Radīšanas stāsts jaunajā tulkojumā
Šajā rakstā es mēģināšu parādīt to, kā sarunas veidojās par Radīšanas stāsta jauno tulkojumu Rietumkrasta garīdznieku tikšanās reizē Kursā šī gada 22. augustā.
Bībeles tekstu var piedzīvot dažādos veidos. Klasiskākie no tiem ir teksts kā mutvārdu tradīcija, teksts kā rakstiskā tradīcija un teksta interpretācija.
Tiem, kas grib izbaudīt mutisko tradīciju, vispirms jānoklausās 1. Mozus grāmatas 1-2:3 lasījums! To var arī darīt, izlasot šo tekstu skaļi pats sev. [...]
Mūsdienās teksts, kas nav pierakstīts, nemaz neskaitās nopietns un vērā ņemams teksts (piemēram, neviens vairs netic cilvēkiem uz vārda, ka viņi izpildīs līguma saistības). Bībeles teksts droši vien arī ir vainojams, ka rakstiskam tekstam tiek piešķirta tik liela autoritāte. Tomēr ideja par to, ka ir tikai viens autoritatīvs Bībeles teksts, ir samērā nesena. 19. gadsimtā Bībeles pētnieki Rietumos sāka lauzīt prātus un šķēpus par to, kāds izskatījās pirmais un vienīgais pareizais Bībeles teksts. Viens bija skaidrs – tas noteikti bija rakstīts ebreju valodā.
Jūdiem, kas prot ebreju valodu, nav vajadzīgs tulkot Bībeli (tas gan tiek atsvērts ar neskaitāmiem skaidrojumiem). Savukārt latviešiem, kas to neprot, jāiztiek ar tulkojumu. Tas ir vienreizēji, ka varam lasīt Dieva vārdu savā valodā, bet tam arī ir savi trūkumi. Kā teica viens mans skolotājs: tulkojums ir kā skūpstīšanās caur dvieli – daudz ko var iegūt, bet nekad ne visu. Tas arī atkarīgs no tā, vai dvielis biezāks (frotē) vai plānāks (zīda). Es teiktu, ka Latvijas Bībeles Biedrības jaunais tulkojuma dvielis mūsdienu lasītājam šķitīs daudz plānāks par iepriekšējo.
Jaunajam Bībeles tulkojumam ir daudz atšķirību no vecajiem tulkojumiem. Jau pats fonts un teksta izkārtojums to atverot paziņo, ka šis ir kas jauns. Apsveicama ir nesekošana pantu iedalījumam, jo tā var norādīt, ka pirmā Radīšanas stāsta beigas ir 1.Moz.2:1-3. Nezin kāpēc cilvēki, kas iedalīja Bībeles tekstu nodaļās (domājams, tas notika 13. gs. sākumā), Radīšanas septīto dienu nošķīra no 1. Moz.1. nodaļas un pārcēla uz 2. nodaļas sākumu.
Jaunajā tulkojumā arī dažas Vecās Derības grāmatas pamainījušas nosaukumu (piem., Augstā Dziesma kļuvusi par Dziesmu Dziesmu). Pirmās Bībeles grāmatas nosaukums gan nav mainījies, tā vēl arvien ir ‘Pirmā Mozus Grāmata’, tikai tās apakšvirsraksts no latīniskā/grieķiskā Genesis pārtulkots latviski – ‘Iesākums’.
Galvenais, protams, ir tas, ka jaunais tulkojums ir ebreju teksta lasīšana pa jaunam. Skaidrs, ka to lasījuši un tulkojuši cilvēki, kuri ir labi pazīstami ar veco tulkojumu (vismaz Radīšanas stāsta gadījumā noteikti). Līdz ar to ir interesanti papētīt, kur viņi izlēmuši saglabāt veco un kur atteikties no tik pierastajiem vārdiem, izteicieniem un formām.
Pirms ķeramies pie Radīšanas stāsta tulkojuma izpētes, atgādināšu, ka 1. Mozus 1. nodaļa ir rakstīta dzejiskā prozā jeb poētiskā stāstījuma formā. Lai atgādinātu, kāda ir ebreju dzeja, izlasīsim vienu no psalmiem, kas apraksta radīšanu, arī jaunajā tulkojumā.
Psalms 19:2-5Debesis vēsta par Dieva godu,
Diena dienai valodas vērpj,
Nakts naktij nes vēsti-
Nav valodas, nav vārdu,
Viņu balsis pat nedzird!
Pār visu zemi sniedzas to mērs,
Līdz pasaules malai viņu vārdi!
Ebreju dzejas viens no pamatelementiem ir paralēlisms: vienas domas atkārtošana citiem vārdiem. Šajā psalmā es to mēģināju parādīt ar pasvītrojumiem. Šādus paralēlismus mēs redzam arī Radīšanas stāstā.
Vēl ebreju dzejai piemīt izteikts lakonisms. Pati ebreju valoda vēl šodien ir daudz lakoniskāka kā latviešu. Līdz ar to latviski ebreju teksti skanēs savādāk un svešāk, jo mēs vienkārši tā neizsakāmies.
Radīšanas stāsta ievadam gribu mazliet pakavēties pie pirmā jautājuma, kuru apskatīja Vecās Derības pētnieki kaut kad ap sesto gadsimtu – rabīni jūdaisma ‘klasiskajā periodā’. Kā jau minēts iepriekš, viņiem nebija jānopūlas ar tulkošanu, viņi varēja uzreiz ķerties klāt katra vārda un burta pētīšanai ‘oriģinālā’. Un pirmais jautājums, ar ko klasiskais jūdu teksts Berešit Rabba iesāk diskusiju par Radīšanas stāstu, ir sekojošs: Kāpēc Tora sākas ar burtu Bet (vārdā berešīt)? Ebreju alfabētā bet ir alfabēta otrais burts, pirmais ir alef.
Viens no šī fenomena izskaidrojumiem saistās ar burtu izskatu (bet izskatās šādi: ב un te arī jāatceras, ka ebreju valodā rakstība ir no labās uz kreiso pusi):
„R.Jona sacīja R.Levi vārdā: Kāpēc pasaule tika radīta ar burtu bet? Tāpat kā bet ir aizvērts uz visām pusēm, izņemot vienu (tajā virzienā, kur sākas Tora), tāpat arī tev nav atļauts spekulēt par to, kas ir augšā un kas lejā, kas ir pirms un kas ir pēc, bet tikai par Radīšanas dienu un kas tai sekoja.”
Kāds cits izskaidrojums saistās ar to, ka ebreju valodā burtus lieto arī, lai apzīmētu skaitļus, tā alef var arī tikt lietots, lai apzīmētu skaitli 1, bet – skaitli 2 utt.:
„Kāpēc pasaule tika radīta ar bet? Lai tev rādītu, ka ir divas pasaules: šī pasaule un nākamā pasaule.”
Visbeidzot, rabīni nonāk pie mazāk tehniskiem izskaidrojumiem par to, kāpēc Dievs iesāka savus Rakstus (jeb Toru) ar alfabēta otro, nevis pirmo burtu:
„R.Eleāzars bar Hanina sacīja R.Ahas vārdā:
Divdesmit sešas paaudzes burts alef sūdzējās Svētā, lai Viņš slavēts, troņa priekšā, to lūdzot: ‘Visuma valdniek! Es esmu no visiem burtiem pirmais, un tomēr Tu neradīji pasauli ar mani!’
Dievs tam sacīja: ‘Visa pasaule un tas, kas tajā, tika radīti tikai Toras dēļ, kā rakstīts (Sakāmvārdi 3:19). Rīt es nākšu dot Toru Sinaja kalnā un tad es sākšu ne ar vienu citu burtu kā tikai ar tevi!’ jo ir rakstīts 2.Moz.20:2: ‘Es [šis vārds ebreju valodā sākas ar burtu alef – R.S.] esmu Dievs tavs Kungs.’
Šī jūdu tradīcija skaidro, ka radīšana nav mērķis pati par sevi. Radīšana ir tikai sākumpunkts kaut kam citam, kam pasaulē jānotiek. Šeit rabīni saskata, ka visas Radīšanas piepildījums ir Dieva likumu došana savai tautai (šī doma sasaucas ar jau pieminēto 19. psalmu, kuram dots nosaukums „Dieva godība radībā un bauslībā”). Mums tas varētu būt saskatāms kādā citā notikumā.
Pietiek ar ievadiem, beidzot jāķeras klāt arī pašam tekstam. Kursā mēs tam veltījām vismaz stundu darba grupās, salīdzinot jauno tulkojumu ar diviem vecākiem: 1965. gada tulkojumu un 1997. gada revidēto tekstu. Katra grupa pētīja vienu vai vairākas Radīšanas dienas. Šeit es mazliet pakavēšos pie dažiem pieturas punktiem, kas izraisīja garākas diskusijas.
Pirmā diena. Mēs arī jautājām par Bībeles pirmā vārda izvēli, tikai šajā gadījumā tas nebija bet un alef, bet gan ‘sākumā’ un ‘iesākumā’. Vai abiem vārdiem vispār ir kāda atšķirība? Klātesošajiem likās, ka viņi neko savādāku nesaklausa, tā kā tas tika nolikts uz individuālas stila izvēles. Līdzīgi kā ‘teica’ tagad ir nomainījis iepriekšējo ‘sacīja’, ‘bija’ nomainījis ‘tapa’.
Vairāk pārrunu izraisīja tas, ka jaunais tulkojums pieturējies pie revidētā teksta ieviestā ‘viena diena’, nevis pierastā ‘pirmā diena’ (1.Moz.1:5). Nebūtu tik neparasti šo ebreju vārdu, kas parasti nozīmē ‘viens’ tulkot kā ‘pirmais’, bet lielākā daļa lasītāju tomēr deva priekšroku ‘vienai dienai’ tīri personīgas sajūtas dēļ.
Otrā diena. Kāda ir atšķirība starp ‘debesjumu’ (jaunais tulkojums), ‘izplatījumu’ (vecais tulkojums) un ‘velvi’ (revidētais teksts)? Mums likās, ka velve ir viskonkrētākais apzīmējums, kas rada priekšstatu par cietiem ‘griestiem’. Tas arī likās modernam cilvēkam visgrūtāk pieņemamais, jo neatstāj vietu modernajai astronomijai. ‘Izplatījums’ lielākai daļai likās vispievilcīgākais apzīmējums. Tas arī, starp citu, labi saskanētu ar šī vārda saknes vienu no nozīmēm. Jaunā tulkojuma ‘debesjums’ nešķita visveiksmīgākais no piedāvātajiem variantiem.
Visgarākās pārrunas mums radās par tagadnes lietojumu vienam no Radīšanas stāsta ‘piedziedājumiem’: ‘un tā ir’ (iepriekšējos tulkojumos ‘un tā notika/tapa’). Visumā mums likās ļoti simpātiski šis negaidītais atgādinājums, ka mēs vēl arvien piedzīvojam radīšanas stāsta sekas savā ikdienā. Un tomēr vispārējā stāstījuma kontekstā tas nelikās īsti loģisks. Tā šajā gadījumā pirms šīs tagadnes formas lasām, ka Dievs ‘šķīra’ – pagātnē, un pēc ‘tā ir’ lasām, ka Dievs ‘nosauca’ – arī pagātnē.
Trešā diena. Salīdzinot visus trīs latviskos variantus par to, kas tika radīts šajā dienā, var redzēt, ka šeit ebreju teksts ir neskaidrs vai arī to var lasīt dažādos veidos. Pie tam var arī redzēt, ka latviski nav pietiekami daudz sinonīmu augu aprakstīšanai (vai arī mēs esam kļuvuši pārāk pilsētnieciski?). Visiem, kas lieto šo tekstu, jābūt uzmanīgiem neturēties pie ‘burta’. Jaunais tulkojums ir atmetis vārdu ‘zāle’ un tā vietā lieto ‘augs’ un ‘stāds’. Līdz ar to sestajā dienā, kur Dievs norāda, ko katram būs ēst, dzīvniekiem tiek pavēlēts ēst nevis ‘zāli’, bet ‘stādus’. Mūsu ausīm tas likās mazliet neparasti, jo mēs saistām ‘stādus’ ar augiem, kas tikko izlīduši no zemes.
Ceturtā diena. Šī ir neparasta diena, kad pēc iepriekš radītajiem gaismas un augu valsts Dievs beidzot izlemj radīt objektus, kurus mēs mūsdienās atpazīstam kā gaismas avotus un līdz ar to dzīvības devējus augiem un visai dzīvajai dabai. Bet Radīšanas stāsts skaidri pasaka, kam šie objekti primāri tika radīti – ‘zīmēm’. Tie ir jālieto kā pulkstenis un kalendārs. Zemes apspīdēšana šķiet otršķirīgs uzdevums. Jaunais tulkojums šos objektus sauc par ‘gaismekļiem’, atmetot iepriekšējo ‘spīdekļi.’ Tas ir tuvāk ebreju vārdam, kas arī nāk no saknes ‘gaisma’, bet dažiem no mums tas likās samocītāks un ne tik latvisks vārds.
Piektā diena. Šajā dienā Dievs radīja kaut ko, par ko neviens tulkotājs un skaidrotājs nav īsti drošs un sauc tos dažādos vārdos: lieli zvēri, nezvēri, vaļi, jūras briesmoņi (jūdu tradīcija te saskata nezvērus no Ījaba un Jesajas grāmatām: behemotu un leviatānu). Jaunais tulkojums nepiedāvā skaidrojumu šai problēmai, vienīgi nepieliek vārdu ‘jūra’ pie lielajiem zvēriem, kā to darīja iepriekšējie tulkojumi.
Sestā diena. Mēs bieži lasām Radīšanas stāstu tikai ar vienu domu – kad beidzot nonāksim pie apraksta par cilvēka radīšanu. Tomēr godīgi lasot nevaram nepamanīt, ka cilvēks ir radīts tikai pašās beigās, daudz vairāk laika Dievs pavadīja, radot citas lietas. Vai nu šī iemesla dēļ vai arī tāpēc, ka cilvēka radīšanas stāsta tulkojums neizceļas ne ar ko īpašu, mums nebija nekādu diskusiju ne par daudzskaitli (‘taisīsim cilvēku’) ne par to, kas ir ‘tēls’ un ‘līdzība’ (kas visos tulkojumos ir vienādi!). Mēs vairāk pārspriedām, kāpēc jaunais tulkojums sestās dienas pirmās radības sauc par ‘dzīvajām būtnēm’, atmetot iepriekšējos ‘dzīvnieki’ un ‘dzīvi radījumi’. Mums likās, ka latviski ar šo jauninājumu nekas īsti iegūts netiek.
Septītā diena. Kā jau iepriekš minēts, jaunajā teksta izkārtojumā var labāk parādīt, ka septītā diena arī pieder pie Radīšanas stāsta. Radīšana beidzas ar to, ka nekas vairs netiek radīts, viss ir piepildīts un ir ļoti labs. Bet ar ko Dievs īsti nodarbojās septītajā dienā? Katrs no apskatītajiem tulkojumiem skaidro savādāk darbības vārdu no saknes ‘šabats’: atpūtās (1965. g. tulkojums), atdusējās (revidētais teksts), mitējās (2012. g. tulkojums). Kurš no šiem vārdiem ir visprecīzākais vai labākais, nav jau vairs tulkošanas, bet ir skaidrošanas lieta. Jūdi par to ir lauzījuši galvas gadu tūkstošiem, tā kā mēs nevaram cerēt to atrisināt tikai nieka pārsimts gados!
Šis pēdējais piemērs par šabata tulkošanu vai skaidrošanu arī parāda vienu no lielākajiem ieguvumiem, kas mums dots ar šo jauno Bībeles tulkojumu latviski. Proti, mums ir dota iespēja salīdzināt un paskatīties, kā vienu un to pašu ebreju tekstu lasa dažādi latvieši, kas to labi pārvalda. Tas arī ir mans novēlējums visiem, kas turpmāk lietos Bībeles tekstu latviski – lietojiet visus tulkojumus, salīdziniet tos un studējiet!
Piezīme: visi rabīnu teksti ņemti no grāmatas Wilfred Shuchat, The Creation According to the Midrash Rabbah (Devora Publishing, 2002)
Rota Stone
Aicinājums ziedot Archibīskapa algas fondam
LELBA XII Sinode pieņēma rezolūciju aicināt draudzes atbalstīt esošo LELBĀL Archibīskapa algas fondu pēc katras draudzes spējām. Draudžu locekļi tiek aicināti un mudināti atbalstīt šo rezolūciju, iemaksājot vienreizēju $50 maksājumu. Ja katrs LELBĀL draudzes loceklis ziedotu vismaz $50, tad Archibīskapa algas fonds ir iecerējis savākt $500,000.00 - 1,000,000.00, no kā tad augļus varētu lietot, lai segtu algu un citus archibīskapa izdevumus. [...]
Kāpēc ir jāveido šis Archibīskapa algas fonds jau šodien? Šī fonda vēlēšanu process iesāksies 2014. gada janvārī, un jaunais archibīskaps tiks paziņots 2014. gada oktobrī. LELBA pašreizējais archibīskaps ir Elmārs Ernsts Rozītis. Pašreiz arch. Rozītis savu algu saņem no Vācijas valdības, bet ar nākamo archibīskapu tā vairs nebūs. Es esmu LELBA pārvaldē un es redzu “first hand”, cik daudz arch. Rozītis dara, ne tikai LELBA labā, bet arī LELBĀL labā. Viņš pārstāv LELBA un LELBĀL intereses Latvijā, kā arī citās organizācijās, kā piemēram, Pasaules Luterāņu federācijā un Porvoo luterāņu/anglikāņu kopībā. Viņš ir pacēlis LELBĀL tēlu, un tas būtu jāturpina. Archibīskaps arī aktīvi dzīvo līdzi visām LELBĀL draudzēm, bieži piedaloties dievkalpojumos, mācītāju ordinācijās utt. Es arī redzu, cik lielu darbu LELBA dara.
LELBA XII Sinode aicināja Ivaru Petrovski, Vilmaru Beiniķi un māc. Aivaru Peldu izstrādāt fonda apsaimniekošanas vadlīnijas, kas ir sekojošas.
• Šis fonds domāts tiem bīskapiem vai archibīskapiem, kas sekos E. E. Rozīša pēdās.
• Fondu pārskatīs LELBA un LELBĀL kasieri, un viens Virsvaldes izraudzīts ieguldījumu speciālists.
• Bīskapa algu nosaka LELBĀL Virsvalde, atbilstoši paredzētai bīskapa darba slodzei.
• Tādēļ, ka sagaidāmie algas fonda līdzekļi nebūs pietiekoši, lai izmaksātu pilnu algu nākošajam bīskapam, uzskatām, ka bīskaps būs arī kādas draudzes mācītājs, kas viņam maksās vismaz daļēju pamatalgu.
• Izmaksāt drīkst tikai fonda augļus.
• Alga izmaksājama tajā valstī, kur bīskaps dzīvos, saskaņā ar vietējiem likumiem.
• Par fonda likvidāciju lemj Baznīcas Virsvalde.
Mudinām draudzes locekļus atcerēties šo fondu arī savos testamentos.
Ziedojumus
vēlams sūtīt LELBĀL kasierim Ivaram Petrovskim:
5239 E Woodmeade Ct SE
Ada, MI 49301
USA
Tālr. (616) 975-2705
zipetro@att.net
JA VĒLAMIES UZTURĒT LATVIEŠU DRAUDZES UN BAZNĪCU NĀKOTNĒ, MUMS PAR TO IR JĀGĀDĀ JAU TAGAD!
Baiba Liepiņa
Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru!
Garezera padomes locekļa Mārtiņa Pūteļa uzruna prāv. Viļa Vārsberga piemiņas akmens un plāksnes iesvētīšanā Garezerā šī gada 10. augustā. Vairāk uzrunu un bilžu atradīsiet sadaļā "Jaunumi".
Esam šodien pulcējušies, lai iesvētītu piemiņas akmeni Gaŗezera dibinātājam, prāvestam Vilim Vārsbergam. Akmens, plāksne, vārdi, cilvēks; šis piemiņas akmens saliedē divas ļoti atšķirīgas Dieva radības: akmeni un cilvēku. [...]
Dievs ir radījis pasauli, un kaut kur pasaules klēpī šis akmens tika radīts. Akmens varbūt ir viena no viszemākā līmeņa Dieva radībām. Mēs šo akmeni esam 'aizņēmušies' no zemes klēpja un uz tā pielikuši piemiņas vārdu plāksni cilvēkam - Dieva augstākai radībai. Akmenim līdzīgā veidā, prāvests Vārsbergs arī tika pārcelts no savas dzimtās zemes uz citu zemi. Kaŗa un okupācijas apstākļu dēļ viņš bija spiests pārcelties no savas dzimtās zemes uz šejieni.
Šeit, Amerikā, prāvestam Vārsbergam veidojās domas, idejas, un radās vīzija mūsu Gaŗezeram ar devīzi "Dievam un Latvijai". Pateicoties viņam, mums ir mūsu Gaŗezers šodien. Visspilgtākais punkts par šo brīdi, kad iesvētām piemiņas akmeni, ir "cik cilvēku dzīves nav mainītas un ietekmētas ar to, ka mums šodien ir mūsu Gaŗezers". Vai kāds no jums var iedomāties, kā tas būtu šodien, ja mums nebūtu mūsu Gaŗezers?
Minēju, ka esam 'aizņēmušies' šo akmeni no zemes klēpja. Cik ilgi stāvēs šis piemineklis? Kad akmens atgriezīsies zemes klēpī? Cik ilgi pastāvēs Gaŗezers? Kuŗš no jums, jauniešiem, atgriezīsies Gaŗezerā kā talcinieks, strādnieks, audzinātājs, skolotājs, padomes loceklis vai administrators. Gaŗezera nākotne ir pilnīgi attiecīga uz jūsu atbildi.
Viens cilvēks, viena ideja, strādāt un veidot to, ko viņš juta, kas bija nepieciešams tautai. Autors Joel Barker ir rakstījis: "Vīzija bez attiecīga darba ir vienkāršs sapnis. Vienkāršs darbs bez vīzijas tikai aizņem laiku. Bet vīzija ar attiecīgu darbu spēj mainīt pasauli." Mums katram ir dota spēja sapņot, strādāt un mainīt pasauli. Paldies, prāvest Vārsberg! Tu mainīji mūsu pasauli.
Mārtiņš Pūtelis
Ar nelielu svētceļojumu uzsāk projektu "Priecīgas pēdas"
Šā gada Garezera vasaras vidusskolas 3. klases audzēkņi kopā ar savu ticības mācības skolotāju, māc. Dāgu Demandtu, piedāvāja LELBAi jaunu projektu „Priecīgas pēdas”, kas paredz sagādāt apavus Kurzemes mazturīgajiem bērniem. Vairāki GVV jaunieši jau bija sarūpējuši pirmos ziedojumus šim projektam. [...]
105 jaunieši, viņu audzinātāji, skolotāji un daži interesenti devās vienotā gājienā no „Saulgriežiem” līdz „Atbalsīm”, tad pa Delihant ceļu līdz pat meža takām, kas mūs savienoja ar Garezera brīvdabas baznīcu, kopā noejot 2 jūdzes.
„Šodien mēs dosimies nelielā svētceļojumā pa mūsu mīļoto Gaŗezeru. Šoreiz mēs dosimies uz baznīcu pa citu, neierastu ceļu, pa kuru mūsu kājas ikdienā nestaigā. Šovakar, ejot šo ceļu, pateiksimies Dievam, ka mums ir iespēja staigāt. Ka mēs varam iet, skriet. Mēs ik dienas to pieņemam par tik saprotamu, ikdienišķu lietu. Bet būtībā tā ir dāvana,“ teica māc. Aija Graham, kas kopā ar jauniešiem vadīja šo svētceļojumu.
Svētceļojuma laikā jaunieši dziedāja dažādas svētceļnieku dziesmas, priekā plaukšķinot un izdziedot savu pateicību, arī savu lūgšanu. Nelielā ceļojuma laikā bija piecas apstāšanās ar pārdomām un lūgšanu.
Tā vienā no tām māc. Aija Graham saka: “Šajā brīdī es jūs visus aicināšu paskatīties uz jūsu kājām, uz jūsu pēdām. Vai tās ir nogurušas vai tās ir priecīgas pēdas? Noputējušas vai tīras? Bet galvenais - vai mēs novērtējam, ka mūsu visu kājas ir apautas? Dievs par mums tik ļoti gādājis un devis apstākļus, ka mūsu kājas ir apautas un ērtas. Lai šajā brīdī pateicība Dievam par to, ka Viņš vienmēr par mums ir rūpējies.”
Citās pārdomu vietās jaunieši aizdomājās par līdzjūtību, par to, lai mūsu katra acis vienmēr paliek redzīgas un spējīgas pamanīt otra cilvēka vajadzības, ka mēs varam pamanīt, kad otram kājas ir basas vai nosalušas. Un visbeidzot – pateikties par iespēju otram palīdzēt.
Jaunieši, ieejot nelielajā mežā, katrs aizdedza sveci un to ienesa brīvdabas baznīcā, apliecinot sev un Dievam, ka viņiem katram ir savs gaišums, ko viņi var pasaulei dāvāt. Jaunieši ar sveces liesmām apgaismoja altāri, tā apliecinot, ka viņi ir gatavi cilvēkmīlestības darbiem. Cerams, ka projekts “Priecīgas pēdas” gūs arī LELBA draudžu locekļu atsaucību, un ka mēs visi kopā darīsim priecīgas arī Kurzemes bērnu pēdas. Gluži tikpat priecīgas, kā tās bija GVV jauniešiem, ejot viņu pirmajā svētceļojumā pa Garezeru!
māc. Aija Graham
Intervija ar Čikāgas Sv. Pētera draudzes jauno mācītāju Ojāru Freimani
1. Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet lasītājus ar sevi, savu ģimeni un savu iepriekšējo kalpošanu.
Dzimis esmu Liepājas apkārtnē, mazpilsētā Priekulē, 1961. gada 9. augustā. Divarpus gadu vecumā vecāki pārcēlās uz dzīvi Liepājā, tādēļ uzskatu sevi par īstu liepājnieku, par liepu un vēju pilsētas iedzīvotāju. [...]
Laikiem mainoties, darbs rūpnīcā ar daļēju tās likvidāciju beidzās, un tad vairākus gadus strādāju vienkāršo metinātāja darbu nelielā firmā, mainot un ierīkojot apkures sistēmas un ūdensapgādi daudzām mājām Liepājā un tās apkārtnē.
1991. gada vasarā tiku kristīts un iesvētīts Liepājas Sv. Annas draudzē, kur sākumā nedaudz darbojos, darot kādas praktiskas lietas. 1995. gadā draudzes mācītājs mani uzrunāja, aicinot kalpošanas darbā draudzē. Sāku mācīties evaņģēlistu (diakonu) sagatavošanas kursos un 1996. gadā iestājos Latvijas Bruņoto spēku Jūras spēku Liepājas mācību centrā un, pabeidzot evaņģēlistu kursus, tiku nozīmēts kapelāna amatā, kur kalpoju jeb dienēju līdz 2006. gada rudenim. 2000. gada vasarā iestājos Lutera Akadēmijā Rīgā, lai pabeigtu savu teoloģisko izglītību, taču 2000. gada septembrī dienesta uzdevumā devos uz ASV, kur vienu gadu mācījos pieredzi kapelānu darbā no kolēģiem ASV.
2003. gadā tiku aicināts atkal uz ASV uz teoloģijas studijām. Un tā 2005. gada maijā pabeidzu Association Free Lutheran Theological Seminary, Minneapolis, Minnesota, iegūstot Master of Divinity grādu. Atgriežoties Latvijā, turpināju dienestu kapelāna amatā un 2005. gada 14. augustā Rīgas Doma baznīcā tiku ordinēts mācītāja amatā. Kopš 1997. gada, paralēli dienestam Jūras spēkos, esmu kalpojis vairākās Liepājas un tās apkārtnes draudzēs, pildot visus mācītāja pienākumus.
Pēc ordinēšanas turpināju kalpot Sakaslejas draudzē, kurā kalpoju no 2001. gada. Vēlāk arī Apriķu, Ulmales-Labraga un Vērgales draudzēs. No 2010. gada vasaras kalpoju kā otrs mācītājs Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, pārsvarā darbā ar jauniešiem. No 2007. gada līdz 2010. gadam vadīju LELB Misijas nozari un biju Virsvaldes loceklis. Pēdējos 2 gadus kalpoju Bunkas un Priekules draudzēs Liepājas pusē. Brīvajā laikā patīk spēlēt ģitāru un ceļot.
2006. gadā izjuka manas pirmās laulības un, pēc laulības izjukšanas 2007. gadā, satiku jauku sievieti vārdā Elizabete, kuru pazinu no 1978. gada beigām, un 2007. gada augustā salaulājāmies vienā no draudzēm, kurā kalpoju (Sakasleja). No pirmām laulībām man ir divi pieauguši bērni: dēls Raitis un meita Krista.
Manai sievai Elizabetei Freimanei no pirmajām laulībām arī ir divi pieauguši bērni: meita Kristīne un dēls Arturs. Elizabetes pirmā profesija ir ādas māksliniece, taču pēdējos 28 gadus viņa strādāja par bērnudārza bērnu skolotāju. Izglītība: pedagoģijas bakalaurs.
2. Kā jūs nonācāt pie slēdziena kalpot tieši Amerikā?
Pēdējos trīs gadus piedzīvotās finansiālās problēmas LELB, kā arī ne pārāk veiksmīgie mēģinājumi šo situāciju uzlabot, noveda mani pie domas, ka kaut kas ir jāmaina. Tāpat pēc dabas esmu neliels avantūrists, jeb man patīk dzīvē izaicinājumi. Protams, ka Amerika vienmēr ir bijusi manā sirdī tuva, pazīstot te vairākus brīnišķīgus cilvēkus gan no amerikāņu, gan latviešu sabiedrības. Studējot Mineapolē, biju ciešos kontaktos ar Mineapoles draudzi un tās garīdzniekiem. Esot šajā zemē un iepazīstot šejienes latviešu sabiedrību, nonācu pie interesantas atziņas: patriotisms un Latvijas mīlestība Amerikas latviešiem ir daudz varenāka par Latvijā dzīvojošajiem. Tas ir tas, kas man Latvijā bija pietrūcis pēc aiziešanas no militārā dienesta. Otrkārt, apzinoties, ka pēdējos 20 gadus ASV uz dzīvi ir ieradušies daudzi latvieši, domāju par to, kā palīdzēt viņiem atrast Dievu un pievienoties kādai no Čikāgas latviešu draudzēm. Neapšaubāmi, ka tā ir mūsu nākotnes vīzija un iespēja.
3. Pirmie iespaidi par Ameriku.
Par pirmajiem iespaidiem tos jau vairs nevarētu nosaukt, jo esmu Amerikā bijis vairākas reizes, vismaz 6-7, arī Elizabete šeit ir otro reizi, tomēr tagad šie iespaidi ir savādāki, tādēļ, ka ieradāmies, lai paliktu te uz ilgāku laiku. Šoreiz Amerika mūs sagaidīja ar lielu svelmi: ap 90F, ierodoties Čikāgas lidostā, kā arī turpmākajās dienās. Pēc nogurdinošās ceļošanas mīļa sagaidīšana ar siltu zupu un citiem gardiem cienastiem kuplā draudzes locekļu pulciņā Sv. Pētera draudzes telpās visu nogurumu izkliedēja. Atkal mīļi un laipni cilvēki, gatavi palīdzēt visos jautājumos, atkal sirsnīga sagaidīšana un klāti galdi.
4. Kā jūs jau esiet paspējis iejusties Sv. Pētera draudzē?
Jau tad, kad kā kandidāts uz mācītāja vietu tikos ar Sv. Pētera draudzi marta vidū, kļuva skaidrs—šie cilvēki, šī draudze ir ĪSTĀ. Protams, ka savā kalpošanas pieredzē kopš 1997. gada, esmu kalpojis vairākās draudzēs, iepazinies ar cilvēkiem un atradis saskaņu, lai Tā Kunga darbs labi veiktos. Tomēr līdz šim nebiju piedzīvojis tādu absolūtu atklāsmi, ka tieši šī ir tā draudze, kurā Dievs mani ir aicinājis. Šķiet, ka arī draudze piedzīvoja kaut ko līdzīgu. Tagad pēc pirmās šeit, draudzē, pavadītās nedēļas un pēc pirmā dievkalpojuma ar bērna kristībām, šī sajūta nav mani pametusi, kas apstiprina tās īstumu. Paļaujoties uz Dievu arī turpmāk un uzticoties Viņa vadībai, esmu pārliecināts, ka mūsu turpmākā kalpošana kopā ar Sv. Pētera draudzi nesīs labu augļus Čikāgas latviešu sabiedrībā.
Edija Banka-Demandta
Sveiciens
Mūsu Baznīcas Virsvaldes vārdā un arī personīgi no sirds sveicu LELBA, tās jauno redaktori un visus, kas pie jaunās LELBA mājas lapas palīdzējuši un palīdzēs!
Mateja evaņģēlija beigās Jēzus saviem mācekļiem dod uzdevumu “Eita un darait par mācekļiem visas tautas” un reizē arī apsolījumu “Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam”. [...]
Elmārs Ernsts Rozītis
Esi sveicināts LELBA jaunajā mājas lapā! Ceru, ka šī kļūs par mūsu iemīļotu satikšanās un iepazīšanās vietu.
Caur mājas lapu turpināsim informēt par to, kas notiek LELBA un katrā no tās draudzēm, tāpat centīsimies atrast jaunus veidus, kā lasītājus iedvesmot un iesaistīt! Cerība ir, ka iepazīstoties ar LELBA darbu, katrs arī saredzēs Kristus darbību mūsu katra dzīvē.
Daudzu gadu ritējumā mūsu Baznīca likusi drošus pamatus, un Dievam esam pateicīgi par katru tās pamata licēju. [...]
Bet ir tik dažādas iespējas celt uz šī viena pamata. Iespēju ir tikpat daudz, kā to cēlāji!
Veidosim dzīvu, vienreizēju Baznīcu! Celsim kopā!
Vēlot katram Dieva
svētību!
Lauma Zušēvica
