kandidāts nav ieguvis vajadzīgo
balsu skaitu, otrā gājienā balso tikai par diviem kandidātiem, kas pirmajā
gājienā saņēmuši lielāko balsu skaitu, un ievēlēts ir kandidāts, kas saņēmis
lielāko nodoto balsu skaitu.
Balsojumam
jānotiek līdz 2014. gada 1. oktobrim - izšķīrējs ir nosūtīšanas pasta
zīmogs. Balsu skaitīšana paredzēta 15.
oktobrī.
Atkārtoti tiek
jautāts, kādēļ balsojam par bīskapu. Šis ir
garīgs amats, tā jau pazīstams kopš kristietības sākumiem. Archibīskaps ir administratīvs amats, to piešķir
Baznīcas Virsvalde. Skat. pirmo
paziņojumu par vēlēšanām (Kas/Kur/Kad sadaļā "Archibīskapa algas fonda nozīme un archibīskapa darba apraksts").
Kandidāti ir
Lielbritānijas latviešu ev. lut. draudžu vadītājs, prāv. Andris Abakuks, Toronto Sv. Jāņa draudzes mācītājs, prāv. emer.
Fritz T. Kristbergs un LELBA priekšniece, prāv. Lauma Zušēvica. Jāpiemin, ka
kopā tika uzstādīti 10 garīdznieki, bet pārējie savas kandidatūras neuzturēja.
Publicēts 01|08|2014
Vēlēšanu komisijas priekšsēdis
Juris Cilnis
Kā mums gāja LELBA labdarības projekta Priecīgas pēdas izdalē Kurzemē, 15. - 22. jūnijs, 2014
Latviešu ev. lut. baznīcas
Amerikā Jaunatnes nozares labdarības projekts „Priecīgas pēdas” atbalstīja
bērnus un pieaugušos Kurzemē ar jauniem apaviem (kurpēm - ikdienas un izejas,
sporta apaviem un ziemas zābakiem), kā arī zeķēm. Kopumā ieņemtie līdzekļi
projektam ir bijuši $47,000 USD.
[...]
Vairums ienācis no walk-a-thon pasākumiem 15
pilsētās - Mineapolē (ASV), Otavā (CAN), Denverā (ASV), Filadelfijā (ASV),
Sietlā (ASV), Hamiltonā (CAN), Vašingtonā (ASV), Demoinā (ASV), Bostonā (ASV),
Indianapolē (ASV), Kalamazū (ASV), Toronto (CAN), Lansingā (ASV), Milvokos (ASV)
un Melburnā (AUS). Kopumā tika atbalstīti 415 kurzemnieki. 255 bērni saņēma
jaunus apavus un zeķes, kā arī 60 pieaugušie. Dāvanu kartes no veikala Euroskor
saņēma 100 cilvēki, pārsvarā pensionāri un bērni/pieaugušie, kam bija vajadzīgi
ziemas zābaki. Visi bērni, kuri saņēma
apavu atbalstu, arī saņēma dāvanu kartes 25 EUR vērtībā grāmatnīcā Zvaigzne
ABC.
Kaut arī projekta
izdale oficiāli sākās 15. jūnijā, tomēr varētu teikt, ka projekts neoficiāli
sākās pāris dienas pirms tam, jo, lai atbalstu varētu izdalīt, bija nepieciešams
to iepriekš iegādāties. Apmēram trešo daļu no apaviem bijām spējīgi iegādāties
Amerikā, tomēr lielāko daļu nācās iegādāties Latvijā. Izdevumi par sūtīšanu no
Amerikas un arī Amerikas izmēru pārrēķināšana uz Eiropas izmēriem nebija īpaši
precīza, tāpēc domājam, ka labi vien ir, ka lielāko daļu iepirkām Latvijā. Tā
nu jau no 12. jūnija sākās lielie iepirkšanās darbi, kur galvenokārt tika
iegādāti apavi un dāvanu kartes apavu veikalos, kā arī dāvanu kartes grāmatu
veikalā Zvaigzne ABC, ko pasniedzām katram bērnam vai jaunietim, kas vēl mācās.
Kā mūsu iepirkšanās punktu izvēlējāmies lielo iepirkšanās centru Alfa, kas
atrodas Rīgā, Teikas rajonā. Tur sadarbojāmies ar sekojošiem apavu veikaliem:
Puma (pirkām apavus), Sportland (pirkām apavus), Eiropas apavi (pirkām apavus) un
Euroskor (pirkām dāvanu kartes). Visu šo veikalu darbiniekiem, kas mums
izpalīdzēja, pienākas liela pateicība par pretī nākšanu un mūsu īpašo vajadzību
izprašanu. Kā nekā, ne jau katru dienu veikalā iestaigā klients ar vēlmi nopirkt
60 apavu pārus, turklāt dažādos izmēros un dažāda veida. Uzskatām un arī
minējām to pašiem darbiniekiem, ka tā ir arī viņu kalpošana Kurzemes
trūcīgajiem.
Kad pienāca svētdiena,
pienāca laiks mūsu projektu svinīgi atklāt ar dievkalpojumu Rīgas Jēzus
draudzē. Šis bija jau trešais mūsu lielais projekts, kuru atklājām tieši Jēzus
draudzē. Pirms dievkalpojuma visa izdales komanda satikāmies pie Laimas
pulksteņa, lai kopīgi dotos uz baznīcu. Daži tikāmies pirmo reizi dzīvē, bet
jācer, ka ne pēdējo, jo visas izdales garumā, kas bija pilnas 7 dienas,
paspējām satuvināties un iepazīt viens otru. Projekta vadītājs, māc. Dāgs
Demandts dievkalpojumā sprediķoja ar atgādinājumu nepaiet garām tiem, kas ir
trūcīgi un lūdz pēc palīdzības. Mums katram dzīvē pienāk brīži, kad mums ir
izvēle - novilkt vai nenovilkt savu kurpi un dot to otram. Mācītājs mudināja,
ka Dievs mūs aicina šo kurpi novilkt un dot otram. Šis arī ir mūsu projekta
Bībeles pants, ko izvēlējās jaunieši 2013. gada 3. klasē Garezera vasaras
vidusskolā: Rutes 4:7. Trīs no šiem jauniešiem piedalījās izdalē: Laura
Vīksniņa (Mineapole), Anna Inveiss (Indianapole) un Sarma Millere
(Indianapole). Pārējie izdales komandas dalībnieki bija: māc. Dāgs ar sievu
Ediju (Mineapole), Kristīne Ģiga (Mineapole), Aina Budrēvica (Toronto), Larisa
Kreišmanis (Bostona), Stefans Brūvelis (Mineapole), Toms Gross (Austrālija) un
Arnis Banka (Alūksne, Latvija). Visu nedēļu braukājām krustu šķērsu pa Kurzemi
ar diviem busiņiem, kur vienu vadīja māc. Dāgs un otru Edijas tētis Arnis.
Zīmīgi, ka abi busiņi bija baltā krāsā, arī busiņi savā veidā bija kā komanda -
vienmēr viens aiz otra, vienmēr blakus.
Pēc dievkalpojuma
devāmies ceļā uz mūsu pirmo izdales vietu Saldū, uz Mārtiņa Lutera baznīcu. Uz
šo vietu atbalstu saņemt bija sabraukuši cilvēki arī no Ezeres, Gaiķiem un
Rudbāržiem. Šajā punktā atbalsta saņēmēji pārsvarā bija vecākā gada gājuma
cilvēki, kur visi lielākoties pieprasīja ziemas zābakus. Šādā gadījumā mēs
devām dāvanu kartes Euroskor veikalā par pienācīgu summu, lai sanāktu ziemas
zābaki, kad tie būs sezonā. Vasarā šos zābakus nebija iespējams iegādāties,
jāgaida uz rudens pusi. Izvēlējāmies tieši veikalu Euroskor, jo šis veikals
Kurzemē ir diezgan izplatīts visās lielajās pilsētās, Saldū, Liepājā, Talsos,
Kuldīgā, Ventspilī. Saldū, ņemot vērā to, ka tur bija vairāk pensionāri,
pavadījām daudz laika vienkārši neformāli runājoties. Bija prieks, ka jau
pirmajā vietā jaunieši droši gāja klāt cilvēkiem un uzklausīja, pastāstīja par
sevi utt. Katrā izdales vietā (kopā bija 15 izdales vietas) vidēji pavadījām
2-3 stundas. Tāpat kā darījām iepriekšējā 2012. gada projektā „Būsim gudri!”,
kur dalījām atbalstu tieši skolas vajadzībām Vidzemē, arī šajā projektā, kur
dalījām apavus Kurzemē, sekojām vienai programmai, kas katrā vietā bija
līdzīga. Jāteic, ka pēc trīs izdales punktiem palikām par ekspertiem, un
programma gāja ļoti gludi. Sākumā māc. Dāgs ievada ar apstāstu, kas šis
projekts ir, no kurienes ir nākuši ziedojumi, kā tie ir vākti utt. Tad katrs
jaunietis iepazīstina ar sevi, pastāsta, kā līdzekļi tika vākti viņa pilsētā.
Tad bijām sagatavojuši arī dziesmu lapiņas ar kristīgām bērnu dziesmiņām, kur
klāt nāk kustības. Arī pieaugušie ar prieku tās dziedāja kopā ar mums. Ļoti
bieži, īpaši, ja izdale notika baznīcā, tika novadīts arī neliels svētbrīdis,
kur attiecīgās draudzes mācītājs arī ņēma dalību. Tad paspēlējām dažas spēles,
lai jau pēc tam varētu ķerties klāt lielajam notikumam - apavu izdalei. Tas
bija vesels process, sākumā jaunieši izdalīja apavus, pie katra pāra bija pierakstīts
saņēmēja vārds un uzvārds. Jāpiemin, ka kāju izmērus māc. Dāgs noskaidroja jau
laiku pirms došanās uz Latviju, lai pie iepirkšanās jau varam sekot
atsūtītajiem izmēru sarakstiem. Bija gadījumi, kad apavi nederēja, kas arī ir
atkarīgs no modeļa un citiem apstākļiem. Par to bijām padomājuši jau iepriekš,
kā rezultātā iegādājāmies lielu daudzumu ar rezerves apaviem no dažādiem
izmēriem. Tas ļoti palīdzēja. Tā mēs arī nodrošinājām, ka visi bija
apmierināti. Ja bija gadījums, ka piemērotu apavu pāri nevarējām atrast, tad
tika iedota Euroskor dāvanu karte ar attiecīgu summu. Visi jau pēc pirmās un
otrās reizes „piešāvāmies”, kurš ko darīs, kurš atbildēs par kuru programmas
daļu. Kurš meklēs rezerves apavus, kurš tikmēr parunāsies ar tiem, kas savus
apavus jau saņēmuši un tie der. Tiešām jāteic, ka Dievs mūs vadīja. Tikām galā
ar grūtībām, kad tās radās, bijām spējīgi pa visiem kopā atrast risinājumus.
Daudzās vietās cilvēki mums bija sagatavojuši cienastu, kas bija ļoti patīkami.
Izdales laikā Latvijā bija zemeņu laiks. Cik mēs visi bijām priecīgi, ar zemenēm
mūs cienāja ļoti bieži.
Pēc pirmās izdales
Saldū devāmies tālāk ceļā uz mūsu pirmajām naktsmājām Embūtes informācijas
centrā, kas ir ceļā uz Paplaku, kur jau nākamajā dienā sekoja mūsu otrā
izdale. Embūtes informācijas centrā notika mūsu lielā apavu šķirošana, jo pēc
lielās iepirkšanās viss bija jāsadala pa izdales punktiem, jāsaraksta bērnu
vārdi uz kastēm. Arī katrā kastē jāieliek pa zeķu pārītim, tā bija vēl viena
lieta, ko devām klāt apavu pārim. Rītu iesākām ar Vaiņodes baptistu baznīcas
apskati un tad devāmies uz Paplakas baptistu baznīcu. Atbalsta saņēmēji bija
ieradušies arī no Vaiņodes. Tur mūs sagaidīja vesels jauku un, gribas teikt,
dzīvu bērnu pulciņš. Tie bija bērni, kam acīs zib uguntiņa, kas rūpīgi vēro un
gaida to, par ko ir dzirdējuši - jaunus apavus. Paplakā sekojām tai pašai
programmai, kas izdevās burvīgi. Viņi mums kā pateicību arī nodziedāja savas
iemīļotākās dziesmiņas. Tajā pašā dienā pēc Paplakas devāmies uz nākamo vietu -
Bārtas/Krūtes luterāņu baznīcu, kur bija sabraukuši bērni un pieaugušie arī no
Bārtas kaimiņos. Šajā izdales punktā tik tālu mums gāja vislabāk. Tas būtu
tieši tajā ziņā, ka visi jutām, ka esam sasnieguši mūsu mērķi, kas nebija tikai
apavu izdalīšana, bet arī sarunu saturs, tas, ka cilvēki atvērās un mēs jutām
sirsnību no viņu puses. Tur valdīja tāds īsts sadraudzības gars, kas bija arī
citās vietās, tomēr šajā izteiktāt. Nu jau bija pienācis laiks doties uz
Rucavas pusi, lai mūsu nākamajās naktsmājās „Bajāros” varētu ērti iekārtoties
un paēst vakariņas, kuras bija sagatavojuši naktsmāju saimnieki. Interesanti,
ka māju saimnieki ir radinieki vienai no mūsu izdales komandas dalībniecēm -
Kristīnei Ģigai no Mineapoles. Tas palīdzēja mums visiem justies vairāk kā
ģimenes lokā. Vakariņas, ko baudījām, bija tieši tas, ko vajadzēja pēc pavēsas
un darba pilnas dienas. Silta latviešu frikadeļu zupa ar mājās ceptu
saldskābmaizi, tam sekojot karbonādēm, vārītiem kartupeļiem un salātiņiem, un
beidzot ar saldo ēdienu. Galvenais, ka viss bija mājās audzēts, mājās gatavots.
Daži vēl izmantoja iespēju uzkāpt turpat pļavas vidū esošajā tornī, lai
saredzētu jūru. Vakarā pastaigājām pa Rucavu, kur satikām lielos vīngliemežus, kas lēni devās pāri ceļam. Arī apskatījām Rucavas etnogrāfisko māju „Zvanītāji”.
Nākamajā dienā sekoja izdale Mineapoles latviešu draudzes māsu draudzē Nīcā,
tad izdale pašā Rucavā. Naktsmājās „Bajāros” palikām arī otro nakti. Jaunieši
izmantoja iespēju „Bajāros” ieiet siltā pirtiņā, daži izmantoja izdevību
aizbraukt līdz Papei, kur varēja apskatīt savvaļas zirgus un taurus.
Nākamai dienai austot,
bija laiks doties tālāk uz nākamo izdales vietu - Cīravu. Cīravai sekoja
Valtaiķi. Abām šīm neatkarīgajām luterāņu draudzēm ir viens mācītājs Varis
Bitenieks. Pa ceļam no Cīravas uz Valtaiķiem piestājām mācītāja mājās, kur
satikām viņa ģimeni, apskatījām viņu paipalu vistiņas, kuras viņi audzē un arī
izdarījām kaut ko, kas sākumā projekta plānā nebija ieplānots. Māc. Varim ir
ļoti labs draugs, kas viņam palīdz arī ar draudzes darbu. Šis draugs tagad ir
ratiņkrēslā, kas ļoti ierobežo viņa veiklību. Tā nu arī viņam mēs iedevām
dāvanu karti Euroskor veikalā jauniem un piemērotiem apaviem. Viņš bija ļoti
pateicīgs! Un atkal jāsaka - Dievs mūs vadīja. Pēc Valtaiķiem devāmies uz mūsu
trešo vietu - Kazdangu, Māteru Jura pamatskolu. Šī bija pirmā diena, kad veicām
izdali 3 punktos. Tas bija mazliet grūti, ņemot vērā to, ka gan fizisks, gan
arī garīgs nogurums jau lika par sevi manīt. Jāatgādina, ka sākām izdali
svētdien, jau bija pienākusi trešdiena. Daudzi bērni jau bija satikti, ar
daudziem jau pārrunātas dažādas lietas, priecīgas un arī skumjas. Un tad,
ierodoties Kazdangas pamatskolā, kur mūs gaidīja 43 enerģiski bērni, mums
visiem bija nepieciešama Dieva vadība, jo nevienam no mums negribējās kaut kādā
veidā apdalīt šos brīnišķīgos bērnus, kas ar nepacietību gaida. Un Dievs vadīja,
jo, ieejot iekšā pa pamatskolas durvīm, dzirdējām, kā visi šie bērni lielā
kopkorī enerģiski dzied vienu dziesmu. Ar mazliet ziņkārību ejot uz priekšu,
mums pavērās burvīgs skats, visi šie bērni, sastājušies uz skatuves, ar
kustībām un platiem smaidiem uz sejas mūs sveic un sagaida ar dziesmu. Tas bija
tieši tas, kas mums bija vajadzīgs. Mēs atplaukām un enerģija atgriezās. Kā
saka, „atkal bijām zirgā”. Pēc kopdziesmas sekoja mūsu applausi, tad viena
meitenīte iznāca visam bērnu korim priekšā, nostājās vidū un cītīgi gaidīja,
kad skolotāja sāks spēlēt klavieres. Tūlīt, kā klavieres sāka skanēt, meitenīte
sāka tā maigi šūpoties un tad sāka dziedāt. Viņa mums veltīja savu solo gabalu
kā pateicību visas skolas vārdā. Bija brīži, kad bija grūti novaldīt asaras.
Visspilgtāk atmiņā palikuši pirmie vārdi, ar kuriem viņa sāka dziedāt: „Divas
skudras reiz krustcelēs satikās, un abas par dzīvi runājās, pukstēja abām tai
pasakā sirsniņa, un man blakus ir mana māmiņa.” Interesanti, ka mūsu komandas
dalībnieks Toms no Austrālijas šo dziesmu uzreiz atpazina. Pa nakti palikām
turpat Kazdangas viesu namā. Arī tur mūs sagaidīja ar gardu silto maltīti un
dažādiem labumiem.
Ceturtdien devāmies
augstāk uz Kurzemes ziemeļu pusi - uz trešo māc. Vara Bitenieka neatkarīgo
luterāņu draudzi Snēpelē. Nu jau mūsu programma gāja pavisam gludi, viss ritēja
ļoti raiti. Šajā rītā visu noturējām ārā, jo jāatzīst, ka Latvijas baznīcās
bija diezgan pavēss iekšā. Īpaši, kad ārā laiks arī nebija tik silts un
saulains. Kaut gan Snēpelē saulīte mūs mazliet palutināja un varējām apsildīt
mūsu degunus. Snēpelē kopā ar atbalsta saņēmējiem mūs sagaidīja arī pārstāvji
no Kurzemes preses. Pēc izdales baudījām bagātīgi klāto pusdienu galdu, lai
iegūtu spēku doties uz nākamo vietu, uz Pelču internātpamatskolu. Tur mūs
gaidīja 20 bērni. Šajā pamatskolā mācās bērni ar kādiem garīgiem vai arī
fiziskiem traucējumiem. Jāteic, ka skola ir uzturēta ļoti labā kārtībā. Īpaši
spēcīga šajā skolā ir mākslas programma, kā skolotāji mums stāstīja, šāda veida
bērni savas jūtas un emocijas izpauž mākslā, veidojot māla podiņus vai krāsojot
akmeņus utt. Bija ļoti patīkams laiks ar šiem bērniem un viņu skolotājiem. Un
arī ceturtdiena bija diena ar 3 izdales punktiem. Trešā vieta bija Piltenes
luterāņu baznīca. Tur mums bija divas izdales. Pirmajā vakarā atbalstu saņēma
trūcīgie no apkārtnes, nākamā rītā, kas ir piektdien, atbalstu saņēma vairāk draudzes trūcīgie bērni. Piltenē nakšņojām internātā. Piektdien pēc Piltenes otrās
izdales devāmies uz Ventspili. Tur iegādājāmies vēl papildus Euroskor dāvanu
kartes, kā arī palutinājām paši sevi mazliet, labi paēdot restorānā „Jūras
brīze” un mazliet izklaidējoties atrakciju parkā „Lemberga hūte”. Mūsu otrā
izdale piektdienā bija Kolkas luterāņu baznīcā. Arī tur lielākā daļa atbalsta
saņēmēji bija pensionāri. Lūdzām, dziedājām, runājāmies, gardi paēdām mūsu
rīkoto BBQ ar visiem, kas bija sanākuši. Un tad devāmies apskatīt Kolkas ragu,
kas atrodas turpat netālu. Tā bija īpaši vēsa un vējaina diena, kā jau pie
jūras. Īpaši labi varēja redzēt, kā Baltijas jūras viļņi satiekas ar Rīgas
jūras līča viļņiem. Bija tiešām iespaidīgi. Nakšņojām Mazirbes Rekolekciju
centrā.
Sestdienā mums priekšā
stāvēja divas izdales vietas - Strazdes bērnu nams, kas atradās mazā vietiņā
Kāķīšos un Nāriņciema baptistu draudze, kas atradās Pļavās. Abās šajās vietās
mums gāja ļoti labi. Īpaši bija tas, ka pusdienas varējām ēst kopā ar bērnu
nama bērniem turpat bērnu namā. Bija patīkami redzēt viņu ikdienu. Uzzinājām,
ka Nāriņciems agrāk esot saukts par Nariņciemu, bez garumzīmes, jo šo ciemu
dibināja kurpnieks ar uzvārdu Nariņš. Vai nav zīmīgi, ka dalām kurpes ciemā,
kuru dibināja kurpnieks! Jāpiemin, ka Nāriņciema baptistu draudze bija pirmais
izdales punkts, kuru apzinājām, plānojot izdales vietas. Pie jautājuma, kā mēs
izvēlējāmies šīs izdales vietas, jāsaka, ka arī tur Dievs darbojās. Vairāk vai
mazāk tā ziņa gāja „no mutes mutē”. Cilvēki ieteica tās vietas, par kurām
zināja, ka viņiem neiet tik viegli. Māc. Dāgs arī kontaktējās ar Liepājas
diecēzes bīskapu Pāvilu Brūveru ar lūgumu ieteikt trūcīgākās draudzes. Un tā,
vārds pa vārdam, un izdales maršruts bija gatavs! Protams, liela loma arī bija
pašām izdales vietām, vai tās ir ieinteresētas šādā lietā vai nē, jo tomēr tām
kontaktpersonām, kuras bija katrā vietā, vai tas būtu mācītājs vai skolas
direktore, bija jāuzņemas liels darbs apzināt visus trūcīgos un uzzināt viņu
kāju izmērus. Kopā mums izdevās! Pēdējo nakti pavadījām netālu no Strazdes
viesu namā „Rezidence Kurzeme”, kur arī jauniešiem bija iespēja ieiet pirtī.
Un tad klāt bija
pienākusi svētdiena. Mūsu projekta pēdējā izdales diena un pēdējais izdales
punkts Talsos. Noslēdzām projektu ar ļoti pacilājošu dievkalpojumu Talsu
luterāņu baznīcā. Interesanti, ka Talsu draudzes mācītājs ir Māris Ludvigs, kas
kādu laiku kalpojis draudzēs Kanādā. Mūsu Kanādas pārstāve Aina Budrēvica ļoti
labi zina viņa meitu Elizabeti. Pēc dievkalpojuma devāmies pāri ielai uz
draudzes namu, kur baudījām siltu „soļankas” zupiņu ar cepumiem un tēju. Un tad
bija laiks pienācis pašai izdalei. Šajā vietā mēs izdalījām daudz vairāk apavus
nekā bija plānots sākumā, jo līdzi bija sanākuši vairāki draugi un jaunieši
tiem, kas bija mūsu sarakstos. Tas arī bija labi, jo šī bija mūsu pēdējā
izdales vieta, un busiņā vēl sēdēja pilnas kastes ar mūsu rezerves apaviem.
Jāmin, ka gandrīz katrā vietā, kur līdzi bija atnākuši kāds brālītis vai
māsiņa, mēģinājām piemeklēt apavus arī viņiem. Galu galā tomēr vēl apavi palika
pāri, tos atstājām Talsu diakonijas rīcībā ar uzticību, ka viņi varēs tos
lietderīgi izmantot.
Un tā ceļš no Talsiem
mūs veda atpakaļ uz Rīgu, lai katrs, pieredzi un labus piedzīvojumus ieguvuši,
varētu doties tālāk pa mūsu dzīves ceļiem ar cerību, ka šis projekts mums daudz
ko būs mācījis un arī parādījis jaunas lietas. Ar cerību, ka esam varējuši kaut
mazliet piepildīt Dieva plānu - novilkt savu kurpi un dot to otram visu
Ziemeļamerikas un Austrālijas ziedotāju vārdā. Kaut vai tikai uz nedēļu, kaut
vai tikai viens apavu pāris katram, bet tomēr kaut kāds iesākums, lai vēlāk
caur citām iespējām varētu turpināt tālāk ticībā Dieva labos darbus pildīt.
Domāju, ka jauniešiem ļoti vērtīgi bija redzēt to, ar cik lielu apbrīnu
atbalsta saņēmēji, liels vai mazs, vecs vai jauns, priecājās par jauniešu
latviešu valodas spējām. Un arī zināšanām par Latviju. Tā klātbūtne, ko
jaunieši varēja sniegt Latvijas cilvēkiem, vēl ilgi dzīvos šo cilvēku atmiņās un
sirdī.
Publicēts 05|07|2014
Edija Banka-Demandta