Lūgšana 14. jūnijam
Kungs, Visuvarenais debesu Tēvs -
Piemini Latviju. Piemini Latviju un viņas
sāpes un bēdas. Piemini Latviju un viņas
cerības un sapņus -
neļauj aizmirst, kā tik pēkšņi izgaisa miers briesmīgās
nakts tumsā un murgainos vaidos. Šodien liec atmosties gatavībā cerību par drošu, taisnīgu, gaišu Latvijas rītdienu pārvērst darbos un lēmumos,
kas saskan ar Tavu prātu un atbalso Tavu
patiesību, kas ir mūžīga.
[...]
Vairo mūsu ticību un paļāvību Tev, vienīgi Tevi neierobežo laiks un telpa. Tu
zini, kas bijis, ir un būs. Novērsi
ļaunu un to, kas varētu apdraudēt mūsu tautu, vai citas tautas, kas grib dzīvot
mierā.
Tavā priekšā mēs pieminām tautas māsas un brāļus, kam tāds miers tika nozagts. Kas nežēlīgi
tika izsūtīti no Latvijas un pazuda saviem piederīgiem, ne tikai 14. jūnijā, bet
gadus vēlāk, marta dzestrākās dienās, un vēl citās naktīs, dienās. Dod, lai
viņu vārdi un liktenis nezustu no tautas atmiņas.
Jēzu, Tu esi augšāmcelšanās un dzīvība. Tu zini, ko nozīmē ciest netaisnību un mokas, Tu māci, kā pastāvēt ticībā,
cerībā un Dieva mīlestības spēkā. Mēs
ticam, ka Tu katru mocekli izvedi no ciešanām un ievedi mūžīgās dzīvības
valstībā. Palīdzi ticēt, ka reiz tiksies tie, kam bija lemts šķirties un pat
nezināt, kur kapa vietas mīļajiem.
Tava žēlastība nekad nebeidzas. Aizvesto vārdi
liecina, ka tad, kad viņiem likās, ka ellē bija nonākuši, viņi Tevi juta sev
blakus. Elle Tevi nebiedē. Paldies, Tavs spēks mūsu nespēkā varens
parādās! Tu biji klāt un ticam, Tu būsi
arī ar mums.
Kungs, mēs lūdzam arī par tiem, kas fiziskā un/vai garīgā nebrīvībā cīnās un cieš pasaules malu
malās. Šodien mēs no sirds īpaši lūdzam: stāvi klāt Ēģiptes cietumā ieslodzītam
latvietim Pēterim Grestem. Viņš liecināja par to, ko redzēja, un tika
sodīts no tiem, kas viņu grib apklusināt. Taisnīgais Dievs, dzirdi mūsu
lūgšanas par viņu un ģimeni, kas par viņu cīnās. Uzturi
Pēteri ticības spēkā, dāvini to mieru, ko tikai Tu spēj dot, lai pat
ieslodzījumā viņa dvēsele būtu atbrīvota no bailēm vai šaubām, zinot, ka Tu esi
ar viņu. Palīdzi, mēs lūdzam, lai
patiesība uzvarētu un viņš drīz varētu atgriezties mājās.
Tūkstoškārt mēs Tev pateicamies par to brīvību,
kurā mēs dzīvojam. Māci mums to novērtēt, to aizstāvēt un nekad, nekad neaizmirst, cik
dārga tā, un ko tas nozīmē, kad tā tiek nozagta.
Dievs, sargi mūsu tēvu zemi! Šodien,
rīt un mūžīgi. To lūdzam Tava Dēla, mūsu
Kunga Jēzus Kristus vārdā. Āmen.
Publicēts 13|06|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Noskaidroti LELBĀL Bīskapa amata kandidāti
LELBĀL Bīskapa amata kandidāti ir:
prāv. Andris Abakuks, prāv. emer. F. T. Kristbergs un
prāv. Lauma Zušēvica. Vēlēšanu process turpinās, balsošanas materiālus paredzēts izsūtīt līdz 15. jūlijam.
Publicēts 13|06|2014
LELBĀL vēlēšanu komisija
Juris Cilnis
Lūgsim Dievu, lai izdodas!
Paldies Jaunatnes nozares vadītājam, mācītājam Dāgam un jauniešiem, kas no sevis daudz prasīs, bet ticu, arī varēs vēlreiz piedzīvot kalpošanas prieku! Lai Dievs svētī katra ceļojuma posmu! Katru satikšanos! Lai Kristus pēdās ejot, kurpes tiktu dalītas, kas citiem apliecinātu arī mūsu Baznīcas mīlestību. Zinu, ka Dievs ir ar šo izdales komandu! :) Tā Viņš ir solījis. Šī komanda būs mūsu lūgšanās, kā tā jau ir bijusi! Lūgsim visi! Lai rit!
Publicēts 12|06|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Aicinājums Pasaules bēgļu dienas atzīmēšanai
“Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas
dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi
pašu.” Lūkas 10:27
Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!
Šogad
LIRS (Lutheran Immigration and Refugee Service) 22. jūnijā atzīmēs 75.
jubileju kopš dibināšanas. Šī
organizācija uzsāka savu darbību, palīdzot Eiropas bēgļiem Otrā pasaules kara laikā
un pēc tā.
[...]
Daudzi no mūsu ģimenēm, latviešu
bēgļi, bija starp šiem. Kopš 1939. gada
LIRS ir gādājis par patvēruma nodrošināšanu 500,000 patvēruma meklētājiem.
LIRS
darbs un kalpošanas pamatā ir Dieva mīlestība uz visiem cilvēkiem. Liecinot par
Dieva mīlestību un taisnību, kopā ar LIRS, arī LELBA iestājas par bēgļu un patvēruma
meklētāju ilgām dzīvot drošībā, bez bailēm, ar iespējām strādāt un gādāt par
savām ģimenēm. LELBA pievienojās LIRS darbam 1982. gadā, tā atzīstot šīs
organizācijas lielo lomu latviešu bēgļu uzņemšanā.
Mārtiņš
Luters savās mācībās atgādināja, ka kalpot Dievam nozīmē neko vairāk kā parādīt
žēlastību savam tuvākajam. LIRS 75 gadu laikā ir rūpējusies par tiem, kas bēg
no kara, vajāšanām, vardarbības, cilvēktirdzniecības un citām nelaimēm. Kopā ar
LIRS, mūsu Baznīca ir atgādinājusi neaizmirst Dieva vārdus, kas aicina: “Neaizmirstiet viesmīlību! Svešiniekus uzņemdami, daži, pašiem nezinot,
ir uzņēmuši eņģeļus.” (Ebr. 13:2)
Pateiksimies
Dievam par LIRS lielo darbu, jo tas svētīja tik daudz latviešu bēgļu pēc Otrā
pasaules kara. Vienosimies ar LIRS lielajā jubilejā, atzīmējot to ar īpašu
dievkalpojumu šī gada 22. jūnijā. Pateicos māc. Ilzei Larsen, kura izstrādāja
kārtību un ieteikumus jubilejas dievkalpojumam. (Kārtība tika izsūtīta visiem LELBA garīdzniekiem un draudzēm.) Ja nebūtu iespējams tieši 22.
jūnijā noturēt dievkalpojumu, kad to darīs LIRS, tad LELBA pārvalde aicina to
darīt tuvākā svētdienā. Atcerēsimies LIRS ar lūgšanām un finansiālu atbalstu.
Pasaules
bēgļu skaits aug, Dievs lai dod, ka augtu arī mūsu gatavība atsaukties viņu
vajadzībām kā reiz darīja tie, kuriem latviešu bēgļi kļuva par tuvākiem!
Lai
Dievs svētī!
Publicēts 02|06|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Pasaules bēgļu dienas svinības un LIRS 75. jubileja
Šī gada 22. jūniju LIRS (Lutheran
Immigration and Refugee Service) svinēs Pasaules bēgļu svētdienu 75. jubilejas
ietvaros!
Apvienoto Nāciju Organizācija 2000. gadā pieņēma
rezolūciju par 20. jūniju kā Pasaules bēgļu dienu. Šajā dienā tiek godināta to
cilvēku drosme, izturība un apņemšanās, kuri atstāj savas mājas un bēg no
vajāšanām, vardarbības un citām briesmām. LIRS 75 gadu laikā ir atbalstījusi
500,000 bēgļus un patvēruma meklētājus.
[...]
Arī latviešu Otrā pasaules kara bēgļi
ir starp tiem, kas saņēma LIRS atbalstu, iesākot jaunu dzīvi.
LELBA atzīmēs un piedalīsies jubilejas svinībās ar īpašu
dievkalpojumu. 22. jūnija svētdienas dievkalpojumā vienosies tik daudzas
luterāņu baznīcas un citas konfesijas visā ASV! Aicinājumu un dievkalpojuma
kārtību LIRS izsūtīs tuvākā laikā visām draudzēm. LIRS nozare aicina atzīmēt
22. jūniju (vai tuvāko jūnija svētdienu) draudžu kalendāros kā Pasaules bēgļu
svētdienu, kad pateiksimies Dievam par latviešu bēgļu gaitām un dzīvi, gan arī
aizlūgsim par tagadnes bēgļiem visā pasaulē. Vairāk informāciju par 75.
jubileju var atrast www.LIRS.org
"Es biju izsalcis, un jūs devāt
man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs
mani uzņēmāt." (Mt 25:35)
Publicēts 25|05|2014
LIRS nozares vadītāja
Ilze Larsen
I E K L A U S O T I E S. . . KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS SVĒTKUS GAIDOT
Ir ļoti agrs rīts trešā pavasara dienā. Dzied putni. Ilgi gaidīju un cerēju, ka drīz atkal skanēs šis
rīta sveiciens Debestēvam, kas kaut kā, galu galā, pa garo, ārkārtīgi auksto ziemu, tomēr
bija gādājis arī par putniņiem. Un
vāverēm. Kad dziļi, sasaluši sniega
kalni nedēļām ilgi slēpa zemi, bieži domāju, kā viņas tiek pie barības krātuvēm, kā viņas nenosalst? Zinu, tie ir dabas likumi, kas dāvina dzīvniekiem
gudrību kaut kā zināt, kā izdzīvot.
[...] Vienkārši izdzīvot tad, kad visi ārējie atpstākļi
mums liktos pārāk bargi, pat neiespējami. . .
Domāju par Latviju, par visiem, kam šorīt ir
bailes skatīties ziņas. Zinu, ka vairākiem mūsu draudžu locekļiem katrs
mirklis ietērpts lūgšanās, lai Dievs pasargā viņu mīļos ģimenes locekļus, kas
tik tālu prom, Latvijā. Ko nozīmē viņiem šis pavasaris, kad vajadzētu
sirdīm atplaukt, cerībai un
priekam līdz ar visu dabu un siltākām dienām. Bet tagad? -
Neziņa un bailes. Lūgsim kopā ar viņiem. Bet iezogās doma, vai ar to pietiek? Lasīju šādus vārdus: "Vision without action is a
daydream; action without vision is a nightmare." Vai tā kādreiz ir arī ar lūgšanām? Nevar jau būt,
ka tas būtu viss, kas mums jādara. Un
nav. Mēs rosāmies, mēs gribam turpināt runāt Latvijas
vārdā, katras valsts vārdā, kuras pašnoteikšanu un brīvību apdraud cita valsts. Un tādēļ mēs turpināsim lūgt, jo lūgšanām ir spēks. . .
Pamazām saule ir uzaususi. Putnu dziesmas gandrīz vai apklusušas. Savādi, vai nē? Laiks, šķiet, beidzies tikai
dziedāt, jāiet pie darba. Ir jāmeklē, ko ēst, ir jāgudro, kur un kā veidot
ligzdas. Vai putniņi vienkārši instinktīvi jūt un zina: ja nu tie izdzīvojuši tik tālu, tad tagadējās
grūtības ir nieks. Kāds sargā, Kāds gādā. Reiz Pestītājs mudināja rūpēs nonākušos raudzīties
uz putniem gaisā, uz puķēm laukā, tā arī no dabas mācīties, ko nozīmē paļauties, jo
Jēzus arī zināja, kāds spēks ir bailēm. Dievs ir spēcīgāks. Un mūsu lūgšanas, mūsu sarunas ar Viņu spēj
apstiprināt to, ko arī mēs instinktīvi zinām: Mēs neesam vieni. Lai kas būtu, Viņš būs ar mums,
vienmēr un visur. Te un Latvijā. Šodien un rīt un dzīvības uzvaras svētkos!
Ieklausies, vai dzirdi Viņa rīta sveicienu: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!” Dzīvība uzvarēja nāvi, Dieva mīlestība un
žēlastība uzvarēja grēku! Šī uzvara dārgi maksāja, arī to nedrīkstam mēs
aizmirst, bet, paldies Dievam - Gaisma uzvarēja! Ne tumsa! Pavasars uzvar - ne ziema. Dzīvības uzvaras svētki ir pie durvīm. Uzticies. Dzied Allelūja! -
un tad dodies drošsirdīgi pretī dienai!
Lūgšanās vienota ar jums Kristus mīlestībā!
Publicēts 03|04|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
"... kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam!" 2Kor 6:9c
Rakstu šīs Lieldienu pārdomas svētdienā
LAETARE, kas pašā ciešanu laikā jau ir kā lodziņš uz Lieldienām. Priecājieties!
Un liturģiskā krāsa var būt rozā!
Ir labi, ja mums jau pašā ciešanu laikā
ir šādi lodziņi uz Lieldienām - pirms Lieldienām, un tad arī pēc Lieldienām.
Apustulis Pāvils visu kristīgo dzīvi raksturo ar vārdiem, ka esam "kā mirēji,
bet dzīvojam; ...
[...]
kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara
daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas." (2Kor
6:9c-10)
Tas nozīmē, ka nevienam no mums nav
jānoliedz ne bēdas, nedz sāpes, nedz trūkumu - arī ne nāves baismo varu. Tomēr,
vēl noteicošāks mūsu dzīvei var būt Lieldienu Augšāmcelšanās spēks.
Tas ir Dieva
mīlestības spēks, kas Jēzū Kristū uzvarējis nāvi, naidu, ļaunumu. Tas spēj
pavērt dzīvo apvārsni arī mums, pašiem mūsu dzīvē, un par liecību un palīdzību
citiem. Tas dara bagātu nabagāko no mums, tik bagātu, ka tam ir ko dot citiem -
ar tādu bagātību, ko zaglis nevar nozagt, nedz kodes un rūsa samaitāt.
Arī mums netrūkst apdraudējumu un rūpju:
par austrumu kaimiņa draudiem Ukrainai, arī Latvijai un visai pasaulei. Par
dabas katastrofām, kuras daļēji izraisām paši. Daudzus mūsu vecās paaudzes
cilvēkus nodarbina jautājums, kā turēties, kad spēki iet mazumā. Daudzi, kas pirms
neilga laika ieradušies, cīnās, lai pastāvētu saimnieciski un tomēr uzturētu
savu identitāti un kopību ar savējiem. Novēlu, lai mēs visu to redzētu arvien
Lieldienu apvārsnī: Dievā dibinātas cerības un prieka apvārsnī, Viņa mīlestības
apvārsnī: Es dzīvoju, un jums ar' dzīvot būs! Un, kopā ar manu kundzi, pateicos
par visām mīļām, jaukām Lieldienu pieredzēm mūsu dzīvē un kalpošanā. Lai mums
arvien par jaunu pavērtos šie lodziņi uz Dieva debesīm!
Publicēts 02|04|2014
Archibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis
LELBA priekšnieces ziņojums paplašinātās pārvaldes sēdei Bostonā 2014. gada 13. martā
“Es jums došu jaunu
sirdi un jaunu garu – to Es jums došu!” (Ech 36:26)
“Un mācekļi kļuva
prieka un Svētā Gara pilni.” (Apd 13:52)
Ik rītu ceļamies ar vislielākajām cerībām
un Dieva dotām iespējām. Katram no mums,
kas kopā esam LELBA, ‘pieder’ Dieva apsolījums! Kristus aicinājums visdažādākajos
apstākļos un caur visām pārmaiņām celt Dieva valstību tur, kur esam aicināti
kalpot: savās draudzēs, pildot mums uzticētos amatus.
[...]
Domāju par Valmieru, kur uz kādas ēkas sienas ir uzrakstīti
tik patiesi vārdi: “Nabags ir tas, kas nelūdz Dievu un nelolo sapni!” Bet
sapņiem vajadzīgi spārni, gribasspēks un virziens. Šajā paplašinātajā sēdē
atklāti pārrunāsim grūtības, kas izaicina un pārbauda mūsu gatavību mainīties,
lai mūsu lēmumi un ieceres saskanētu ar vispirms notikušo realitātes
izvērtēšanu. Bet gribētos arī kopā ar
jums no sirds lūgt un uzklausīt citam citu, kopā mēģinot definēt, kas tad
patiesi ir mūsu realitāte, vai tā vēl spēj sevī slēpt kādu sapni, atvērtību
jaunam garam un sirdīm, pateicībā un kalpošanas priekā!
No tā, ko esmu lasījusi mūsu draudžu
rakstos, no tā, ko esmu dzirdējusi no draudžu priekšniekiem un priekšniecēm,
kurus esmu apzvanījusi un turpināšu apzvanīt, mūsu draudzes grib dzīvot. Tās ir pateicības pilnas par to, kā Dievs
arvien viņus svētī. Ir zīmīgi, ka par
spīti demogrāfiskiem apstākļiem un izteiktām finansiālām grūtībām, ir tikai
dažas draudzes, kuru budžetos neparādītos algas paaugstinājumi saviem
garīdzniekiem. Ir milzīgi sāpīgi tad, kad jāsamazina algas, bet arī tas tika
darīts, lai draudze vispār varētu ilgāk pastāvēt.
Pirms sniedzu chronoloģisku
darbības atskaiti, gribu dalīties ar dažiem novērojumiem, lasot jauno Valtera
Bruegemana (Walter Brueggemann) grāmatu “Sabbath as resistance: Saying NO to the
CULTURE OF NOW.” Viņa darbs skaudri apstiprina, ka neesam vienīgā
Baznīca, kas piedzīvo ne tikai lielas pārmaiņas, bet dažkārt ‘game changing’
krīzes. Pašai nāca prātā līdzība, kas
nav pilnīga, tomēr palīdz atklāti novērtēt mūsu situāciju: kaut Dieva darbs nav
sporta spēle, ir tomēr tie, ar kuriem ‘jāsacenšas’, un mums ir jāaptver, kas ir
mūsu sāncenši/konkurenti un ko no tiem varam mācīties, kad mums uz tiem
jāreaģē.
- Paprasiet Dr. Jurim Cilnim, kas notika
Sietlas draudzē, kad likās apdraudēts viņu dievnams. Vai par maz novērtējām to, cik patiesi krīzēm
ir liels spēks vienot un atspēkot to, kad ko dārgu grib atņemt?
- Vai viens sāncensis mūsu draudzēm ir
tas pats ļoti iemīļotais sports vai citas svētdienas nodarbības, kuras, šķiet, pievelk tik daudzus mūsu
draudzes locekļus un atstāj dievnamus daudz tukšākus.
- Varbūt cits sāncensis ir neizbēgamie
ģeogrāfiskie attālumi, kas kavē ierasties dievkalpojumos. Ņujorkas draudzes priekšnieks ziņo, ka strādā
pie iespējas pārraidīt dievkalpojumus tiem, kas nevar atnākt uz dievnamu. Mūsu
pašu mājas lapa ir spēcīgs darba rīks kopējam darbam!!!! Paldies Dievam, ka tā
tādā veidā tapusi kopš mūsu pēdējās sēdes! Kam vēl kādas programmas, no kurām mācīties? Dalīsimies.
- Ir citi sāncenši, kas izraisa dziļas pārdomas. Tik daudz negatīva, tik lielas sāpes brāļu un
māsu vidū. Vai nav tā, ka dažas amata
māsas un amata brāļi iegājuši “survivor mode”. Kā atsaukties viņu vajadzībām, bailēm un rūpēm par nākotni. Kā atjaunot cerību mūsu starpā? Kā viņiem nemitīgi atgādināt, ka neesam viņus
aizmirsuši. Ka lūdzam būt atklātiem,
uzticēties cits citam un dusmās nevairot sāpes un realitātes apliecinājumos – neveicināt
izmisumu.
- Varam arī mācīties cits no cita, kā
sasaukt un stiprināt, ‘trenēt’ vienas komandas līdzdalībniekus! Dievnamā un, ko jāatceras tieši šajos laikos,
arī ārpus dievnama! Kādreiz ir vienkārši
jādodas tur, kur mūsu draudzes locekļi un tie, kas vēl nepazīst Kristu,
atrodas. Populārā restorānā sanākt kopā katru nedēļu kopīgā mielastā (kā
Indianapolē), sarīkojumos ierasties un sēdēt ar tiem, ko nepazīstam, dārza
svētkos un izstādēs, atjautīgos sarīkojumos, visos var arī notikt ‘sabata’
brīži.
Bruegemana grāmata atgādina trešā baušļa
svētību, tā vēsturisko pamatu un sabata ievērošanas sekas. Mums gara vēsture! Kopēja dievpielūgšana ir stiprinājusi visu
latvju tautu un ne tikai tās Baznīcu. Varam liecināt, ka patiesi kopā varam
‘sacelties’ un piedāvāt to, ko Bruegemans raksturo šā: “Resistance to Anxiety; Coercion; Exclusivism;
Multitasking; (un, ja varu to tā kopsavilkumā raksturot pēdējo nodaļu); Resistance to Consumerism, Envy, and Greed.”
Jaunā ELCA bīskape savā pirmajā rakstā
minēja, ka ELCA jādodas atpakaļ pie savas būtības. Sirdī iekrita viņas vārdi: “How are we to live as church first? This is how I see it. At the center of our
life together is worship and at the center of our worship is the crucified and
risen Christ….we are a community of spiritual discernment. Employing secular
business strategies can be very useful to the church so long as they are used
in service to God. But as church it is
important that we understand the difference between decision-making and discernment. Decision making is something we do,
discernment is something we receive.” (The Lutheran, Jan. 2014) Liekas, šie ir labi, lietderīgi novērojumi
arī mums. No sirds lūdzu, kaut
paplašināto sēdi Dievs svētītu ar Svētā Gara iedvesmu un gudrību un mieru, lai mūsu lēmumi un ieceres saskanētu ar Viņa prātu
un gribu LELBA.
Darbības pārskats no 2013. gada
marta līdz 2014. gada martam
- Sekojot LELBA revīzijas komisijas ieteikumiem, LELBA pārvalde sanāca tikai
pirms šīs sēdes, lai ietaupītu līdzekļus. Toties kopš paplašinātās pārvaldes
sēdes Floridā ir notikušas 10
telekonferences (10. aprīlī; 6. maijā;
24.jūnijā; 30.jūlijā; 26. augustā; 24. septembrī; 30. oktobrī, 25. novembrī;
17. janvārī un 19. februārī). No sirds
pateicos visiem pārvaldes locekļiem! Tiešām, paldies katram un arī Tijai! Paldies arī mūsu prāvestiem, nozaru vadītājiem
un revīzijas komisijas locekļiem. Uzklausīt
lūgumus, izpildīt prasības, uzņemties atbildību par specifiskiem projektiem,
mēģināt citam citu stiprināt un mierināt – būt lūgšanās ar LELBA, prasa daudz.
Lai Dievs dod, ka arī daudz saņemam pretī.
- No 17. līdz 24. aprīlim piedalījos LELBĀL Virsvaldes plenārsēdē Izraēlā.
Sniedzu ziņojumus, vadīju vienu vakara svētbrīdi. Jau ziņots par šo sēdi, tikai
gribu piemetināt, ka tad, kad sēdes dalībnieki dalījās ar saviem
piedzīvojumiem, ļoti daudzas draudzes piedzīvoja lielu svētību! Ir atskanējis
jautājums, vai LELBA nevarētu rīkot plašāku svētceļojumu tiem, kas no draudzēm
gribētu kopā doties uz Izraēlu. Vai ir kāds/-a, kas būtu ar mieru sākt ievākt
informāciju tādam LELBA rīkotam, kopējam svētceļojumam?
- No 17. līdz 18. maijam uzņēmu bīskapu Pāvilu Brūveru un viņa
kundzi mūsu mājās.
- No 6. jūnija biju Rīgā, piedaloties
LELB Sinodē. Tikos arī ar LLSTA
pārstāvēm. Kopā ar arch. Elmāru Ernstu Rozīti atsevišķi satikāmies ar dažiem
amata brāļiem un māsām, kuri varētu pretendēt uz vakantām vietām LELBĀL. Sprediķoju
Āraišos, pēc dievkalpojuma kopā ar diak. Viju Klīvi tikos ar māc. Gintu Poli,
lai runātu par mūsu Indijas ārmisijas darbu. Laiks liekas neizmērojams, ko Ārmisijas
nozares vadītāja un palīgi veltījuši ārmisijas darbam. Arī
man šis jautājums daudz prasījis. Par to
vairāk pastāstīšu vēlāk.
- Mācīju Garezera
vasaras vidusskolā un nometnē no 2. jūlija līdz 13. jūlijam. Vadīju vienu svētdienas un vienu svecīšu
dievkalpojumu, kura laikā novietojām mūsu Draudžu dienās veidoto lūgšanu tīklu
ezera krastā. Paldies Baibai!
- 7. augustā devos uz Austrāliju, LELBĀL prezidija aicināta. Par piedzīvojumiem
jau ziņots. Šis ceļojums dziļi ietekmēja manu ticību. Dievam pateicos par to un
par katru, ar ko iepazinos. Mēs esam ļoti bagātīgi svētīti ar Baznīcu, kurā
patiesi ir tik liela dažādība. Nāca
prātā Pāvila vārdi: “Ir dažādas dāvanas,
bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem!” (I Kor. 12:4-6)
- Sagatavoju vairākus rakstus 2014. Baznīcas gadagrāmatai.
- Piedalījos visās LELBĀL telekonferencēs. Pateicos par ļoti labo sadarbību ar mūsu
arch. Elmāru Ernstu Rozīti un prezidija locekļiem.
- Pārstāvēju LELBA 5. oktobrī, kad Čikāgas “Rockefeller Chapel
Univeristy of Chicago” notika ELCA bīskapes Elizabeth Eaton’s
instalācija. Apsveicu viņu LELBA vārdā.
- Piedalījos
Vidienes apgabala konferencē Čikāgā, Sv. Pētera draudzē, no 25. līdz 26.
oktobrim.
- 1.
novembrī devos uz Vāciju, kur Vitenbergā piedalījos internacionālā Luterāņu
pasaules federācijas atbalstītā seminārā par Luteru un viņa Baznīcas
izpratni. Bija vienreizēja iespēja
atjaunot un paplašināt manas zināšanas, bet vēl svarīgāk, ka iepazinos ar
apbrīnojamiem cilvēkiem no 17 valstīm. Saņēmu
nupat iznākušo grāmatu: “From Conflict to Communion:
Lutheran-Catholic Common Commemoration of the Reformation in 2017.” Tuvojas
Reformācijas 500 gadu jubileja. Vēl
meklējam tos, kuri varētu saņemt “Thrivent” piedāvātos fondus, izveidojot
projektus, kas veicinātu mūsu draudžu aktīvāku un nozīmīgāku līdzdalību,
gatavojoties jubilejai.
- Arvien
apsveicu draudzes un draudžu locekļus viņu jubilejās, kā arī sēru gadījumos
nosūtu līdzjūtību LELBA vārdā. Esmu
centusies atbildēt, cik vien iespējams laicīgi varu, gan uz e-pasta vēstulēm,
gan uz telefona zvaniem.
- Apbrīnojami
labā sadarbība ar manu sekretāri Tiju Abulu ļauj mums informēt un atgādināt,
iedvesmot un atgādināt, cik varam, un varam būt patiesi pateicīgi, ka visi kopā
kalpojam un piedzīvojam Dieva svētību un Kristus žēlastību tik daudzos grūtos
un prieka pilnos gadījumos.
Turpmākie darbi
Piedalīšos Vidienes apgabala garīdznieku konferencē
Detroitā no 24. līdz 25. aprīlim, tad apgabala jauniešu iesvētes saietā
Garezerā, kas paredzēts no 25. līdz 26.
aprīlim. Vadīšu dievkalpojumu Kalamazū draudzē 26. aprīlī.
Ceru mācīt Garezerā no 27. jūlija līdz 10.
augustam. Esmu pieteikusies palīdzēt ar priekšdarbiem Garezera 50 gadu jubilejai.
Kopā ar Tiju strādājot, turpinu nobeigt
grāmatiņu “Enkurs un spārni”. Tas noslēgtu vienu “Thrivent” projektu. Grāmatiņu
ceru sagatavot vismaz līdz Sinodei, kas notiks Milvokos no 23. līdz 26.
oktobrim. Turpinām veikt priekšdarbus.
Otrs “Thrivent” projekts, ko pēdējā mirklī kopā ar Tiju Abulu izveidojām
(jo neviens cits neatsaucās un negribējām zaudēt $5000.00) drīz īstenosies. 6. aprīlī Milvoku un Mineapoles draudžu
locekļi dosies uz Gleason, Viskonsīnu, vecāko latviešu kapsētu ASV.
Negribas noslēgt kapsētā, kaut tieši to Kristus pārvērta par dzīvības
apliecinošu vietu! Kur dzimst jaunas
cerības un tiek atjaunota ticība, apliecināts mūžīgās mīlestības spēks! Kristus ir
augšāmcelšanās un dzīvība! Viņš dzīvo un
mēs tam līdz!
Publicēts 26|03|2014
Prāveste
Lauma Zušēvica
Lūgsim par Ukrainu
Mīļās māsas un brāļi Kristū,
Mūsu Baznīcas kopumā un it īpaši arī LELBA vārdā izsakām mūsu vienotību ar cilvēkiem
Ukrainā, kas pašreiz cieš brutālu okupāciju un tālejošus draudus.
Zinām mūs šajā ziņā vienotus ar daudziem kristiešiem pasaulē, kā to izteicis,
piemēram, Pasaules Baznīcu Apvienības ģenerālsekretārs Dr. Olav Fykse Tveits.
[...]Izjūtam šajās dienās sevišķu kopību ar mūsu tautu Latvijā, kas šim apdraudējumam
atrodas daudz tuvāk nekā vairums no mums.
Atminēsimies šādos brīžos mums doto iespēju lūgšanās un aizlūgšanās griezties
pie Dieva pēc padoma un palīdzības. Tam mums nav jāgaida nākošo svētdienu, bet
to mēs varam ikkatrs, ikbrīd un kur vien mēs esam - un jo vairāk visās reizēs,
kad nākošā laikā varēsim sanākt kopā mazā vai lielā draudzes lokā. Tieši lūgšana
var dot to spēku un to kopību, kas šajā grūti pārskatāmā laikā ir svarīgi.
Publicēts 04|03|2014
Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis
Prāveste Lauma Zušēvica
Toronto Sv. Jāņa draudzei lieli svētki
Draudze, kura šogad svin savu 65. pastāvēšanas jubileju, rīt, 9. februārī, svētku gavilēs pieskandinās savu mīļo dievnamu, kurš, Dieva pasargāts, stalti stāv nu jau veselus 50 gadus! Divi apaļi un nozīmīgi skaitļi ne tikai Toronto Sv. Jāņa draudzes saimei, bet arī visai LELBA saimei. Šajās jubilejās sirdīs līksmojam līdzi, jo ne vienam vien visā LELBA mūsu atmiņu stāsti ved tieši uz Sv. Jāņa baznīcu un draudzi.
Sveicam Sv. Jāņa draudzes
mācītājus, prāv. emer. Dr.
[...] Fritz Kristbergu, māc. Dr. Anitu Gaidi un diakoni
Ainu Avotiņu, draudzes priekšnieci Valdu Kaļiņu un visus draudzes locekļus!
Ar skatu uz nākotni, izlūgsimies turpmāku mūsu Kunga vadību un aizsardzību Sv. Jāņa draudzei! Lai nākamreiz klātienē un domās, atkal satiekoties apaļajās jubilejās, mēs vēlreiz un no jauna varētu svētku gavilēs izsaukties!
Mūsu prāveste Lauma Zušēvica LELBA vārdā un arī personīgi ir nosūtījusi apsveikumu visai Sv. Jāņa draudzes saimei.
Publicēts 09|02|2014