Vairāk info:

http://www.sieviesuordinacija.lv/

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/143849/luterani-pec-20-gadu-partraukuma-riga-atkal-ordines-sievieti

Mūsu LELBA prāveste Lauma Zušēvica šajā svētīgajā notikumā ir izsūtījusi apsveikumu Ievai Puriņai visas LELBA un LELBA pārvaldes vārdā. LELBA ir daļa no LELBĀL, rīt mūsu domās un lūgšanās būsim kopā ar Ievu, kad viņa kļūs par pilntiesīgu LELBĀL mācītāju. 

Šī gada Baznīcas gadagrāmata apstājas pie pirmās no šīm tēmām - Svētajiem Rakstiem.

Baznīcas gadagrāmatas Kalendāra daļu katru mēnesi ievada garīdznieku vai draudžu darbinieku un locekļu pārdomas par īsiem Bībeles tekstiem. Vairāku mēnešu noslēgumā atrodamas lūgšanas, kuras varam izvēlēties lietot visa mēneša garumā. Bībeles tekstus ikdienai, svētdienām un svētkiem visa gada garumā lasām zem katra datuma.

Gadagrāmatas Rakstu sadaļā atradīsiet 10 autoru rakstus un pārdomas par interesantiem Bībeles tematiem. Rakstu starpā - par jauno Bībeles tulkojumu; par Bībeles lomu mūža garumā - no bērnības līdz sirmam vecumam; par Bībeles tekstiem, kuri uzrunā mūs dzīves grūtībās; īpašas pārdomas Ciešanu laikam; vairāku interesantu un garīgi rosinošu grāmatu apskats un vēl citi raksti. Turpat saņemsiet derīgus padomus, kā šo pazīstamo reformācijas tēmu un reizē aicinājumu - Sola Scriptura - padarīt par nozīmīgu daļu savā ikdienā.

Chronika kā ik gadus apskata LELBĀL (Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas) darbību pasaulē - gan Amerikā, gan Eiropā, gan Austrālijā - un arī sniedz pārskatu par galvenajiem notikumiem LELB (Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā) pagājušajā gadā.

Atsevišķs pielikums pie Gadagrāmatas ir Adrešu grāmatiņa, kurā iekļautas LELBĀL, LELBA un LELB draudžu, garīdznieku, draudžu darbinieku un ar Baznīcu saistītu organizāciju adreses.

Ja vēl neesat paguvuši iegādāties 2014. gada Baznīcas gadagrāmatu, jautājiet pēc tās jūsu vietējā draudzē!

 

Varam Dievam pateikties, ka ziedotāji bija tik atsaucīgi šai akcijai un, ka gan Latvijas valsts, gan „Maxima” veikals tik ārkārtīgi devīgi atsaucās cietušo vajadzībām. Izvērtējot situāciju, LELBA pārvalde nolēma nerīkot atsevišķu ziedojumu akciju, bet runājām ar māc. Dāgu Demandtu, ka tad, kad viņš ar palīgiem dosies uz Latviju ar labdarības projektu „Priecīgas pēdas”, viņš uzzinās, kā LELBA var palīdzēt tad, kad ziedojumu vilnis būs norimis.

Esam tagad uzzinājuši, ka vairākas draudzes nav vēl iesūtījušas savus ziedojumus un lūdz norādījumus no LELBA pārvaldes. Ņemot vērā, ka „ziedot.lv” mājas lapā tagad var lasīt, ka viņi ir slēguši Zolitūdes ziedojumu akciju, mūsu kasieris Jānis Eizis atvērs atsevišķu bankas kontu, kuŗā uzkrāt LELBA draudžu iesūtītos ziedojumus līdz laikam, kad māc. Dāgs Demandts dosies uz Latviju. Kā minēju, viņš piekrita, ka arī pēc garāka laika posma kādam varbūt vajadzēs palīdzību. No pieredzes varam apliecināt, ka personiski kontaktējoties ar cilvēkiem un uzzinot viņu tiešās vajadzības, ziedotie līdzekļi nes vislielāko svētību. 

Dievam pateicamies par katra gatavību kristīgā mīlestībā atsaukties citu vajadzībām un ziedot. Lai Dievs svētī jūsu kalpošanu un katru jūsu draudzi šajā jaunajā gadā. Lūgšanās patiesi esam vienoti ar jums Kristus mīlestībā!

” Jaunais tulkojums skan: “Bet es - Dieva tuvumā man ir labi.” 1965. gada tulkojumā patīk skaistā, gludā literārā valoda, jaunajā tulkojumā - tās tiešums un psalmos iecerētais dzejiskuma atveidojums. Priecājos, ka 2013. gada LELBĀL Virsvaldes plenārsēde Jeruzālemē un pēc mēneša LELB 26. Sinode Rīgā, tātad abas, jauno tulkojumu atzina nedz kā labāku, nedz kā sliktāku par līdzšinējo, bet nolika tos uz līdzīgas atzīšanas pakāpes. Kā vienā, tā otrā atrodami brīnišķi tulkojuma risinājumi, tāpat kā neveiklības un klajas kļūdas. Gribas jūs iedrošināt turpmāk lietot abus tulkojumus, salīdzināt, jautāt, ļaut no jauna uzrunāt sirdi un prātu.

Abiem tulkojumiem kopēji ir 4 vārdi, uz kuriem varam attiecināt kā aizvadītā gadā piedzīvoto, tā nākošā gadā vēlamo: “bet”, “Dieva”, “tuvums”, “man”. Pirmais vārds ir skarbais BET. Arī mēs to pazīstam. Aizvadītā gadā un šajā dzīvē kopumā ir bijis un būs daudz jautājumu, šaubu, kārdinājumu, ļaunuma, sarūgtinājumu, nāves, draudu, grēka. Daudz BET. Piemēram, ja esam zaudējuši mīļus, tuvus cilvēkus, varbūt it kā tik pārāk agri. Arī mūsu Baznīcā bijuši sāpīgi zaudējumi. Un joprojām redzam Latvijā tik daudz BET.

DIEVS - vai tās nav tikai iedomas, un īstā dzīve drīzāk atrodama bez Viņa? 73. psalms ir kā dzīve: sātināta ar BET, un tomēr uzticības apliecinājums Viņam. No tālienes un teorētiski ilgi var spriedelēt par Dievu - dzīvi pārvērš un pie mērķa ved Viņa TUVUMS, Viņa vadība. Tas piedzīvojams Viņa Vārdā, arī ļoti personīgi, bet varbūt tomēr vislabāk mūsu draudžu kopībā, Viņa Sakramentos. Paldies mūsu draudzēm un ikkatram, kas kā ordinēts vai neordinēts darbinieks palīdz šo iespēju uzturēt un izkopt! Priecājamies par katru reizi, kad izdevies kādai draudzei atkal nodrošināt garīgo aprūpi. LELBA laju kursi visai LELBĀL iezīmē apziņu un atsāktas iespējas ļoti dažādos veidos paust Dieva aicinājumu un tuvumu. Ziemsvētkos pateicamies Dievam, ka Viņš kļuvis cilvēks Jēzū Kristū, lai būtu mums tuvs, un Dievs nemitīgi runā un darbojas caur cilvēkiem. Kaut tas būtu caur mani, caur Tevi!

Jā, Dievs grib būt palīgs, glābējs, Pestītājs un aplaimotājs tieši MAN. Lai man “būtu labi” tanī pilnībā, patiesībā un mūžībā, kuru dāvāt var vienīgi Viņš. Tulkotājiem arvien vēl trūkst vārda, lai to spētu tā īsti izteikt: lai mēs būtu “svētīgi”, “laimīgi”. To, ka tas mūs noved plašā, skaistā apvārsnī, nupat apliecināja pēc Porvo pilsētas Somijā sauktās luterāņu-anglikāņu kopības vadošo bīskapu vienbalsīgs Islandē pieņemtais lēmums šajā īpaši tuvā saimē uzņemt mūsu Baznīcu ārpus Latvijas kā pilntiesīgu locekli. Un Pasaules Baznīcu Apvienības 10. pilnsapulce Busanā 2013. gada novembrī ar savu mudi “Dzīvības Dievs, rādi mums ceļu uz taisnību un mieru!” izsaka, ka Dieva spēks ir pārvarējis un arī mums var palīdzēt pārvarēt visu BET, vai tas izpaustos pasaules netaisnībās jeb konfesiju un baznīcu pārliecību atšķirībās, vai arī mūsu ikdienas lielās vai mazās problēmās. Lai mums būtu labi – Viņā! Tieši to, abi ar manu kundzi, novēlam Jums arī 2014. gadā, kā šo Ziemsvētku skaistāko dāvanu. 

 

Vīra sieva tomēr negribēja viņu atstāt bez dāvanas, kaut gan gadiem jau bija skaidrs, ka vīra Ziemassvētku prieks nekļūs lielāks dēļ kādas veltes, ko viņa vai bērni dāvātu. 

Galvu lauzot, viņa pēkšņi atcerējās sava divpadsmit gadus vecā dēla pēdējās cīkstēšanās („wrestling”) sacensības. Dēla komandai toreiz bija gājis ļoti labi. Īsi pirms Ziemassvētkiem tie bija sacentušies pret iekšpilsētas komandu. Viņa atminējās, ka dēla komandas spēlētājiem visiem bija glītas, labas uniformas, modernākie galvas aizsargi, savukārt otras komandas spēlētāji bija ieradušies kā nu kurš, ar sen jau novalkātām drēbēm, bez nekā, kas aizsargātu jauno cīkstoņu ausis. Protams, viņas dēla komanda uzvarēja - un kā vēl! Kaut abi vecāki no sirds apsveica savu dēlu, vīrs toreiz gandrīz čukstus bija teicis: „Kaut vismaz viens no viņiem būtu uzvarējis. Tā zaudējot, viņi taču zaudēs visu pašpārliecību.”

Kad pēc dažām nedēļām ap Ziemassvētku eglīti pulcējās šī ģimene, tēvam netika pasniegta neviena dāvana. ”Hhhmmm,” viņš nodomāja, „vai tad beidzot būs ievērojuši manu lūgumu neko nedāvināt!” Bet tad viņa rokās tika ielikta maza, balta aploksne. Tajā bija rakstīts: „Tava dāvana ir, ka es sapirku sporta kurpes un vajadzīgos galvas aizsargus visiem iekšpilsētas skolas komandas spēlētājiem, un tās anonīmi aizvedu un nodevu viņiem.” Vīrs nekad tā nebija priecājies par Ziemassvētkiem kā toreiz.

Par šo ģimeni lasīju pirms vairākiem gadiem. Sieva un vēlāk bērni ģimenē turpināja šo tradīciju. Vienu gadu bija ziedojums diviem gados vecākiem pensionāriem, kuŗu māja bija nodegusi. Vienu gadu bija ziedots hokeja komandai, kuŗas spēlētāji visi bija ar fiziskiem ierobežojumiem. Katru gadu Ziemassvētku eglītē parādās baltā aploksne. Arī tagad, kad šīs ģimenes galva ir miris. Pirmos Ziemassvētkos pēc viņa nāves katrs bērns, citiem nezinot, bija eglītē ievietojis tēva dāvanu: baltu aploksni. Tās arvien ir pēdējās dāvanas, ko atver, un pat vismazākie mazbērni gaida ar vislielāko prieku izlasīt, ko katrs dāvinājis tēvam, kam neko nevajadzēja.

Kas Tev īsti vajadzīgs Ziemsvētkos? Ticu, ka, paldies Dievam, kā vīram, tā arī  LELBA saimē netrūkst to, kam īsti neko nevajag, vismaz ne to, ko veikalos pērk un tad pēdējos gados biežāk ziedo tālāk. Bet, ja nu mēs katrs vienu baltu aploksni ieliktu savas ģimenes vai draudzes Ziemassvētku eglītē? Dāvana Kristus Bērnam? Vai sev? Kādam citam, kā ģimenes stāstā, kad vīrs atguva īsto Ziemsvētku prieku, ‘saņemot’ tieši to, kas viņam īsti bija vajadzīgs.

Tieši kā Apustulis Jānis rakstīja:
„Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū, Dievs savu vienpiedzimušo Dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Šī ir mīlestība - nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet viņš ir mīlējis mūs un sūtījis savu Dēlu - izlīgumu par mūsu grēkiem. Mīļotie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” (1.Jņ 4:9-11)

Kas būs rakstīts Tavā baltajā aploksnē? Kam Tu to dāvināsi? Vai ilgojies pēc baltiem Ziemsvētkiem? Varbūt te ir iespēja tādus radīt. Tad, būs vai nebūs sniega sega, ticu, ka augs pašu Ziemassvētku prieks un dziļa, dziļa pateicība, jo reiz Dievs Debestēvs zināja tieši to, ko saviem bērniem dāvināt - savu Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu!

Dievam pateicos par jums un jūsu kalpošanu LELBA un katrā mūsu draudzē! Novēlu priecīgus, svētīgus Ziemsvētkus un drosmi, ticību, cerību un mīlestību 2014. gadā! Kaut kā taču zinām, arī tajā netrūks pārbaudījumu, pārmaiņu, rūpju un vajadzību skaits - lūgsim arvien, lai Dievs tā svētī, pasargā un iedvesmo, ka, Kristus žēlastības iedrošināti, augtu arī miera, patiesības, taisnības un pateicības Gara augļu skaits gan mūsu mājvietās, gan Latvijā, plašā pasaulē.

Howard Thurman’s words serve as a gentle reminder or what lies ahead:

Unfinished Work

When the song of the angels is stilled,

When the star in the sky is gone,

When the kings and princes are home,

When the shepherds are back with their flock.

The work of Christmas begins:

to find the lost,

to heal the broken,

to feed the hungry,

to release the prisoner,

to rebuild the nations,

to bring peace among brothers,

to make music in the heart.

 

 

oktobrim Vašingtonas latviešu draudzes telpās ar LELBA Rītdienas fonda atbalstu un pateicoties prāvestes Anitas Vārsbergas gādībai un ļoti labam praktiskam izkārtojumam atkal pēc ilgāka laika norisinājās laju kursi, kurus apmeklēja 14 dalībnieki ne tikai no ASV un Kanādas, bet arī no Anglijas, Austrālijas, Beļģijas, Īrijas un Vācijas. Šie kursi pierādīja to, cik liela nozīme latviešu draudzēs ārpus Latvijas var būt un noteikti būs arvien vairāk neordinētajiem draudžu darbiniekiem - lajiem. 

Zīmīgi, ka praktiski puse no kursu dalībniekiem bija no Eiropas - no vietām, kur salīdzinoši daudz vairāk nekā Amerikas kontinentā šobrīd strādāt un dzīvot dodas cilvēki no Latvijas. Tas arī norāda uz to, kur mūsu Baznīcai - LELBĀL - šobrīd būtu jāliek galvenais darbības uzsvars, ja gribam domāt par to, kā attīstīsies latviešu draudžu nākotne ārpus Latvijas.     

Laju kursos kā lektori darbojās 4 garīdznieki -  mācītāja Dr. Sarma Eglīte, kura vadīja praktiskas nodarbības par liturģijas un dievkalpojuma vadīšanas jautājumiem. Mācītāja Dr. Sarma Eglīte par savu nodarbību vadmotīvu bija ņēmusi māc. Osvalda Gulbja vārdus: “Dievkalpojums ir draudzes sirds. Kā tā pukst, tāda ir arī draudze.” Viņa laju kursu dalībniekiem atgādināja, ka dievkalpojums ir draudzes centrālais notikums. Dievkalpojums nav vienīgi tas, ko mēs darām, lai tuvotos Dievam, bet Dieva dāvana mums. Dievkalpojumā mēs kalpojam Dievam, kā arī Dievs kalpo mums – mūs stiprinot ar savas žēlastības līdzekļiem. Mēs ieejam Dieva laikā un telpā, saņemam spēku un svētību no Viņa ikdienai, lai palīdzam Dieva valstības tapšanai tur, kur dzīvojam, strādājam un rosāmies. Šajās nodarbībās Sarmas Eglītes vadībā draudžu pārstāvji mācījās kā, ko un kāpēc darām dievkalpojumos un svētbrīžos. 

Prāveste Ilze Kuplēna-Ewart vadīja nodarbības par tēmu "Garīgā dzīve un kalpošana Kristus vārdā". Šajās nodarbībās laju kursu dalībnieki ieskatījās katrs savā dvēselē un savā izpratnē par garīgumu, Baznīcu un mūsu uztveri par to. Mēs tikām aicināti ieskatīties sevī dziļāk un mācīties atvērties Dievam katrs no sava īpašā dvēseles stāvokļa.  Te svarīgas ir garīgās disciplīnas, ar kuru palīdzību mācāmies atvērties Gara čukstiem, sekot Jēzus pēdās un dalīties Dieva žēlastībā. Šajās nodarbībās mēģinājām labāk iepazīt sevi kā garīgas personas. Tieši savas garīgās dzīves kopšana un sevis paša iepazīšana draudzes darbā ir nepieciešama, lai mēs varētu atbildēt uz draudžu locekļu dažādajiem jautājumiem un vajadzībām.     

Prāveste Anita Vārsberga-Pāža runāja par vispārējās priesterības praktiskajiem aspektiem, par laju vadību draudzē un Baznīcā. Iepazināmies ar mūsu Baznīcas kārtību un pieredzi, dalījāmies domās par to, kā tālāk attīstīt laju iesaistīšanos draudžu garīgās dzīves vadīšanā. Tika pārrunāti jautājumi par to, kādas ir iespējas un kādi ierobežojumi ir laju kalpošanā, kā laju vadītājam un draudzes mācītājam radīt savstarpēju atbalstu draudzes garīgajā aprūpē.

Prāvests Kārlis Žols runāja par Baznīcas, draudzes un kristietības lomu mūsu laika sabiedrībā. Pārrunājām grupās jautājumus par to, ko varam darīt savu draudžu labā, kā atbildēt uz izaicinājumiem, kurus šobrīd sastop LELBĀL, latviešu draudzes visā pasaulē, kā arī kristīgā Baznīca vispār. Domājām par to, kam mūsu Baznīcā jāmainās un kam jāpaliek nemainīgam. Dalījāmies pieredzēs un kopīgi domājām, kā veidot LELBĀL draudžu tagadni un nākotni tā, lai mēs sekotu dzīvā Dieva Gara darbībai.  

Šoreiz slimības dēļ laju kursos nevarēja piedalīties prāvests Dr. Fritz Traugott Kristbergs, kura paredzētā tēma bija "Ievads sprediķa/svētrunas/svētbrīža problemātikā". Kopīgi vēlējām viņam Dieva svētību, ātru izveseļošanos un lai viņš varētu piedalīties laju kursos nākošajā reizē.

Kursu dalībnieki pa grupām sagatavoja rīta un vakara svētbrīžus, tādējādi pilnveidojot praksē savu darbu draudzēs. Tieši praktiskais darbs grupās bija ļoti nozīmīgs, attīstot vajadzīgās iemaņas draudžu darbā. Tā veidojās arī sadraudzība kursu dalībnieku starpā.

Kopīga brīnišķīga pieredze laju kursu apmeklētājiem bija izbraukums uz Vašingtonu, kā arī Nacionālās katedrāles (National Cathedral) apmeklējums un piedalīšanās piektdienas vakara Evensong svētbrīdī.

Kursu noslēgumā visi 14 dalībnieki kopā izplānoja un novadīja Ticības atjaunošanas svētku dievkalpojumu. Tajā paši kursanti, kā arī sanākušie dievlūdzēji, pārliecinājās par kursos iegūtajiem praktiskiem padomiem, bet īpaši par kursu iedvesmojošo un ticības stiprinošo raksturu.  Uzrunā skolas bērniem draudze iepazinās ar kursu dalībniekiem, kuri katrs ikdienā strādā savā laukā un maizes darbā. Bet svētrunā, kurā starp Apustuļu ticības apliecības locekļiem laju vadītāji liecināja par savu ticību, visi klātesošie piedzīvoja ne tikai lielo dažādību pieredzē un izteiksmē, bet jo vairāk brīnišķīgo vienotību aicinājumā un ticībā!

Paldies Vašingtonas draudzes darbiniekiem un dāmu komitejai par laju kursu dalībnieku uzņemšanu un pabarošanu, paldies LELBA Rītdienas fondam par šo kursu finansiālu atbalstu, paldies lektoriem un ikvienam, kas piedalījās šajā mūsu Baznīcas nākotnei nozīmīgajā sarīkojumā, lai te iegūto pieredzi izmantotu mūsu draudzēs. Šobrīd ceram laju kursus turpināt nākošajā gadā.

Tad, kad es iesāku savas studijas 1989. gadā, mūsu kursā bija septiņas sievietes, kas salīdzinoši bija liels skaits tajā laikā. Tas bija jautājumu un meklējumu laiks, kā sieviete varētu piepildīt savu kalpošanas misiju, un tāpēc Annas Irbes uzdrīkstēšanās doties uz tālo Indiju manī atstāja lielu iespaidu. Varbūt jaunībā lasītie autobiogrāfiskie romāni par slaveniem ceļotājiem un pētniekiem bija devuši savu artavu, ka drosme un uzdrīkstēšanās ir tās kvalitātes, kas manī rod šo dzirksti un mudina iet pretī nezināmajam.

Anna Irbe arī savā sirdī atsaucās uz zviedru misionāra Johana Sendengrena lūgumu palīdzēt Indijas sievietēm, ar ko iesākās mūsu Baznīcas ārmisija. Ir tik svarīgi, ka ir kāds, kas spēj atbildēt uz tām vajadzībām, kas izskan konkrētā laikā. Arī tagad, kopš māc. Dr. Tālivalda Šmita aiziešanas no ārmisijas darba, neviens mācītājs no LELBA nav varējis apmeklēt Indiju. Tāpēc ir tik būtiski, ka arī no LELBA var sūtīt mācītāju uz ilgāku laika posmu, lai varētu iepazīties ar pašreizējām vajadzībām Indijā, un lai mums būtu labāka izpratne, kā mēs varam turpināt un atbalstīt mūsu ārmisiju nākotnē.

Kopš 2009. gada māc. Dr. Tālivalda Šmita pēdējās vizītes Indijā, mūsu ārmisijā ir devies LELB māc. Gints Polis, un no viņa vērojumiem izskan šis priekšstats: „Vietējo indiešu apziņā ir tā, ka finansiālā palīdzība pārsvarā nāk no Amerikas, bet Anna Irbe ir no Latvijas”. (Svētdienas Rīts, oktobris, 2013). Tāpēc vien, dzirdot šo priekšstatu, ir tik svarīgi mums doties uz Indiju, lai varētu kalpot un sludināt, un tikai tā mēs varētu mainīt šo priekšstatu, ka LELBA var dot no savas puses ne tikai finansiālo palīdzību, bet arī šo kalpošanu.

Atbildi uz jautājumu "Kas ir Porvoo saime?" vislabāk dod Porvoo saimes mājas lapa. "The Porvoo Communion is a communion of churches that have signed an agreement to "share a common life in mission and service". These churches are either Anglican or Lutheran. The Porvoo churches agree on certain fundamental issues, but Porvoo is not a new confession. The churches maintain their respective identities. 

The Porvoo Communion has no central or overhead. In every church there is a contact person for Porvoo and these contact persons meet every year. Two bishops ar co-moderatiors of the Provoo Contact group, one from the Lutheran family and one from the Anglican family and two co-secretaries, also from both church families."

Kā archibīskaps Rozītis minēja savā rakstā "Visās maiņās - uzticīgi mērķim!" 2013. gada Baznīcas Gadagrāmatā: Turpinās latviešu aizceļošana no Latvijas, galvenām kārtām uz Eiropas Savienības zemēm. Daudz jaunu ģimeņu, daudz bērnu, daudz būtībā augsti kvalificētu cilvēku. Daudz izaicinājumu un iespēju arī mūsu draudzēm un LELBĀL. Kā viņus aprūpēt tanīs vietās un tanīs valstīs, kur līdz šim LELBĀL nav pārstāvēta, piemēram, Luksemburgā, Austrijā? Esam aicināti attīstīt mūsu darbu. Redzot, cik aptverošs ir mūsu uzdevums, arvien svarīgāka kļūst ekumeniskā sadarbība ar vietējām Baznīcām, sevišķi Pasaules luterāņu federācijas un Porvoo ietvaros.
 
Zemāk oficiālais dokuments, kas nupat tika pieņemts.

THE PORVOO COMMUNION OF CHURCHES

Porvoo Church Primates’ Meeting, Reykjavik, Iceland, 20-22 OCTOBER 2013

COMMUNIQUÉ

Justice faints and hope fades when the church looks in on itself

The Presiding Bishops of the Porvoo Communion of Churches, meeting in Iceland, unanimously agreed to the Latvian Evangelical Lutheran Church Abroad and the Lutheran Church in Great Britain becoming full members of the Porvoo Communion of Churches. This decision was warmly welcomed by all present and is commended to the processes of the member churches as may be necessary.

The Presiding Bishops of the churches of the Porvoo Communion meet every other year to discuss matters of mutual concern, receive reports of activity within the Communion and to guide the future shared work of the churches.  At the meeting in Reykjavik, generously hosted by the Evangelical Lutheran Church of Iceland, the Bishops shared news of developments in their churches and wider societies, particularly against the background of austerity and economic challenges faced by all the members of the Porvoo Communion from Portugal in the south to Finland in the north. Hope within the mission and service of the church was seen as vital to the work of all the churches and their shared life. The Presiding Bishops also commented on the reports received on Porvoo consultations carried out on marriage; on issues related to migration; and on the diaconal ministry (ministry of service).

The Churches of the Porvoo Communion, based mostly in Northern Europe, are Lutheran and Anglican Churches that have signed an agreement to “share a common life in mission and service”. The name Porvoo comes from the Finnish diocese and city in whose Cathedral  the Eucharist was celebrated on the final Sunday of the conversations in 1992 leading to the Common Statement and thus  to the Porvoo Communion of Churches. 

The Bishops, together with members of the local church and other Porvoo representatives, participated in two services of Holy Communion. At the first, which took place in the Lutheran Cathedral (Domkirkjan) in the historic centre of Reykjavik, the Bishop of Iceland, Agnes M Sigurdardottir, presided. In his sermon, the Archbishop of Canterbury, Justin Welby, said: “Justice faints and hope fades when the church looks in on itself. The Kingdom of God is proclaimed by a church that is caught up in the glory of God and the reality of the world around..... If we are to continue to grow closer, so that our [Porvoo] communion becomes family, and that family becomes the transforming influence in our society, which is so desperately looking for a new way, after the decades of reliance on material growth have betrayed us; if that family is to become what it should, then we need each other more than ever, not for comfort in the cold, receding tides of Christian faith, but to stretch and challenge each other to an ever closer walk with God and evermore passionate fulfilling of his mission.”

The Bishops closed the meeting with a commitment to meet again in two years in Edinburgh, hosted by the Scottish Episcopal Church, and to extend the duration of the meeting to enable a deepening of their engagement with each other.

List of participating Presiding Bishops:

1. Rt Rev’d Peter Skov-Jakobsen, Bishop of Copenhagen, Evangelical Lutheran Church in Denmark

2. Most Rev’d Justin Welby, Archbishop of Canterbury, Church of England

3. Most Rev’d Andres Pöder, Archbishop, Evangelical Lutheran Church of Estonia

4. Most Rev’d Kari Mäkinen, Archbishop of Turku, Evangelical Lutheran Church of Finland

5. Rt Rev’d Walter Jagucki, Bishop, Lutheran Church in Great Britain

6. Rt Rev’d Agnes M Sigurðardóttir, Bishop of Iceland, Evangelical Lutheran Church of Iceland

7. Most Rev’d Richard Clarke, Archbishop of Armagh and Primate of All Ireland, Church of Ireland

8. Most Rev’d Jānis Vanags, Archbishop of Riga, Evangelical Lutheran Church of Latvia

9. Most Rev’d Elmārs Rozitis, Archbishop, Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad

10. Rt Rev’d Mindaugas Sabutis, Bishop, Evangelical Lutheran Church in Lithuania

11. Most Rev’d Helga Haugland Byfuglien, Presiding Bishop, Church of Norway

12. Rt Rev’d Jorge Pina Cabral, Bishop, Lusitanian Church, Portugal

13. Most Rev’d David Chillingworth, Primus, Scottish Episcopal Church

14. Most Rev’d Barry Morgan, Archbishop, Church in Wales

The Archbishop of the Church of Sweden was represented by Rt Rev’d Ragnar Persenius, Bishop of Uppsala; Rt Rev’d Carlos Lopez-Lozano, Bishop of the Reformed Episcopal Church of Spain was unable to attend.

The full text of the Archbishop of Canterbury’s sermon can be found at www.tru.is

The website of the Porvoo Communion of Churches is at www.porvoocommunion.org

Ne, ja atceramies, ka pārāk daudziem pasaulē bezdarbs, izsalkums, ekonomiskā nedrošība, teroristu draudi un darbi sēj baiļu sēklas dzīves laukos. Kad rītdien Dievam pateiksimies par to lielo svētību, ko Viņš tik daudziem no mums LELBA ir piešķīris, lūgsim arī no sirds par tiem, kas cieš trūkumu gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs, gan mūsu kaimiņu mājā. Un līdz ar lūgšanām, darīsim, ko varam, lai palīdzētu Dievam sniegt to palīdzību, ko no Viņa lūdzam.

Pensionāru apvienības oktobŗa mēneša sanāksmē atzīmējām Pļaujas svētkus. Dalījos ar daudziem jau pazīstamā stāstā par kādas draudzes dārznieku, pie kuŗa piestājās mācītājs un pateicās par viņa darbu. Mācītājs priecājas un vēro, vai gan Dievs nav varens Radītājs, ka veidojis tik skaistu dārzu! Dārznieks mazliet skeptiski noskatījies uz mācītāju un atbildējis: „Jā, jā, mācītāj, ir gan Dievs vareni labs, bet jums vajadzēja redzēt, kā dārzs izskatījās tad, kad Dievs viens pats to kopa!” Pēc svētbrīža pienāca viesis no Latvijas, kas ir ciemos pie radinieces, kuŗa slimības dēļ ilgāku laiku nebija varējusi pati vairs strādāt savā dārzā. Viņš dienām smagi bija strādājis, lai visu savestu kārtībā. Ar smaidu viņš apliecināja: „Mācītāj! Vajag abus! Vajag Dievu, vajag cilvēku – abiem kopā jāstrādā, lai kas labs iznāktu.” 

Zinu, ka vairākas draudzes aicina uz dievkalpojumiem nest līdzi ēdienus trūcīgiem. Zinu, ka tas it kā ir pārāk maz darīts, ja to tikai šad un tad darām, bet tas ir labāk nekā nedarīt neko. Reiz piezvanīja draudzes locekļi, kas cīnījās ar jautājumiem par saņemto svētību. „Kādēļ man iet tik labi un citiem pasaulē tik ārkārtīgi grūti? Jūtos vainīga! Jūtos savtīga. Kādēļ lai pat mēģinu!” Jo Tu vari. Ne visus paēdināsi, ne katru sasniegsi, bet Tu vari vispirms lūgt pēc gudrības, pēc iespējām kalpot un tad, saņemot spēku, dari to, ko vari. Jo Tu vari darīt kaut ko un Tu neesi viens. Tu esi daļa no Kristus miesas. Tas nozīmē, ka sāpēs tad, kad citam sāp, bet tas arī nozīmē, ka Tu neesi viens.

Vienā Latvijas draudzes jubilejas dievkalpojumā Svētā Vakarēdiena liturģijas tekstā mācītājs saka: „Maize, ko laužam, ir viena miesa.” Uz viņa vārdiem draudze atbild: „Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas miesas dalībnieki.” Šis apliecinājums skaisti saskan ar rītdienas Jāņa evaņģēlija tekstu, kuŗā Jēzus apliecina: „Es esmu dzīvības maize! Kas nāk pie manis, tam nesalks, un, kas man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jņ. 6:35) „Maize, ko laužam, ir viena miesa.” To ceru arī saņemt šodien Evangelical Lutheran Church in America bīskapes Elizabeth A. Seton amatā iesvētīšanas dievkalpojumā. Viņa tiek ievesta amatā kā ELCA Presiding Bishop. Dievkalpojums notiks Rockefeller Memorial Chapel. Rakstiski jau nosūtīju sveicienus. Aicinu lūgt arī par viņu un par ELCA darbu, lai tas nestu svētību.

No sirds novēlu svētīgus un skaistus, pateicības bagātus Pļaujas svētkus! Dievs lai svētī ar daudzām iespējām darīt to, kas tālāk vairo svētību. Kristū saņemam visu, kas vajadzīgs. Kā mums atgādina Janīnas Babres vārdi dzejolī Dzīvības maize.

Lai būtu tev maize

‍Kad slāpis un izsalcis
‍dvēseles tuksnesī klīsti,
‍Es klājos debesu mannā.
‍Es paslēpos Derības teltī
‍un gaidu tevi
‍atvērtās durvīs.
‍Kā lūdzējs un devējs
‍Es nāku –
‍Es, Dzīvības Maize,
‍esmu izsalcis tevis!
‍
‍Galilejā
‍Es pavairoju maizi,
‍tavā dvēselē
‍Es vairoju prieku.
‍Aizlaices mūžos  
‍Es skatīju nākšanu tavu
‍un ilgojos brīža tikties ar tevi
‍Dzīvības Maize.
‍
‍Ģetzemanes rēgainā naktī
‍Mūsu vienība
‍bija mierinājuma veldze.
‍
‍Manas paceltās rokas
‍No krusta
‍Asinīm pilot,
‍Svētīja tevi jau toreiz.
‍
‍Mana mīlestība lielāka
‍par katru pazemojumu,
‍nodevību,
‍apsmieklu
‍un katru sāpi.
‍
‍Par tevi un ar tevi
‍Es dzimstu un mirstu ikdienas,
‍lai tu varētu augšāmcelties.
‍
‍Es atstāju kapu
‍lai tu nepaliktu tumsā,
‍un uzcēlu tev jaunu mājokli
‍gaismas valstī.
‍
‍Es, Dzīvības Maize,
‍Tevi vedu
‍pie Mana un tava Tēva,
‍uz piepildījuma rimti,
‍uz mīlestību!
‍
‍Es esmu Dzīvības Maize
‍tev!
‍

 

Ikdienā dzīvojot atšķirīgu dzīvi, vai tas būtu lielā karstumā zem palmu zariem vai kupenu pilnā ziemas salā, mēs tomēr kalpojam vienam! Mājas lapa ir brīnišķīga vieta, kur varam liecināt par saviem kalpošanas darbiem, lai nestu tālāk vārdu par Dieva valstību, lai iedrošinātu pārējos uzdrīkstēties un darīt to pašu.

Šajos 2 mēnešos mēs esam padarījuši daudz, bet pie tā nevar apstāties. Turpināsim šo labi iesākto darbiņu, sūtot informāciju mājas lapas redaktorei, kā piemēram:

• Draudžu apkārtraksti
• Ziņas par iesvētībām, nāves gadījumiem, sarīkojumiem, draudzes mācītāju un darbinieku jubilejām
• Jaunumi no LELBA nozarēm
• Jaunumi no apgabaliem
• Jaunumi no komitejām un darba grupām
• Jaunumi no Baznīcas fondiem, piemēram, Rītdienas Fonda, par to, kam piešķir stipendijas

Ja ir kāda īpaša, cita veida informācija, ar ko ir vēlme dalīties, arī to būtu vēlams sūtīt redaktorei. Vērtīgas informācijas nekad nevar būt par daudz!

Lai mums visiem Dievs dāvina vēlmi iesaistīties un stāstīt tālāk par mūsu labajiem darbiem un Dieva žēlastību mūsu dzīvēs.